PowerPlay 杂志

Jau pavisam drīz, t.i. nākamnedēļ 2. aprīlī, atskanēs pirmās spēles sākuma svilpe pirmā PPM Pasaules Čempionāta futbolā finālturnīra ietvaros, kurš šoreiz tiks aizvadīts, kaut arī tikai virtuāli, bet tomēr, zem Čehijas karoga krāsām, kā jau šī pirmā turnīra saimniekiem un organizatoriem pieklājas. Tieši tāpēc šoreiz uz sarunu esmu aicinājis nevienu citu kā mūsu Latvijas PPM futbola izlases pirmo divu sezonu vadītāju - menedžeri zups24, kurš mēģinās mūs iepazīstināt ne tikai ar sevi, bet arī ar savā atbildībā esošajām komandām - gan klubu, gan arī izlašu līmenī.

Sākumā pastāsti nedaudz par sevi, kas esi, kā vārdiņš, un ja ne sauļu pie debesīm, tad cik sveču uz tortes ir nācies saskaitīt?

Sauc mani, kā jau profilā rakstīts, Edgars. Nodarbošanās saistīta ar celtniecību. Sauli gan esmu tik vienu un to pašu pieteikami jau ilgi skatījis, bet ja nopietni, tad šobrīd man ir 37 gadi.

Kuram no sporta veidiem lielajā pasaulē ir atdotas Tavas simpātijas un varbūt ir arī kādi sasniegumi lielajā sportā?

Pašam gan nekādi sasniegumi sportā nav, esmu „pulciņu" līmenī nodarbojies ar dažādām lietām - galda tenisu, tenisu, peldēšanu, dejošanu (tautiskās dejas), šahu, arī cilājis stangas utml. Teorētiski varēju iegūt arī kādu jauniešu vai bērnu sporta klasi šahā, bet arī tādas man nav.

 Vai esi aktīvs sporta līdzjutējs, kam seko līdzi, kas ir Tavi favorīti?

Varētu teikt, ka jā... Favorīti Liepājas Metalurgs un, protams, Dinamo.

Kā sāki savu ceļu PPM un kas Tevi piesaistīja šai spēlei uz samērā tik ilgu laika posmu?

Savu ceļu PPM iesāku caur interneta meklētāju, spēlēju vienu citu futbola menedžeri un nolēmu joka pēc pameklēt arī hokeja menedžeri... Piesaistīja dinamika un samērā plašais stratēģiju klāsts, vienlaicīgi ne pārāk īpaši sarežģot šo spēli. Uz doto brīdi uzskatu, ka PPM ir labākais futbola menedžeris, ko esmu spēlējis, un spēlējis es esmu ap desmitiem dažādus, uz doto brīdi - trīs.

Kāda būtu Tava lietotājvārda un komandu nosaukumu izcelsme?

Ui, te gan garš stāsts... Ja apnīk klausīties, varat droši rullēt uz nākamo jautājumu... Par lietotājvārdu - bija tas sen ap 1997.- 98. gadu, kad pirmo reizi nonācu saskarsmē ar internetu un saskāros ar tādu lietu kā čats. Man tajā laikā bija iesauka žūpis (te stāsts vēl garāks, tāpēc atļaušos liekvārdībā neizplūst). Tajos laikos čati pārsvarā garumzīmes neatpazina un žūpis kļuva par zupis, kas pāris gados noīsinājās uz zups :)..., bet papildinājumu - 24, lietoju vietnēs, kur lietotājvārdam jābūt vismaz ar 6 simboliem. Komandas nosaukums arī ienācās ačgārni - no logo, jau citā menedžerspēlē. Bija man komanda ar mazāk skanīgu nosaukumu, kurai uztaisīju pašlaik redzamo logo, tā kā logo bija lāči, tad arī komanda kaut kādā brīdī pārdēvējās uz labskanīgāko - „Liepājas Lāči".

Ņemot vērā iepriekšsaņemtās atbildes, laikam jau lieki būtu jautāt kurš no sporta veidiem PPM spēlē Tev patīk labāk, taču tomēr, un kurš tavai sirdij būtu patīkamāks no iespējamajiem nākamajiem variantiem?

Protams, futbols... visvairāk laikam gaidu formulu... Vismazāk rokasbumbu - bet ko lai dara, ja mans viedoklis atšķiras no spēles veidotāju viedokļa.

Tā kā viss aizsākās ar hokeju, tad varbūt ir kaut kas izdevies arī šajā jomā PPM?

Manuprāt, hokejā man gan nebūs īsti būtisku sasniegumu...

Vai ir nosprausti kādi mērķi tuvākajai nākotnei, nākamajās sezonās?

Ja spēles veidotāji nesāks domāt, kā visiem nodrošināt vienādas iespējas, t.i. izlīdzināt komandas pēc spēka viena līmeņa līgas ietvaros, tad, nezinu vai to varētu nosaukt par mērķi, taču tomēr, laikam pamest hokeju...

Tagad mazliet pievērsīsimies futbola klubam, sākums bija lielisks, jo pirmo divu sezonu laikā no III Līgas aizkļuvi līdz Virslīgai, kā atceries šo laiku?

Tas bija iespēju laiks... Jo sāku kopā ar visiem šīs spēles varenajiem (hokeja komandu es saņēmu pirmās sezonas pašās beigās). Nevar noliegt, ka paveicās ar dažiem sporta akadēmijas vilkumiem, bet lielā mērā tas tomēr bija pamatīgs darbs ar paša spēlētājiem, kuru kvalitātes ne tuvu nebija ideālas. Mērķis bija divās sezonās tikt Virslīgā, un tad jau skatīties ko tālāk...

