Ne tikai par hokeju. Līdzīgs gadījums bija 1986. vai 87. gadā futbola kausā, kad Daugava spēlēja pret Maskavas Spartaku. Toreiz arī Maskavas līdzjutējus aizveda ar busiem un līdzjutēju pūlis devās uz staciju. Bija tas gods arī pašam piedalīties

Interesantākais bija, ka dienu pirms atbildes spēles gadījās, ka ar čomu gājām gar staciju un radās ašā ideja, ka varētu taču aizlaist uz atbildes spēli. Pēc stundas vilciens un nākošajā dienā mēs jau bijām Maskavā, kur gandrīz smagi norāvāmies pēc spēles, bet tas jau ir cits stāsts

Ātrās idejas tās labākās (vismaz jaunībā).
Par okupācijas laika divējādo izjūtu gaišo pusi izskaidrojums ir ļoti vienkāršs - tā bija mūsu bērnība un agrā jaunība un ar politisko iekārtu tur nav nekāds sakars.