PowerPlay مجله

Visticamāk, ka vairums ierindas līdzjutēji, aptaujāti par interesantāko hokeja spēles elementu, nosauks - bullīšus, jeb oficiālajā terminoloģijā runājot - pēcspēles metienu sēriju, kas pati par sevi ienāca mūsdienu hokejā nemaz ne tik sen, taču nu jau ir kļuvusi par tā stabilu vērtību.

Tādēļ šoreiz pievērsīsim pievērsīsim savu skatu tam, kā tad šajā hokeja spēles elementā ir veicies mūsu Rīgas Dinamo hokejistiem līdz šim aizvadītajās Kontinentālās Hokeja Līgas (KHL) spēlēs. Uz doto brīdi KHL regulārajā sezonā pirms izšķirošā finiša spurta ir neliels pārtraukums līdz 14. februārim, kad pēdējās cīņas šosezon tiks atsāktas ar Austrumu un Rietumu konferenču uz doto brīdi vājāko komandu spēli starp Čehovas „Vitjaz" un Novakuzņeckas „Metalurgs" vienībām. Savukārt, Rīgas Dinamo savu pirmo spēli pēc šīs pauzes aizvadīs 16. februārī, kad tiksies uz Arēnas ledus ar Ufas Salavatu. Lieki būtu atgādināt, ka atlikušajās trijās spēlēs Dinamo ir jāiegūst vismaz trīs punkti, lai jau trešo sezonu iegūtu biļeti uz vilcienu Rīga - Gagarina kausa izcīņa. Tāpēc neslēpsim to, ka gribētos jau lai šis kaķis netiktu vilkts un staipīts aiz astes līdz pēdējai spēlei un visas formalitātes tiktu nokārtotas ar skaistu uzvaru jau pirmajā mēģinājumā.

Bet tagad atgriezīsimies pie mūsu bullīšiem, proti, pie skaitļiem un faktiem, kuri liecina sekojošo, ka aizvadītajā 51 līdzšinējā sezonas spēlē tikai viena komanda ir apsteigusi Rīgas Dinamo pēc aizvadīto bullitu sēriju skaita un tā ir šīssezonas Edgara Masaļska pārstāvētā "Jugra". Hantimansijskas komanda līdz šim ir piedalījusies 11 pēcspēles metienu sērijās no kurām 6 ir svinējusi uzvaras, bet 5 ir nācies samierināties ar zaudējumu. Savukārt Rīgas Dinamo līdz bullīšu sērijām ir aizspēlējušies apaļas 10 reizes ar bilanci 5 pret 5, tiesa gan objektivitātes labad jāpiemin, ka līdz šādam jubilejas ciparam ir nokļuvušas vēl četras KHL komandas - CSKA, Atlant, SKA un Minskas Dinamo. Tā kā par sīvu cīņu trūkumu sezonas gaitā acīmredzami sūdzēties nenākas, tad secinājums te ir tikai viens - ir svarīgi, lai komandas sastāvā atrastos vismaz trīs stabili pēcspēles soda metienu izpildītāji. Bet vēl labāk, nevis vienkārši izpildītāji, bet šīs lietas meistari, kuri tad spētu ar savu tehnisko paņēmienu arsenālu pārspēt pretinieka vārtsargu, lai tabulā pretim komandas ailītes gūtajiem punktiem tiktu pieskaitīts par vienu punktu vairāk nekā pretiniekam. Taču ja sākumā minējām komandas, kurām patīk izklaidēt un apmierināt skatītāju vēlmes un karstākās fantāzijas, tad noteikti pieminēsim arī tās vienības, kurām šis trillera hokeja šova elements nav no tiem iecienītākajiem, tātad vismazāk pēcspēles bullīšu sērijas ir aizvadījuši „Severtaļ" un „Ņeftehimik" hokejisti, kuri laimi šajā loterijā ir izmēģinājuši tikai trīs reizes.

