POWERPLAY 雜誌

Jau kur tas laiks, kad pirms krietna brīža piedāvājām Jums ieskatu Latvijas PPM futbola I Līgas, līdz šim pazīstamāko, menedžeru gaitās un viņu komandu virtuvēs. Šobrīd PPM futbola pasaulē pilnā sparā rit trešā sezona, bet lielajā pasaulē ir sākušās jaunās sezonas Eirokausu pirmo kārtu spēles, kurās fiasko cietis jau viens no Latvijas futbola eskadras kuģiem, kamēr PPM futbola pasaulē viss ir daudz mierīgāk. Lai gan iespējams, ka par pāris arī šīs pasaules zemūdens akmeņiem mums tomēr pavēstīs kārtējais jau aizsāktās interviju rubrikas "pamet bumbu man" viesis. Šoreiz tas būs iepriekšējās sarunas reizē ar kluba FK Liepājas Bohēmiķi vadītāju - kasparsss (sarunu ar kuru atsaukt atmiņā varam šeit), stafeti pārņēmušais Latvijas futbola I Līgas menedžeris - Kloss, kura pārraudzībā ir FK Lokomotīve komanda.

Sveicināts! Varbūt sākumā pāris teikumos nedaudz iepazīstini ar sevi...

Sveiks! Esmu īstens dzelzceļnieks, jo jau gandrīz 30 gadus esmu saistīts ar dzelzceļu un nemaz nevaru sevi iedomāties bez šī darba un tam piemītošas atmosfēras. Pirms kādiem pieciem gadiem pievērsos šāda veida spēlēm un tā arī esmu aizrāvies ar tām joprojām.

Kas Tevi piesaistīja PPM pasaulei, iesākot spēli? Vai bija kāda odziņa, kas ļāva šeit aizķerties ilgāk par pāris nedēļām?

Piesaistīja tas, ka šeit bija paredzēts spēlēt līdz pat trim sporta veidiem vienlaicīgi, ierastā standartvarianta vietā - viens menedžeris, viens sporta veids. Bez tam hokeja spēle, kura tika izveidota pirmā, tika piedāvāta nesalīdzināmi daudzveidīgāka, nekā jau ilgu laiku esošajos līdzīgos projektos, kā arī pats izspēles process. Svarīga loma bija arī tam apstāklim, ka ja jau iesākts, tad ātri pamest darbu pusratā, šajā gadījumā spēli, nav manā dabā, un arī rezultāti bija ciešami.

Kādu vietu PPM ieņem Tavā ikdienā? Vai varbūt vari atrast kādu salīdzinājumu šai savai intresei?

Vismaz pāris reizes dienā ienākt un apskatīties notiekošo visapkārt jau ir kļuvis par paradumu. Bet ir visas iespējas, lai šeit pavadītais laiks kļūtu vēl ilgāks, jo pagaidām mēģinu iztikt bez īpašas spēlētāju pirkšanas. Tāpēc laikam jau visvairāk pielīdzināt šādu spēlēšanos varētu kaut vai ar to pašu  jaunāko ziņu uzzināšanu - it kā nav obligāti, bet tomēr gribas.

Nav noslēpums, ka PPM pasaulē tiek uzskatīts, ka galvenais vadmotīvs visiem notikumiem ir tā sauktais par bubuli dēvētais Randoms. Kā Tev pašam ir līdz šim veicies ar šo dabas parādību? Vai esi izpelnījies tā labvēlību vai varbūt tieši pretēji?

Randoma statistiku attiecībā pret manu komandu neesmu īpaši piefiksējis, bet tas, ka šī "lielā nezināmā" loma kļūst arvien lielāka, tas gan nav noliedzams. Un jo lielāka tā kļūst, jo proporcionāli mazāka paliek vēlēšanās turpināt šādu spēli. Bet spēles veidotāju atrunas, ka dzīvē arī tā mēdz notikt, manā skatījumā šeit nav īsti vietā. Dzīvē liela nozīme ir tieši cilvēciskajam faktoram, kurš kādreiz izspēlē tādus jokus, taču šeit ir ciparu pasaule, un man šķiet, ka tomēr nevar acīmredzami vājāka komanda tik bieži sagādāt pārsteigumus.

