Pirmajos Latvijas neatkariibas gados mani chomi atpirkaas ar 40L benziina... menti pashi pavadiijushi shos uz tankshtelli


Vislielaakaa hohma bija man pasham:
Ministrijaa vairs nestraadaaju, tiesiibas bija nodzertas, vieteejie menti visi to zinaaja, bet man jau tas netrauceeja braukt pie stuures

Tad vienreiz ceeertu araa no Bauskas, jau smuki 140km/h uzraavis... upsi, mentu businjsh pretii, met malaa, skaidrs, buus man ari jaastaajas. Mashiina nav mana, ne apdroshinaashanas, ne mashinas dokumentu, ne pasham tiesiibu... Pienaak ments...

mans bijushais kaiminjsh


"Uz cik tad lidoji?" "paari 100 bija" - saku shim. Shim bija "slikta" reputaacija - neuzpeerkams un draaza visus neshkirojot. "Naac uz businju." Aizeju, tur veel viena paziistama seja

"Nu ko dariisim ar Tewi?" - prasa man smaidot un valkaajot protokolu no mapiites iekshaa, aaraa... Es njirdzu: "To protokolu vari neaiztikt, pashi labi ziniet kapeec." Uz taadiem kaa es, tas protokols neattiecas


Es uzreiz konkreetu jautaajumu shiem: "Cikos mainju beidzat?" "Seshos." "Ok, pagaidiishu juus pie "Statoil", tieshi blakus mentenei. Un tad man atkal ieshaavaas galvaa laba doma... Atnaak dzeks peec mainjas uz "Statoil", iebaazj galvu pa logu: "Nu, ko izdomaaji?" Es shim padodu aviizi... shis panjem aviizi un vel nievaajoshi uzprasa: "Kad ta naaksi pees savaam tiesiibaam pakalj?"
Aiziet dzeks apmierinaats, bet vel nezinot, ka tai aviizee bija ielikts tikai 5Ls... uz vinjiem abiem


Paldies Dievam, vairaak nav sanaacis vinjus satikt
