Var jau protams lielīt CCCP labumus, galu galā vairumam bija lielas iespējas, sagaidīt dzīvokļa rindu pensijas vecumā, iegādāties kādu doktordesu pēc nostāvēšanas rindā pāris stundas, iegādāties automašīnu komisijas veikalā pa lielu blatu pēc vairāku gadu desmitu naudas krāšanas, to visu protams atsvēra bezmaksas izglītība, sabiedriskā transporta infrastruktūra un citu zemju iepazīšana svētdienās lūkojoties tv raidījumu "Ceļojumu klubs", jo pašās ārzemēs nokļūt ierindas pilsonim līdzinājās vairāk "Ciemos pie pasakas", nekā reāli sasniedzams mērķis, var tagad gan teikt, ka vai tad šobrīd ir labāk, nekliegšu gan ka ir, vienkārši ir savādāk un atrast sev iespējas tagad var nenoliedzami vairāk, nekā toreiz, kad bija pilnīgi skaidrs katra ceļš nākotnē - vidusskola, augstskola, inženiera darbs vienā darbavietā līdz pensijai vai pēc astoņām klasēm, profene, armija, proletariāta darbs kādā rūpnīcā atkal līdz pensijai, toties tagad kaleidoskops ne dzīvē.