Taču, kurš tad šajā loterijā ir izvilcis visvairāk pilnās lozes, bet kuram ir bijis jāpaliek tukšā? Jāteic, ka visvairāk uzvaras līdz šim ir spējuši gūt šajās pēcspēles metienu sērijās CSKA spēlētāji, kas aizvadītajās desmit sērijās savu vārtsargu ar uzvaru ir devušies apsveikt un sumināt septiņas reizes! Bet vismazāk laimīte ir smaidījusi Oļega Znaroka vadītajai komandai, kura Maskavas Dinamo vīri no četrām iespējām, lai lieku reizi palīksmotu, ir izmantojuši tikai vienu! Bet starp KHL komandām ir arī tādas vienības, kuru spēlētāji vēl nav šosezon sajutuši zaudējuma melnās šokolādes rūgto garšu un pēc pēcspēles bullīšu sērijas pretiniekiem nav dāvinājuši lieku punktu, un tādi  ir „Severstaļ" un „Sibirj" komandu hokejisti, kas attiecīgi uzvarējuši savos dueļos trīs un četras reizes.

Tagad apskatīsim arī smalkākas lietas, proti, Rīgas Dinamo spēlētājus, kuri kopumā ir ņēmuši līdzdalību 10 bullīšu sērijās un izpildījuši kopskaitā 36 bullīšus, kas ir trešais lielākais rādītājs starp visām KHL komandām. Jāatzīst gan, ka realizēt no šiem 36 mēģinājumiem Dinamo ir spējusi tikai 13, kas, savukārt, ierindo to sestajā vietā pēc sekmīgi realizēto bullīšu skaita KHL. Bet nedaudz citādāka aina mums paverās, ja šos pašus ciparus apskatām procentu izteiksmē, un te pirmajā vietā ir jau pieminētā „Severtaļ", kas ir realizējusi 62.5% no saviem mēģinājumiem, kamēr mūsu meistari ir spējuši realizēt vien 36.1%, kas dod Rīgas Dinamo tikai 15. vietu visu KHL komandu konkurencē. Tā kā šoreiz kvantitāte nebūs pāraugusi kvalitātē, un galarezultātā, salīdzinot mūsu varējumu ar konkurentiem, varam tikai apmierināties ar viduvēju rezultātu. Adekvāts sniegums ir arī mūsu komandas vārtsargiem, jo no pretinieku izpildītajiem 37 bullīšiem uz mūsu komandas vārtiem, atvairīti ir 23 mēģinājumi, kas ir 62.2% un dod 12. vietu līgā šajā rādītājā.

Apstājoties pie pašiem šo pēcspēles metienu sērijas varoņiem, tad varam atzīmēt, ka mūsu komandas treneru korpuss visbiežāk pēcspēles bullīšu atbildības nastu ir uzticējuši Aleksandram Ņiživijam un Laurim Dārziņam, kuri tad attiecīgi ir izpildījuši 16 un 9 bullīšus. Saša no saviem 16 izgājieniem, kas starp citu ir arī lielākais mēģinājumu skaits visā KHL (tikpat arī Jakubam Klepišam), ir spējis sekmīgi realizēt 7, kamēr Lauris no 9 guvis panākumu 4 reizes. Vēl šosezon savu prasmi šajā elementā no mūsu komandas hokejistiem ir mēģinājuši demonstrēt Troters, kurš no 4 piegājieniem pretinieku vārtsargu pārspējis tikai vienreiz, tikpat sekmīgs ir bijis arī Bukarts, lai gan jau no 3 mēģinājumiem. Taču iepriecināt un likt saviem faniem uzgavilēt pēc sava metiena izpildes pēcspēles bullīšu sērijā nav spējuši ne Miķelis Rēdlihs, divi neveiksmīgi mēģinājumi, ne Karamnovs ar Hartiganu, katram pa vienai neveiksmei.