Pirmajā Virslīgas sezonā 4. vieta, bet pēc tam rezultāti gājuši uz leju, kāds tam iemesls?

Pirmo sezonu nepaveicās sezonas izskaņā, reāli man bija iespēja (kau arī neliela) pacīnīties par titulu, bet objektīvi mana vieta tajā sezonā būtu bijusi otrā. Pēc tam, varētu teikt, ka mana komanda katru sezonu nedaudz spēja „pārlekt savam dibenam", jo vēl joprojām manā komandā ir tikai viens leģionārs, bet paša audzinātie spēlētāji ar viduvējām kvalitātēm pamazām atpaliek no citu komandu iepirktajiem „top gala" jauniešiem.

Kā vērtē šo sezonu Virslīgā, sezonas pirmajā pusē pat deviņās spēlēs pēc kārtas tika izcīnīta tikai viena uzvara, bet sezonas izskaņā, savukārt, bija pat septiņu nezaudētu spēļu sērija, sezona visai raiba padevusies?

Jā, sezonas beigas mani patīkami pārsteidza... Sezonas sākumā mērķis bija noturēties Virslīgā un pēc iespējas tālāk tikt kausos, tāpēc sāku sezonu maksimāli taupot spēkus, ja uz to brīdi biju pēc komandas spēka ap 15. vietu līgā, tad sezonas beigās jau esmu trijniekā, kas arī varētu būt izskaidrojums samērā labai sezonas otrajai pusei. Īpaši mērķi par kādu konkrētu vietu tabulā man nebija, bet jebkurā gadījumā centos iekost visiem, kas nāca pretī.

Divas sezonas pēc kārtas biji iekļuvis Nacionālā kausa finālā, kādas atmiņas par šiem turnīriem?

Pašas labākās. Uzskatu, ka tas uz doto brīdi ir mans lielākais panākums PPM futbola karjerā. Manuprāt, izslēgšanas spēles lielā mērā tomēr ir balstītas uz veiksmi un tieši tāpēc priecājos, ka man tas ir izdevies divas reizes pēc kārtas. Šosezon veiksme nebija manā pusē, jo NK 6. kārtu cerēju vēl pārvarēt ar otro sastāvu un spēles taktisko variantu - 3-4-3. Diemžēl jau spēles sākumā - 20. minūtē, viens no maniem aizsargiem saņēma sarkano kartīti un atlikušie divi otrā sastāva aizsargi tā īsti nespēja līdzvērtīgi cīnīties ar pretinieka komandas uzbrucējiem... (

Abās Kausu ieguvēju kausa sezonās iekļuvi play-off spēļu stadijās, iepriekšējā sezonā jau izkriti pirmajā kārtā, bet šosezon - otrajā, vai apmierināja šādi iznākumi? Kāda vispār Tava attieksme pret šiem turnīriem?

Pirmajā KIK sezonā pēc pirmās izslēgšanas spēles pret mūsu pašu svētajiem nolēmu, ka viena Latvijas komanda tik un tā turpinās cīņas šajā starptautiskajā turnīrā, un uz to brīdi Svētie izskatījās cienīgāki, tāpēc, varētu teikt, ka pagāju maliņā un koncentrējos tikai NK, jo piecas oficiālas spēles nedēļā tomēr ir ļoti daudz priekš viena kluba. Rezultāts - Nacionālais kauss, protams, ka mani šāds iznākums apmierināja. ) Šosezon situācija bija jau nedaudz savādāka, no NK biju jau izkritis, bet diemžēl otrajā kārtā man pretim stājās uz to brīdi stiprākā pasaules komanda (šobrīd 3. vieta reitingā), un reāli man īpaši daudz iespēju nebija. Kā arī bija samērā nopietna situācija Virslīgā, tā kā vairāk cerēju uz totālu veiksmi un taupījos sezonas noslēgumam Virslīgā, kas arī bija šīs sezonas galvenais mērķis. Bet nekādi brīnumi nenotika un uzvarēja spēcīgākais, protams, ir nedaudz žēl, ka no 15 potenciālajiem pretiniekiem man trāpījās šis vienīgais „neņemamais".

Tavas sporta akadēmijas noslēpums, tomēr gandrīz viss sastāvs no savas SA sadaļas nācis?

Šobrīd jau pilnīgi viss. Nav nekāda noslēpuma - cēlu līdz 13 līmenim bez apstājas, komplektā ar samērā labu sporta direktoru, tas man deva spēlētājus ar labiem KR, centos neiepalikt arī ar treniņu laukumu un trenēju tos, kas bija un ir. Spēlētāju vidējā kvalitāte man uz to brīdi bija tikai ap 50... tagad, kad pilnīgi netrenējamie ir pārdoti man vidējā spēlētāju kvalitāte arī nav īpaši augsta - 64,9, domāju, ka top10 Virslīgā es ar šo rādītāju noteikti neietrāpu.

Kāds ir futbola kluba plāns, kā turpināsi attīstīt sadaļas, kādā pozīcijā meklēsi spēlētājus, kādi vispār ir mērķi ilgtermiņā?

Šobrīd man primārais tomēr ir izlase, par klubu domāšu nākošās sezonas sākumā. Lai gan turpinot līdzšinējo politiku - spēlēt tikai ar saviem spēlētājiem, ilgi Virslīgā noturēties tomēr būs grūti... Tātad, par attīstības ceļiem vēl jāpadomā, bet mērķi ilgtermiņā būs jau atkarīgi no izvēlētā attīstības modeļa.

Turpinājums sekos...