PowerPlay Dergi

„Pastāvēs, kas mainīsies!"... Šaubos gan, vai PPM izstrādātāji būs lasījuši latviešu literatūras klasiķu darbus un visticamāk nebūs pazīstami arī ar šo Raiņa visaptverošo atziņu, toties ja ticam mūsu slovāku draugu deklarētajām patiesībām, tad tomēr tieši šis princips ik pa brīdim tiek realizēts PPM pasaulē. Kā nekā ik pa brīdim varam iepazīties ar šīs spēles veidotāju paziņojumiem, kuros tiek pausta apņemšanās padarīt šo spēli vēl interesantāku, baudāmāku un reālistiskāku. Tāpēc vadoties no visa iepriekšminētā, esmu nolēmis aicināt uz garāku sarunu par dzīvi, sportu un, protams, arī par PPM un tajā ieviestajiem jauninājumiem lielākajai daļai Latvijas kopienas menedžeriem jau labi zināmo mūsu tautieti un citādi ļoti interesantu personību - theeagle, kuram vecāki ir devuši vārdu - Uldis, bet šīs spēles ietvaros pārstāvošu Vācijas karoga krāsas.

 ---

Sveicināts! Nav noslēpums, ka daudziem Latvijas kopienas menedžeriem Tu esi gandrīz vai PPM elka statusā, tāpēc vēlējos Tev lūgt dot savu piekrišanu uz interviju PPM žurnālam.

Labdien, domāju, ka Tu stipri pārspīlē, bet parunāties varam katrā ziņā. Sevišķi, ja laiks ir tik auksts un slapjš kā tagad.

Par to pārspīlēšanu... :) varbūt, taču savu spriedumos balstos uz to, ko lasu spēles forumos... :) Cilvēki ik pa laikam piemin Tevi, un pārsvarā tikai ar labiem vārdiem. Tāpēc pirmais jautājums, kurš  būtu uz mēles jebkuram, kas Tevi līdz šim varbūt nav pamanījis PPM pasaulē, būtu - kāpēc, tad letiņš spēlē zem Vācijas karoga? Varbūt pastāsti nedaudz, neiedziļinoties visos sīkumos, kuri Tev pašam var šķist pārāk personīgi, bet tomēr... - kā  ieguvi "PPM Vācijas pasi"?

Tas ir garš stāsts par skolām, stipendijām, interesēm, vīzām un autobusiem, bet jaunās tūkstošgades sākumā sāku tur grozīties apkārt, vispirms kā hipijam līdzīgs students, bet vēlāk jau kā pētnieks un programmētājs. PPM pierakstījos pēc toreizējās dzīvesvietas - pie stacijas, aiz parka, pa kreisi, Kaizerslauterna, Pfalca, jo citas adreses ko deklarēt man nebija.

Tad jau sanāk, ka ne gluži devies svešumā pēc laimes un tēvoča miljonus vērtā mantojuma... Bet kā tad ir šobrīd, vēl joprojām to vietu, ko mēs saucam par mājām, Tev nākas saukt Vāciju, vai tomēr dzīves līkloči ir atveduši Tevi atpakaļ uz dzimteni?  

Nē, bagātais mirušais tēvocis nav ne bagāts un pat ne miris, bet gan sveiks un vesels. Pēc Vācijas projekta sekmīga nobeiguma man laimējās saņemt jēdzīgu piedāvājumu no Latvijas, kur tad arī varu savienot pētniecisko darbu savā nozarē arī ar pasniegšanu augstskolā, ko es tagad ar prieku arī daru. Kas būs vēl pēc diviem gadiem, nezinu, bet uz tēvoci paļauties nevaru gan.:)

Ņemot vērā Tavu "mīlestību" pret cipariem, atļaušos būt drosmīgs un minēšu, ka vismaz kā minimums esi pasniedzējs augstskolā, kurš māca mūsu zelta jaunatnei augstākās matemātikas gudrības, vai arī skaitļiem ļoti tuvu mācību priekšmetu?

Taisnība, kā saka tautas gudrība, tad fizmatu maisā nenoslēpsi! Augstākās matemātikas kursam pamatoti ir nelāga slava, jo tas ir šīs zinātnes Frankenšteins - bez pamata vienā maisā kopā samestu faktu un rīku kalns, sak', kādreiz dzīvē var noderēt. Diemžēl, tādu materiālu nevar apgūt vienā divu vai trīs semestru kursā, tāpēc tā programma ir murgs gan studentiem, gan pasniedzējiem. Nākamajā semestrī man arī dos lasīt vienu smagu kursu, bet ne tik smagu kā Tevis minēto :)

Bet šķiet, ka patika pret cipariem ir pielīdzināma mīlestībai no pirmā acu skatiena un nav jau tā, ka vienu dienu patīk saskaitīt un atņemt, bet rīt jau tas vairs nav aktuāli. Jo nav jau noslēpums, ka tam visam komplektā nāk arī citas lietas, tāpēc laikam jau būsi lietas kursā arī par to, ko dambretē apzīmē ar "dāmu" un pārzini kā pa šaha galdiņu lec "zirdziņš", kā nekā matemātikas zinātne aptver visai plašas dzīves darbības sfēras, īpaši fizmatiem?