Pēc spēlētāju kopskaita, visvairāk pie vārda šādās bullīšu sērijās ir tikuši „Jugra" hokejisti, kur treneri laimi meklēt ir ļāvuši jau 10 dažādiem spēlētājiem, kas izpildījuši vismaz pa vienam bullītim. Savukārt, ar konsekvenci ir izcēlusies "Severstaļ" komanda, kurā līdz šim ir ļauts izlemt visas komandas likteni tikai četriem spēlētājiem.

Par pārsteigumu nebūtu jāsauc arī tā spēlētāja vārds, kurš var lepoties ar visvairāk gūtajiem vārtiem šajās pēcspēles metienu sērijās, jo Jans Mareks, kurš nu jau pierakstīts „Atlant" vienībai, ir atzīts šī spēles elementa meistars, viņa kontā 8 precīzi raidījumi no 15 mēģinājumiem. Pa septiņiem realizētiem pēcspēles soda metieniem ir Maksima Sušinska (SKA 7/12), Sergeja Mozjakina (Atlant 7/12) un mūsu meistartehniķa Aleksanda Ņiživija (7/16) aktīvā. Seši precīzi trāpījumi ir vēl virknei spēlētāju - Vjačeslavam Kozlovam (Salavat Yulaev 6/9), Irži Novotnijam (Baris 6/11), Denisam Paršinam (CSKA 6/16) un Jakubam Klepišam (Salavat Yulaev 6/16).

Noslēgumā pieminēsim vēl tādu notikumu kā nupat aizvadītā trešā KHL visu zvaigžņu spēle, kurā ar savu līdzdalību atzīmējās arī Rīgas Dinamo pārstāvji - Sandis Ozoliņš un Lauris Dārziņš, kuri piedalījās arī vairākos komandu sacensību etapos un meistarības pārbaudēs. Šoreiz mūsu tautiešu pārstāvētā Jašina vārdā sauktā Rietumu komanda piekāpās Jāgra vadītajai Austrumu izlasei ar kopējo rezultātu 16-18. Ar gūtajiem vārtiem spēlē pierakstījās arī Lauris, kuram šī bija pirmā šāda veida izklaide KHL zvaigžņu spēlēs.

Bet kamēr Rīgas Arēna ir paņēmusi nelielu starpbrīdi lielajā hokejā, tikmēr līdzjutēji varēs pievērst savu uzmanību Latvijas hokeja valstsvienības spēlēm četru valstu turnīra "Euro Ice Hockey Challenge" ietvaros, kurš norisināsies Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Jāsaka gan, ka Latvijas izlases sastāvs šajā turnīrā ir visai eksperimentāls, lai neteiktu vairāk, un gan jau kāds no karstasinīgākajiem hokeja līdzjutējiem to ieraugot nenocietīsies nepajautājot - wtf? Taču tāda visticamāk būs mūsu Latvijas hokeja tuvākā nākotne - vārtsargi - Ervīns Muštukovs, Edgars Lūsiņš; aizsargi - Georgijs Pujacs, Māris Jass, Jānis Andersons, Alberts Iliško, Maksims Širokovs, Sergejs Durdins, Mārtiņš Porejs, Mārtiņš Jakovļevs; uzbrucēji - Kaspars Saulietis, Armands Bērziņš, Juris Štāls, Roberts Bukarts, Andris Džeriņš, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Lauris Bajaruns, Toms Zeltiņš, Gunārs Skvorcovs, Jānis Straupe, Elvis Želubovskis, Ronalds Ķēniņš.

Tā kā mums atliek tikai novēlēt veiksmi šajā turnīru mūsu jaunajiem puišiem, kā arī Leonīdam Beresņevam, kuram Oļega Znaroka aizņemtības dēļ pamatdarbā Maskavas Dinamo, tad šoreiz ir uzticēts vadīt Latvijas izlasi, un pavērot visu šo mūsu hokeja saimniecības sasniegumu kopdarba varējumu starptautiskajā arēnā.