PowerPlay Dergi

Grupu pamatturnīra otrajā spēlē mūsu Latvijas komandas spēlētājiem bija jāmērojas spēkiem ar Šveices izlasi. Šīs komandas lielākais panākums līdz šim ir sasniegts iepriekšējā Pasaules čempionāta turnīrā, kur daudziem par pārsteigumu Šveice spēja izlauzt sev ceļu kvalifikācijas grupu spēlēs līdz pat turnīra izslēgšanas spēļu stadijai - ceturtdaļfinālam, un lielā mērā patiecoties tieši Vilhelma Tella sekotājiem tādai PPM hokeja lielvalstij kā Čehijai sezonas svarīgākais turnīrs aprobežojās tikai ar līdzdalību priekšsacīkšu stadijā un galarezultātā šī komanda bija spiesta palikt ārpus lielā astotnieka. Bet ceturtdaļfināla spēlē Šveices komanda jau bez ierunām piekāpās tiem pašiem arvien biežāk PPM hokeja pasaulē piesauktajiem lietuviešiem ar rezultātu 1:6.

***

...Iepriekšējo reizi mēs apstājāmies pie notikumiem, kad Rīgas Dinamo izmisīgi centās sasmelt izlieto ūdeni, gaidāmā un uz to brīdi visai apšaubāmās tālēs esošā, sudraba pavasara sezonas sākumā. Cīņa par iekļūšanu desmitniekā patiesi izvērtās visai dramatiska, jo šī čempionāta pirmā posma noslēgumā 4 punktu robežās sarindojās septiņas komandas, no kurām divas atradās zem šīs maģiskās dzīvības svītras. Laikam jau mums neklātos brīnīties, ka Rīgas komanda visas formalitātes un punktus uz "i" salika tikai pēdējā spēlē, kad aizvadīja spēli Maskavā pret Kriļja Sovetov vienību, kura tosezon spēlēja patiesi ļoti labi un bija jau nodrošinājusi 2. vietu pēc pirmā posma spēlēm 42. PSRS Čempionātā hokejā starp četrpadsmit Augstākās līgas komandām, un līdz ar to arī dalību nākamajā šī turnīra posmā. Jāatzīst gan, ka laikam jau sporta funkcionāri labāka un interesantāka turnīra formāta meklējumos, bija tomēr nedaudz pārcentušies, jo saskaņā ar tās sezonas PSRS Augstākās līgas reglamentu, otrajā posmā iekļuvušās desmit komandas uzsāka savas turnīra gaitas pilnīgi no baltas lapas, t.i., bez jebkādiem iepriekš iegūtajiem punktiem, kurus tās bija cītīgi krājušas visu rudeni un ziemu. Tāpēc Rīgas hokejistu gaidāmā spēle pret kriliškiem bija no tām, kur vienai komandai pat šis treniņš nebija nepieciešams, jo bija gaidāms visai ilgs pārtraukums čempionātā, sakarā ar gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm, kamēr mūsu komandai tas bija viss, sākot ar naudas prēmijām un beidzot ar tādiem sociālistiskās iekārtas apsolītajiem labumiem, kā iespēja iegādāties ārpus kārtas padomju autobūves industrijas pēdējo sasniegumu VAZ 2109 vai iestāties rindā uz kooperatīvo trīsistabu dzīvokli. Lieki būtu piebilst, ka Rīgas Dinamo šo sev svarīgo spēli uzvarēja ar 5:0 un atstāja aiz borta Jaroslavļas Torpedo komandu. Jāsaka, ka vispārējā plurālisma valdošajos apstākļos, Jaroslavļas komandas vadība visai atklāti izteica savu neapmierinātību ar šādu notikumu pavērsienu, raidot nepārprotamus mājienus visos iespējamos virzienos par notikušās spēles "sarunāto" raksturu, un ļoti ticams, ka pat vēl šobaltdien, uzmeklējot šajā Krievijas pilsētā kādu hokeja līdzjutēju ar stāžu, mēs uzzināsim visu patiesību, izpaustu trīstāvīgajos epitetos, ko viņš par šo hokeja vēstures gadījumu domā. Arī mūsu žurnālisti vēl pēc sezonas nobeiguma nebeidza atcerēties un pārcilāt šo divdomīgo spēles rezultātu, nekautrējoties atklāti uzdot jautājumu sudraba Dinamo komandas kapteinim Lubkinam - vai patiešām šī spēle 17. janvārī Maskavā bija atbilstoša visiem sportiskajiem principiem. Par saņemto atbildi laikam jau mums nebūtu jāšaubās, jo hokejisti dodas laukumā spēlēt un uzvarēt. Bet vai šeit neiztika bez Rīgas komandas biedrības visvarenā resora iejaukšanās, tā teikt savu interešu realizācijas vissavienības mērogā, par to mēs neko nezinām un turpmāko notikumu gaisotnē tas viss zaudē savu aktualitāti, jo priekšā mūs gaida Olimpiāde Kalgari un sudraba pavasaris... Turpinājums sekos...