Zini, atklāšu noslēpumu, ka patiesībā jau matemātiķi gandrīz nemaz nenodarbojas ar skaitļiem. Jo nevaru iedomāties nevienu humanitāro vai eksakto zinātņu vai pat dzīves jautājumu, kurš tādā vai citādā formā visā to dziļumā un daudzveidībā nevarētu tikt apskatīts no matemātiķa perspektīvas, vienalga, vai tā ir alus brūvēšana, sieviešu loģika, Mikelandželo skulptūras, kaimiņa suņa gremošanas trakts vai cilvēka apziņa. Taču skaitļi to pierastajā nozīmē ļoti reti izrādīsies pareizais analīzes instruments. Tiek atklātas augstākas kārtas struktūras un to likumsakarības, kas, ja mazliet iedziļinās, izrādās visai fascinējošas un pat elpu aizraujošas. Daudzas no tām gan prasa zināšanas, kas tālu pārsniedz manu zināšanu robežas. ;) Ļoti daudzas idejas vēl nemaz nav atklātas. Matemātika pati par sevi ir bezgalīgi daudz plašāka par dižākā dzejnieka augstāko fantāzijas lidojumu. Ja pilna šaha vai dambretes spēles analīze ar optimālās stratēģijas noteikšanu ir pat salīdzinoši triviāls uzdevums, ko var paveikt arī programmējams automāts, kas ir tikai laika un jaudas jautājums, tad sports jau ir asociējams vairāk kā jautājums par dzīves kvalitāti. Ir nepieciešams gan kustības prieks, kādu gūst skrējējs vai futbolists, gan arī intelektuālais baudījums, ko sniedz dambretes kombinācija. Bet visam jau neatliek laiks, šogad iespējams aprobežošos ar piedalīšanos kādā pusmaratonā vai divos...

Bez aizraušanās ar skaitļiem, filozofiju un pasniedzēja darbu, Tu mēdz sportot arī reālajā dzīvē, tā teikt vadot ne tikai PPM virtuālos sporta klubus, vai Tevis pieminētie skriešanas prieki ir vienkārši kā izaicinājums pašam priekš sevis?

Man dikti patīk iet ārā - mežā, pie jūras, kalnos, pļavās, pa vientuļiem ceļiem vai takām, kur citi varbūt brauc ar mauntīnbaikiem, bet man - kedas kājās un uz priekšu! Tas ir vesels atpūtas komplekss - izkustēties, paskatīties apkārt, sakārtot domas, pēc tam iet dušā, kārtīgi paēst un nekāda sporta, jo sportā prasa rezultātu! :) Gaidāmās sacensības vienkārši motivē uz darbību, ja ārā līst vai pūš, vai salst. Patīk jau visa veida spēles ar bumbām, bet, būsim godīgi, gribēšanas man ir vairāk, nekā spēju. Taču izaicinājums ir tikai sākumā, pēc tam, kad esi sācis, jau vairs nevari neskriet. :)

Atgriežoties no reālās pasaules uz abstrakto, t.i., runājot par PPM. Liela daļa no šīs spēles menedžeriem Tevi zina, kā izcilu teorētiķi, kurš ik pa laikam ir nācis klajā ar interesantiem atklājumiem, vai precīzāk sakot aprēķiniem, kuri mums visiem ir palīdzējuši spēlēt šo spēli. Kaut vai Tevis aprēķinātā sakarība starp spēlētāju prasmēm un enerģiju, saspēli, pieredzi, kā arī pēdējā laikā esi precīzi parādījis uzvaras iespējamību ņemot vērā komandu spēka samērus. Tas viss, ko esi šeit darījis, "spēlējoties" ar skaitļiem ir bijis interesanti Tev pašam, tā teikt uzzināt, ar kādām zāģu skaidām tad īsti ir pildīts PPM lācītis, vai tomēr Tevi veikt šos matemātiskos pētījumus ir mudinājis kaut kas cits?

