PowerPlay Magazín

Atkal ir noslēdzies kārtējais PPM futbola sezonas aplis, šoreiz jau pēc skaita devītais, un jau nākamnedēļ savu skrējienu uzsāks jaunā sezona. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka daudzas komandas vienu vai citu iemeslu dēļ vēl steidz padarīt savus iekavētos darbus - pastiprinot, atjaunojot vai vienkārši mainot savu spēlētāju sastāvu. Noteikti starp visiem šiem komandu menedžeriem atradīsies arī tādi, kuriem ar vienu vai otru savas komandas spēlētāju saistās arī samērā nostaļģiskas atmiņas un, atvadoties no viņiem, ir skumji, taču spēle, tāpat kā dzīve nestāv uz vietas. Tāpēc šoreiz piedāvājam Jums ieskatu Latvijas Virslīgas debitanta - Bears Babite komandas virtuvē un viņu superzvaigznes - Pastnieka, karjeras līkločos.

---

Šajās dienās Pierīgas skaistākā novada - Babītes, iedzīvotājus kā zibens spēriens no skaidrām debesīm pārsteidza jaunākās ziņas. Kā zināms, tad tieši šis novads Latvijas PPM futbolam laika gaitā ir devis pat veselas trīs (!) virslīgas komandas un tāpēc jau bija pieradis pie dažādiem negaidītiem pārsteigumiem. Taču šis jaunums tomēr bija no pārsteigumu kategorijas - pārdošanai spēlētāju transfēra turgū ir izlikta pirmā Latvijas PPM futbola Superzvaigzne - Markuss „Pastnieks" Rozītis!

Šīs sezonas beigas Pastniekam ir īpaši emocionālas. Pārspēļu paaugstināšanas/pazemināšanas kārtā divu spēļu summā, pārspējot citu Babītes komandu Babylon, Lāči ir beidzot sasnieguši Virslīgu. Šis ceļš caur ērkšķiem uz zvaigznēm ilga deviņu sezonu garumā, un ir noslēdzies ar katra īstena spēlētāja sapni, bet mūsu Markuss, viņš arī Pastnieks, ir zvanījis pie pretinieku vārtiem daudz vairāk reizes nekā tikai divas, proti, ir gūti vārti 323 reizes visdažādāko līgu spēlēs.

Tā kā ziņa par līdzšinējā Lāču komandas talismana gatavošanos atstāt komandu bija tik negaidīta, tad Babītes novada Dome pēc vietējo sporta entuziastu iniciatīvas bija spiesta pat sasaukt ārkārtas sēdi, lai izlemtu kādus īpašus godināšanas pasākumus sava novada slavenībai sarīkot. Jo laika gaitā Markuss Rozītis bija jau kļuvis par visu sava dzimtā novada bērnu un jauniešu elku, kuram līdzināties vēlējās ikviens jaunais futbola takas gājējs. Viņa spēle futbola laukumā un sabiedriskās aktivitātes ārpus tā, priekšzīmīgā ģimenes dzīve un attieksme pret apkārtējiem, bija padarījusi viņu par patiesu sava novada dzīvo leģendu.

Taču lai noskaidrotu kaut ko tuvāk par šiem negaidītajiem jaunumiem un varbūt izzinātu kādas īpašas to aizkulises, mūsu korespondentam nekas cits neatlika kā doties uz netālajiem Piņķiem, kur jaunajās Lāču Migas stadiona atpūtas telpās, tad arī norisinājās saruna ar Markusu un Babītes Lāču komandas menedžeri - Raits67:

Kāpēc tāds negaidīts un pārsteidzošs lēmums?

Raits67 - Pēc ilga un grūta ceļa augšup no IV. līgas Babītes Lāči beidzot ir sasnieguši Virslīgu un tāpēc nepieciešamas izmaiņas. Pēc uzvaras paaugstināšanas kārtā mēs kopīgi apsēdāmies un pieņēmām lēmumu. Markuss nav vienīgais, kurš tiek pārdots, no komandas aiziet arī ilggadējais galvenais treneris Armīns Radiņš, bet par šī soļa motivāciju, lai pastāsta pats Markuss.

Markuss - Ar skaidru galvu novērtējot jauno situāciju sapratu, ka karjerā nepieciešamas pārmaiņas. Deviņas sezonas vienā komandā ir ļoti daudz. Visus šos gadus esmu veltījis šim klubam un tā līdzjutējiem, bet tagad jūtu, ka Virslīga nav priekš manis. Mans karjeras mērķis ir sasniegt 500 vārtu slieksni, bet spēlējot Virslīgā es to nevarēšu izdarīt. Tāpēc vēlos atrast komandu, kur pavadot man vēl atvēlētās trīs, četras sezonas varēšu savu mērķi īstenot.