Un kā veicas ar jauniešiem no sporta akadēmijas? Vai tiek praktizēts kāds rituāls pirms jauno spēlētāju aplūkošanas, vai varbūt tāds tiek veikts pirms svarīgām spēlēm?

Ar jauniešiem ir samērā pašvaki. Brīžiem ir vēlme, lai to foruma sadaļu par jaunajiem spēlētājiem aizslēdz ciet un atslēgu izmet mežā, tādas dusmas reizēm uzdzen. Kāpēc citiem ir, bet man nav! Varbūt tiešām ir nepieciešams kāds rituāls? Bet par šāda veida spēlēm runājot, radies tāds māņticīgs novērojums, sekojot līdzi tiešraidei - ja pašam atrodoties pie monitora komandai iet labi, tad ir jānosēž līdz spēles beigām, bet ja kaut kas mainījies uz labo pusi tajā momentā, kad esi bijis prom no datora, tad gan vairs klāt nenāku, taču ik pa laikam tikai uzmetu vienu aci notiekošajam. Tā kā samērā bieži nostrādā šāda amizēšanās!

Vai ir kādi padomi un ieteikumi jaunajiem menedžeriem?

Jaunajiem ir obligāti jāizstudē ceļvedis, īpaši tiem, kam šī ir pirmā tāda veida spēle. Ja cilvēks domā palikt šeit ilgāk par pāris sezonām, tad jāattīsta stadions, sadaļas - treniņu, atjaunošanās, sporta akadēmija un ekonomikas. Pie esošajām darbinieku algām ir nopietni jāapsver, kad, cik un pie kādas sadaļu attīstības viņi vispār ir nepieciešami. Kā arī jāpaseko līdzi spēles forumam.

Vai esi sev izvirzījis kādu mērķi šai sezonai vai vispārīgu PPM pasaulē, ko vēlies sasniegt, kurā no virsotnēm uzkāpt?

Kamēr esmu virslīgā, mērķis minimums ir tur arī palikt. Futbolā ir vēlme tikt trijniekā un pamēģināt savus spēkus starptautiskajos kausu turnīros. Par čempionu tituliem pagaidām nedomāju. jo hokejā tas ir nereāli, bet futbolā, kamēr neizmantoju tirgus pakalpojumus, man tur netikt.

Un kā ir pašam ar reālo sporta pasauli? Vai esi tikpat azartisks arī lielā sporta līdzjutējs?

Manā bērnībā nebija datoru, tādēļ daudz brīvā laika tika pavadīts spēlējot dažādas sporta spēles. Līdz ar to iemaņas ir daudzos sporta veidos, protams, tā teikt gan tikai pagalma līmenī. Kādu laiku nopietnāk biju pievērsies dambretei, kur izdevās izcīnīt panākumus jau rajona līmenī. Sekoju līdzi, gan tikai pa TV, sporta notikumiem ar mūsu valsts dalībnieku piedalīšanos. Tās emocijas, kas rodas vērojot hokeju Rīgas Dinamo un valsts izlases izpildījumā, ir grūti ar kaut ko salīdzināt. Žēl, ka futbolā un vīriešu basketbolā iestājies kaut kāds panīkums, un vēl tikai sieviešu basketbola izlase ar pludmales volejbolistiem šobrīd sagādā pozitīvas emocijas.

Sarunas noslēgumā jau ierastais jautājums, kuram no PPM Latvijas futbola I Līgas menedžeriem Tu adresēsi nākamo "raibo apaļo"?

Tā kā pirmo divu sezonu uzvarētāji ir izteikušies, būtu pienācis laiks parunāt arī ar trešās sezonas gaviļnieku - komandas Riga Saints F.C. menedžeri Templier, viņam tad arī adresēšu to "raibo apaļo".

Paldies Tev par veltīto laiku šai intervijai. Novēlu lokomotīvei iebraukt pirmajā trijniekā un nākamsezon jau doties starptautiskajos maršrutos! Tu-tū, vilciens brauc!

Paldies!