Ir tāda nozare - spēļu teorija. Vairākas ekonomistu un militāristu paaudzes ir padarījušas šīs nozares literatūru nebaudāmu, bet klasiķu darbi joprojām ir dzīvi un aktuāli. Palasot, savulaik nosauktu pat par pēdējo lielo matemātiķi, fon Neimaņa (John von Neumann) 1928. gada rakstu "Zur Theorie der Gesellschaftsspiele", varam tur pārdesmit lappusēs kā melnu uz balta atrast visu, ko vien mums ir vērts zināt par PPM, t.sk., randoma bubuli un spēles stratēģisko attīstību. Iztrūkst tikai pašas spēles matricas, bet spēļu ziņojumos informācijas ir pietiekami daudz, tāpēc bija, ko rakt! :) Starp citu, līdzīgas analīzes veic arī "īstajā" sportā. Bils Džeimss (George William „Bill" James), spēlēdamies ar skaitļiem, revolucionēja beisbolu un pārliecināja miljardierus būtiski mainīt komandu veidošanas politiku. Pārliecināja vienkārši - tie, kas viņa padomiem sekoja, uzvarēja. Beisbola analīzi sauc - "Sabermetrics". Futbolā arī ir centušies noskaidrot, kā vajadzētu spēlēt, lai uzvarētu, bet futbols izrādījās sarežģītāks par beisbolu... Tagad jaunais PPM dzinējs atkal prasās pēc izpētes, jo ir būtiskas atšķirības no iepriekšējā...

Bet laikam šī nebūs tā lieta, ko varētu nosaukt ar vecās labās patiesības vārdiem, proti, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Īpaši cilvēkam, kurš ar cipariem ir uz "Jūs", vai tomēr tas nav tik sarežģīti kā varētu likties sākotnēji? Bez tam ja atceramies, ka spēles veidotāji nepārtraukti mēģina uzlabot spēli ar jaunu dzinēju ieviešanu vai tā uzlabošanu, kā rezultātā tas, kas vakar bija patiesība šodien jau kļūst par mītu, kā arī solījumi, ka nākamajā sezonā atkal tiks ieviestas korekcijas spēles dzinējā, varbūt ar jaunā dzinēja iespēju izpēti būtu jāpaciešas līdz laikam, kad tas būs gatavs? Starp citu, vai Tevis pieminētas literatūras avots ir atrodams arī kādā citā valodā, izņemot oriģinālo vācu valodas versiju?

Te viss ir pagalam vienkārši. PPM ir varbūtību spēle, tāpēc, lai izvēlētos pareizo stratēģiju, Tev par spēli ir jāzina pēc iespējas vairāk. Tev ir "jāatkož" spēles "matrica" (kam būs pārsvars, ja es spēlēšu tā un viņš šitā) un pareizi jānovērtē savs pretinieks. Fon Neimaņa kungs aprakstīja šādas spēles matemātiski un parādīja acīmredzamo, proti, ka zināšanas var spēlē dot lielu priekšrocību. Protams, arī pokerā vai zolē darbojas šie paši principi, bet labāk iedošu saiti uz iedvesmojošu beisbola stāstu - Moneyball: the art of winning an unfair game. ;) Par to ir uzņemta arī filma. "Jo ātrāk pasaule mainās, jo lielāka ir informācijas vērtība." Tāpēc dzinēju ir jāpēta tieši tagad!

Vai Tu domā, vai varbūt pat esi pārliecināts, ka saistībā ar spēles dzinēja izmaiņām arī spēlētāju prasmju attiecības, kā arī enerģijas, pieredzes un saspēles ietekme ir mainījusies, vai tomēr vēl joprojām var droši balstīties pie ierastās treniņsistēmas - 2:1:1? Te ir domāts vairāk par hokeju, jo futbolā tomēr šī attiecība ir krietni atšķirīgāka. Un vai vēl joprojām hokejā saspēli var rēķināt balstoties uz 1:500 un pieredzi 1:2000 attiecību? Vai arī jaunā dzinēja izmaiņas vairāk ir saistītas ar komandas spēku samēriem un taktiskajiem risinājumiem?