Kā sākās Tava karjera?

Markuss - Mācījos Babītes vidusskolā, kur futbolam ir pievērsta īpaša uzmanība. Pirmajā klasē mani nejauši iedalīja futbola specklasē. Tā lēnām augu, līdz mani pirmās sezonas vidū uzaicināja uz Babītes Lāču komandu. Treneris mani ielika centra uzbrucēja pozīcijā, kaut arī tur nekad nebiju spēlējis, taču spēle aizgāja no rokas un tā arī paliku kā centra uzbrucējs.

Raits67 - Mums pirmajā sezonā komandas birokrātu kantoris strādāja ļoti slikti. Ilgi nevarējām atrast centra uzbrucēju, tad parādījās Markuss. Viņa kvalitātes bija viduvējas, bet spēle viņam vedās. Tas viss pateicoties laikam jau lielajai darba mīlestībai un neaprakstāmajai pašatdevei laukumā. Trešajā sezonā Markuss kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju, bet ceturtajā par visu pretinieku vārtsargu biedu - gūstot 77 (!) vārtus. Pateicoties tieši viņa centieniem mēs nokļuvām III. līgā. Skeptiķi gan teica, ka tur Markuss pazudīšot, bet viņš atkal kļuva par līgas bombardieri un ieveda komandu II. līgā. Un atkal visi ieteica viņu pārdot, jo II. līgā viņam gan nebūs ko iesākt, kā nekā tur priekšā jau ir tādi meistari kā Alvis Zāle un Boriss Īlēns. Jā, pirmajā sezonā gāja grūti, taču nākamajās trijās mūsu Pastnieks atkal dominēja zaļajos laukumos un tikai nejaušība neļāva viņam kļūt par labākā vārtu guvēja balvas īpašnieku trīs sezonas pēc kārtas. Šie visi lieliskie panākumi ir sasniegti ar fanātisku darbu, kurš varbūt pat ļauj apšaubīt mītus par spēlētāja kvalitāšu pārākumu sportista karjerā.

Tu esi pirmā Latvijas PPM futbola Superzvaigzne?!

Markuss - Jā piektās sezonas sākumā statistikas ailēs pie mana uzvārda parādījās trīs zvaigznes. Menedžeri teica, ka esmu pirmais, bet man tas neko nenozīmēja. Man galvenais bija palīdzēt komandai uzvarēt.

Vai tavā karjerā ir kāds kuriozs?

Markuss - Vienreiz gadījās interesanta situācija. Pirms kādas Nacionālā kausa spēles treneris teica, ka es stāvēšu vārtos. No sākuma domāju, ka tas ir joks, bet treneris kļuva pavisam dusmīgs, ka es nesteidzos izpildīt viņa norādījumus. Situācija bija visai divdomīga, jo viņš bija pazudis uz vairākām dienām un pirms spēles ieradās manāmi paburzīts. Vēlāk klīda runas, ka esot ar draugiem saderējis uz kaut ko. Man nekas cits neatlika, kā vilkt rokās cimdus un iet stāvēt kastē. Jau 3.minūtē bumba izslīdēja caur padusi, bet aizsargi izglāba. Galarezultātā vienus vārtus gan ielaidu, taču pieredze bija visnotaļ interesanta.

Emocionālākais mirklis tavā karjerā?

Markuss - Protams šīs sezonas pēdējā spēle, kurā izcīnījām tiesības spēlēt Virslīgā. Mani vārti izrādījās izšķirošie un pēc fināla svilpes sākās īstas svinības. Goda apļa laikā komandas biedri mani nesa uz savām rokām un stadions kājās stāvot dziedāja uzvaras dziesmas. Es pirmo reizi savas karjeras laikā nespēju valdīt asaras.

Sarunas beigās vēlamies novēlēt Tev - Markuss, nokļūt labā komandā un gūt tajā 500-tos vārtus karjerā, piepildot savu iecerēto sapni.

Jau pēc šī intervijas redakcijas rīcībā nonāca Babītes Lāču preses relīze, kurā teikts, ka visa nauda, ko komanda saņems pārdodot Pastnieku, tiks ieguldīta komandas stadiona jauna trīsstāvu multifunkcionāla sektora celtniecībā, un šis jaunuzceltais skatītāju sektors tiks nosaukts Rozīša vārdā.