Titre: Joki, jautras un interesantas lietas!

sviests

šis ir episks
www.youtube.com/watch?v=O...

Kāds kādreiz ir paprasījis liliputam: "Kas tu gribi būt kad izaugsi?"

3 gadus atpakaļ daudziem bija X5 un Cayenne ... Tagad viņi mācās slēgt ātrumus ar kreiso roku..

Ne pa tēmu, bet tomēr...

Šis vecgada vakars man paliks atmiņā ilgi! Nu Līgo vakarā tiešām atcerēšos! Kāpēc? Par to stāsta beigās. Bet visu pēc kārtas...
Viss sākās ap 6 vakarā. Atskanēja durvju zvans un aiz tām bija dzirdama „Jingle Bell” dziedāšana oriģinālvalodā. Pirms atvēru durvis sapratu, ka dziesma skan latviski, bet ar krietni pārveidotu tekstu, kuru ja atskaņotu radio ēterā tad izņemot pī, pī neko citu nedzirdētu. Pie tam, dziesma skanēja divu manāmi iereibušu vīreļu izpildījumā, kas stipri atgādināja kaut ko starp repu un Alpu kalnos dzirdamo ganu jodelēšanu.
„Ohohoo! Ko es redzu... Janka Tu?! Un tu Pēteri?! Cik jauki jūs redzēt pēc tik ilga laika!” Manā balsī bija dzirdams gan prieks, gan pārsteigums, kaut patiesībā, pēdējās sarunas laikā, pirms pāris stundām, biju gatavs abus iemest āliņģī. Bet viņiem noveicās.... ziema šogad silta, āliņģa tuvumā nebija un patiesībā tuvāko piecu kilometru rādiusā arī lielākas ūdens tvertnes par mutes bļodu neatradīsi, bet tas jau cits stāsts.
„Nu nākat tik iekšā”. „Noaujiet kājas, pielāčosiet man te visu”. „Nē, nē, tomēr labāk nevajag... es tikko izvēdināju dzīvokli”. Uz maniem norādījumiem nebija nekādas reakcijas. Viesi izskatījās uztraukti un norūpējušies.
Sarunas turpināšanai apsēdāmies ap apaļo galdu viesistabā, vairāk jau ne sarunas turpināšanai kā nepieciešamībai atrast piemērotu vietu pudelei un glāzītēm.
Tad arī sapratu kāpēc šie tādi norūpējušies. Šie meklējot egli un nezinot, kur atrast. Nākot man padomu lūgt. Pie sevis nodomāju, interesanti ko šie no Egles grib. Prasu: „Purvciemā meklējāt” (tur mans paziņa Egle dzīvo). Šie atsaka, ka ne tikai Purvciemā bijuši, bet arī Centrā un Pārdaugavā. Paprātoju un atcerējos, ka Egle īrē māju Sužos, varbūt uz turieni aizbraucis. Saku: „braucam uz Sužiem”. Draugu sejās uzreiz manāms prieks: „Kā mēs paši neiedomājāmies, maļamies te pa Rīgu meklēdami, bet visur viens un tas pats... kur jūs bijāt agrāk, bija, bet vairs nav”.
Pēc minūtēm piecām bijām jau gatavi ceļam. Ejot ārā pa durvīm Pēteris painteresējās vai man nav mājās cirvis. Protams, ka man cirvis bija, bet visa tā padarīšana man sāka likties aizdomīga... Kas gan viņiem vajadzīgs no Egles, kam viņiem līdzi cirvis... Nē, nē tikai ne to! Es to nevaru pieļaut! Zinu! Piezvanīšu Jurim (tas pats Egle) un pabrīdināšu viņu. Bet tas jādara prātīgi, lai Janka ar Pēteri nepamana. Iedevu Pēterim cirvi, aizslēdzu durvis un devāmies lejā pa kāpnēm. Pēc piektā pakāpiena es sataisīju tik izmisušu seju, cik pratu un izdvesu: „veči, es laikam gāzes plīti neizslēdzu”! „Nu aizej pārbaudi, ārā gaidīsim” Janka uzsauca un abi mani draugi turpināja savu ceļu uz izejas pusi. To tik man vajadzēja, skreju atpakaļ, atslēdzu durvis un metos pie telefona. Bet Mērfijs neguļ... ja sviestmaize krīt, tā vienmēr nokritīs ar sviestu uz leju, Egli sazvanīt neizdevās... Ko nu? Zvanīšu policijai! Piezvanīju arī...
Priecīgs slēdzu durvis ciet, pa trepēm lejā un tālāk jau trijatā dodamies uz pieturu. Saruna mums nevedās, bet tomēr pajautāju: „kam jums Egle”? Atbilde arī bija tik pat īsa: „rotāsim”! Jā, jā zinu jūsu rotāšanu, pagājušajā vasarā Līgo vakarā Janka ar Pēteri tā izrotāja viens otru, ka divas nedēļas bez saulesbrillēm no mājas nevarēja iziet.
Jo tuvāk nāk Suži, jo nemierīgāks man prāts. Ko darīt ja policija nepaspēj?
Suži ir klāt, kāpjam ārā un ejam pa ceļu uz tuvējām mājām. Labajā pusē mājas, kreisajā mežs. Mani draugi, acis uz mežu vien met, nodomāju, laikam pēta atkāpšanās ceļus. Vēl kādi 100 metri līdz Egles mājai, galvā šaudās dažādas domas, asiņaini skati. Policistus arī neredz, vēl 50.., 25..., 10 metri...
Kaut kas man jādara, jāglābj taču cilvēks! Ko iesākt? Jārīkojas! Jāatbruņo uzbrucēji! Izrāvis cirvi pārsteigtajam Pēterim no rokām, metos skriešus uz Egles māju.
Tālāk par durvīm netiku... Durvis pašas atvērās, tajās parādījās divi silueti policijas formās..., viss notika tik ātri, ka attapos tik policijas iecirknī.
Nu nesmuki sanāca. Svētki sabojāti gan Egļu ģimenei, gan Jankam ar Pēteri. Tā arī nosvinēja vecgada vakaru bez eglītes. Bet es tiku vietējam laikrakstam pirmajā lapaspusē!
Laimīgu jauno gadu! Un Līgo vakaram gatavosimies laicīgi, lai nav jārunā par bērziņiem un ozoliņiem!

www.youtube.com/watch?v=8...

Apčakarēti..

nra.lv/pasaule/72664-govi...

Šodien pirmo reizi redzēju Oļegu Znaroku! Kur? Baltajā kāpā sauļojamies!

Va vells - šitas man nepielec..

Nu gan izpļāpājies.

Man ar ne

Tas domāts tādu nopietnu cilvēku tik nenopietnā vietā!

Kā jums šis?
Pa priekšu noskataties oriģinālu tad šito www.youtube.com/watch?v=F...

Bet ja godīgi, kopija 1:1