Taktiskās shēmas tagad darbojas savādāk, kas nav mazsvarīgi - labāk! Pirms tam bija vienalga, vai abas komandas spēlē no aizsardzības vai uzbrūkoši, abos variantos meta un iemeta vienādi daudz vārtu, bet tagad spēlēs uzbrūkošs pret uzbrūkošu vidēji tiek gūti kādi 7-8 vārti, kamēr abām komandām spēlējot no aizsardzības, jau tikai 4-6, kas ir liela starpība, aptuveni 40%! Sadalījumiem neesmu pievērsis īpašu uzmanību, jo nav labu citu komandu datu. Manā komandā visiem spēlētājiem prasmju attiecība ir tuvu 2:1:1, tur neko jaunu neatradīsim, un pasaules elite jau arī neko būtiski jaunu nemēģina. Tagad Vācijas izlasi, ja var tā teikt vada „ķeceris", kurš meklē jaunus ceļus, jaunas prasmju attiecības. Esmu visai skeptisks, taču ar interesi sekošu rezultātiem. Kā redzams Bratislavā, Vācija tomēr ir hokeja lielvalsts. ;) Futbolā es jau vienreiz mēģināju uzzināt kaut ko vairāk par prasmju attiecībām, bet tas beidzās bez galīgiem rezultātiem. Kaut kāda skaidrība ir tikai par centra aizsargu pozīciju, bet, piemēram, vārtsargiem ir pieejami pat šķietami visai pretrunīgi dati, un varam jautāt, vai vispār eksistē viena pareizā formula. Tagad sāksies jauna sezona, tā būs laba iespēja salīdzināt spēlētājus pie vienādas enerģijas. Iespējams, ka kādam varbūt izdosies kaut ko izrakt.

Tu PPM hokeja 4. Sezonā biji viens no izlases vadītājiem un būtībā viens pats aizvedi izlasi Pasaules čempionātā līdz 3. vietai, jo kā lielākā daļa menedžeru atceras, tad pats izlases vadītājs - liepinsh87, personīgu iemeslu dēļ šī galvenā turnīra laikā nevarēja vadīt izlasi. Vai pēc tam ir bijuši vēl kādi piedāvājumi atkal uzņemties šo darbiņu un vai piekristu arī nākotnē uz šādu avantūru? 

Tā izlase spēlēja pati, un arī bez trenera varēja reāli izcīnīt zeltu. Tur spēlēja īsti vīri, viens pats Pagrabs vien bija ko vērts! Jau nākamajā sezonā man bija tas gods asistēt Pacman Vācijas izlasē, izveidojām spēlētāju datu bāzi un audzinājām jaunatni, uzvarējām nākamos pasaules čempionus - Čehiju, bet kopumā pats čempis bija neveiksmīgs. Pēc tam es no "izlašu hokeja" aizgāju. ;) Nebija jau īsti, ko piedāvāt, viss bija zināms. Tagad varbūt atkal ir iespējams kaut kur analīzes dzīlēs izgrābstīt dažus procentus, kuru pretiniekiem varētu nebūt, bet pamatdarbs aizņem ļoti daudz laika, un ir jau arī citi vaļasprieki... Tā kā šobrīd par izlasēm nedomāju.

Kā jau esmu minējis, tad no Tavas puses vairakkārt ir nākušas dažādas visnotaļ interesantas un noderīgas atziņas par šo spēli un tās niansēm. Varbūt ir vērts šos savus secinājumus arī apkopot un nodot tos plašākai publikai? Jo pieļauju domu, ka būtu pietiekams skaits menedžeru, kuri labprāt palasītu Tavus secinājumus, pieņēmumus un aprēķinus.

Redzi, kas notiek, daudzi spēles forumā jautā, ko lai liek pret pasīvo stāvēšanu, iemetieniem aiz apmales un pretinieka grūstīšanu. Ja tūlīt sekos atbilde: liec pentagrammu, pižiku un uzduršanu uz nūjas, kā tas bija pie vecā spēles dzinēja, tad šī spēle kļūst samērā glupa. Toties tagad viens atbild: man strādā atštaukāšana pie borta, bet otrs iebilst, ka pret izspēli uz brīvo tiesnesi ir jālieto vienīgi Znaroka reklamācija. Spēlē parādās variācijas, un katrs pats pamazām pietuvojas patiesībai, un tas taču arī ir šīs spēles mērķis. :)

Laikam jau būs vien Tev jāpiekrīt, un uz šī cerīgā aforisma nots, tad arī noslēgsim mūsu sarunu... :) Gribēju pateikt milzīgu paldies par veltīto laiku, man bija ļoti interesanti ar Tevi parunāties un cerams, ka arī lasītājiem būs tikpat interesanti. ;) Vēlreiz paldies, un uz tikšanos, iespējams, virtuālajā ledus arēnā... ;)

---

Sarunas beigās Uldis novēlēja veiksmi un atļaušos to pāradresēt visiem lasītājiem. Domājams, ka šīs sarunas rezultātā kādam no menedžeriem būs radusies papildus viela pārdomām... Uz drīzu satikšanos, jau kādās jaunās pārdomās, un ne tikai par PPM... ;)