***

Pārvarot pirmo starta satraukumu mūsu komanda uz otro čempionāta spēli devās jau bez lieka stresa un steigas, kā rezultātā varbūt arī ne pati pārliecinošākā, bet tomēr uzvara ar rezultātu 4:1. Tāpēc nozīmīgākais fakts šoreiz šī panākuma aspektā ir tas, ka līdz ar to Latvijas komanda ir nodrošinājusi sev vietu turnīra nākamajā stadijā, t.i. līdzdalību kvalifikācijas turnīra spēlēs, kur norisināsies cīņa par iekļūšanu šīssezonas PPM izlašu lielajā astotniekā, kurš tad arī sadalīs šī čempionāta godalgas. Bet ar cik punktiem bagāžā uz nākamo kārtu dosies Latvijas komanda, tas jau tiks noskaidrots pēc šīvakara spēlēm. Taču pagaidām nosauksim vēl tikai pēc izlases vadības ieskatiem labāko spēlētāju mūsu komandā aizvadītajā spēlē ar Šveices valstvienību, un tas tāpat kā dienu iepriekš ir vārtsargs, taču šoreiz jau Žanis Lebedoks.

Nelielajā pēcspēles preses intervijā abu komandu vadītāju runās bija jaušamas pavisam dažādas emociju noskaņas, ja Šveices komandu pārstāvošais menedžeris - Pully, bija acīmredzami ļoti norūpējies un bažīgs, tad mūsu valstvienības vadītājs - CaMaRo, lai arī bija visai kritisks, taču arī apmierināts par rezultātu.

Pully - Slikta spēle priekš Šveices... atkal neapmierinoša vairākuma izspēļu realizācija. Vienīgais ko varu apliecināt, ka mūsu komanda nav padevusies un cīnīsies, lai nebūtu jāspēlē pārspēles par pazemināšanu.

CaMaRo - Laikam jau lieku reizi jānokaunina mūsu uzbrucēji, ka tikai tagad ir sākuši gūt vārtus, kā nekā žēl, ka mūsu komandas līdzjutēji vairs neredz vismaz 6 vārtus vienā spēlē mūsu puišu izpildījumā. Tomēr uzvara paliek uzvara, jauki arī, ka šoreiz mums noderīgā taktika izrādījās vienlaicīgi arī prettaktika.

Kamēr mēs stīvējāmies ar šveiciešiem, tikmēr paralēli Lietuva centās nolikt uz lāpstiņām angļu lauvu, kas gan izrādījās nebūt tas pats vieglākais darbs, jo galarezultātā uzvara tikai ar 2:1, lai gan jāatzīst, ka mūsu kaimiņi to paspēja izdarīt spēles normālā laika ietvaros un bez pārmērībām. Vēl kā interesantākos rezultātus nosauksim Kanādas uzvaru pār Slovākiju ar rezultātu 3:2, turnīra saimnieku čehu minimālo uzvaru arī ar 3:2 pār Slovēnijas izlasi, un Krievijas sauso panākumu pret Zviedriju ar 3:0. Līdz ar to šobrīd sev vietas kvalifikācijas turnīrā, papildus Latvijas un Lietuvas izlasēm, jau ir nodrošinājušas arī Kanādas, Čehijas, Ungārijas un Krievijas valstvienības.

---

Rakstā izmantoti materiāli no Aiņa Ulmaņa grāmatas "Melnās ripas bruņinieki" un kāda nezināma autora dienasgrāmatas.