Sēž zaķītis laasa grāmatu par loģiku. Pienāk vilks un jautā:
- Eu zaķi a ko tu tur lasi?
- Grāmatu par loģiku.
- A kas tas ir loģika?
- Klausies, tev sērkociņi ir?
- Ir
- Tātad tu pīpē, vai ne?
- Jā
- Ja pīpē tātad dzer, vai ne?
- Jā
- Ja dzer ir nauda.
- Jā
- Ja ir nauda ir vecenes..
- Nu jā
- Ja ir vecenes tātad neesi gejs vai ne?
- Bet protams!
- Tā arī ir loģika
Vilks domīgi: - Iedod palasīt Zaķītitis iedod.
Pienāk Lācis pie vilka:
- Eu, vilks ko tu tur lasi?
- Grāmatu par loģiku
- A kas tas ir loģika?
- Tev sērkociņi ir?
- Nē
- Nu tātad tu esi gejs
Skolotāja prasa bērniem: – Kas izgudroja zobratus? Kāds puisēns atbild: – Inženieris. – Ļoti labi, sēdies. Bet kā radās olas? Kāda meitenīte: – Olas radās evolūcijas gaitā. – Ļoti labi, sēdies. Bet kas izgudroja sirēnu? Jānītis: – Sirēnu izgudroja inženieris, kam olas zobratos ierāva…
Vinnijs Pūks ar Sivēnu iet pa ielu. Sivēns jautā:
- Vinnij, kur mēs ejam?
- Cūku sist.
- Bet ja cūka aizmuks?
- Es tev aizmukšu!!!
Agrāk es spēlēju tenisu, hokeju, nodarbojos ar brīvo cīņu, piedalījos sacensībās šahā un kartingā! Viss beidzās, kad salūza dators
Ceļu policists-Iepūtiet trubiņā!Šoferis-Nevaru-astma -Veiksim asins analīzes-Nedrīkst-asins nerecēšana-Paiet pa līniju varat?-Ne,esmu dzēris
Policiste aptur iereibušu šoferi un saka ierasto frāzi: ''Viss ko teiksiet tiks vērsts pret jums''. Dzērājs: ''PUPI !!!
Raidijuma vaditajs saka: "žirafei ir 22 zobi, pandai 28 bet cilvēkam 32" Onka izbrinijies iebļaujas : "Zaibis esmu panda "
Mazdēls aizsūta vecmāmiņai no armijas granātu un zīmīti:ja parausi aiz gredzena,mani uz trīs dienām palaidīs mājās...
Special for Ķirmis
Diskotēka. Meitene jautā puisim: - Vai šis ir lēnais valsis? - Nē, mīļā - igauņu reps
選擇國家: |
![]() |
拉脫維亞 |
- Ko dzersiet vīnu vai šņabi?
- Vīnu.
- Kādu, balto vai sarkano?
- Sarkano.
- Sauso, saldo, pussaldo?
- Sauso.
- Kura gada jūs vēlaties?
- Ai beidz smadzenes čakarēt un dod to šņabi....
- Vīnu.
- Kādu, balto vai sarkano?
- Sarkano.
- Sauso, saldo, pussaldo?
- Sauso.
- Kura gada jūs vēlaties?
- Ai beidz smadzenes čakarēt un dod to šņabi....
Jānītis: - Tēt, pastāsti kas ir politika?
Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostās no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.
Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostās no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.
ai,nu jau dzirdētti,pareizāk,lasīti,bet nekas-tāpat labi.
- Ai, rīt atkal uz darbu - agri jāceļās..
- Jā, es jūs saprotu..
- Nesaprotat gan!
- Saprotu gan!!
- Jums pat darba nav!
- Nu vakar vēl bija!
Pirmās klases audzinātāja nevar paciest vienu no saviem audzēkņiem, mazo Pēterīti – briesmīgi pārgudrs un rupjšs, atļaujas izteikties, ka viņam būtu jāmācās trešajā klasē, nevis te jāmokās ar ābečniekiem… Skolotāja neiztur un ved Pēterīti pie direktora.
Tas Pēterītim saka:
- Es Tev uzdošu jautājumus, un, ja Tu uz tiem nevarēsi atbildēt, tad sēdēsi vien pirmajā klasē un uzvedīsies pieklājīgi. Cik ir trīs reiz trīs?
Pēterītis:
- Deviņi.
Direktors:
- Bet sešreiz seši?
Pēterītis:
- Trīsdesmit seši.
Tā Pēterītis atbild uz visiem direktora jautājumiem. Direktors saka skolotājai:
- Varbūt viņš tiešām pārceļams uz trešo klasi?
Skolotājai šāds variants rīvē kantis, viņa saka:
- Direktora kungs, atļaujiet man arī viņam uzdot dažus jautājumus, redzēsit, kāds viņš ir rupeklis!
Direktors atļauj, un skolotāja jautā:
- Kas govij ir četri, bet man tikai divi?
Pēterītis:
- Kājas.
Skolotāja:
- Kas ir Tavās biksēs, bet nav manās?
Pēterītis:
- Kabatas.
Skolotāja:
- Ko vīrietis dara stāvus, sieviete sēdus, bet suns uz trijām kājām?
Pēterītis:
- Sniedz roku.
Skolotāja:
- Nu tad vēl septiņi jautājumi. Tu manī iespraud mietu, un es palieku slapjāka par Tevi.
Pēterītis:
- Telts.
Skolotāja:
- Manī ielien pirksts. Labākais vīrietis to dabū pirmais.
Pēterītis:
- Laulības gredzens.
Skolotāja:
- Mans gals ieurbjas, mans ķermenis trīs.
Pēterītis:
- Bulta.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K un nozīmē daudz karstuma un satraukuma?
Pēterītis:
- Firetruck.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K, un, ja Tu to nedabū, Tev jālieto rokas?
Pēterītis:
- Fork.
Skolotāja:
- Tas ir katram vīrietim, vieniem garāks, citiem īsāks. Vīrietis to dod sievai pēc kāzām.
Pēterītis:
- Uzvārds.
Skolotāja:
- Kuram orgānam nav kaulu, ir muskuļi un daudz asinsvadu, tas pulsē un nodrošina iespēju nodarboties ar mīlestību?
Pēterītis:
- Sirds.
Direktors atviegloti nopūšas un saka skolotājai:
- Manis pēc viņš var iet uzreiz Universitātē – uz pēdējiem septiņiem jautājumiem arī es atbildēju nepareizi!
- Jā, es jūs saprotu..
- Nesaprotat gan!
- Saprotu gan!!
- Jums pat darba nav!
- Nu vakar vēl bija!
Pirmās klases audzinātāja nevar paciest vienu no saviem audzēkņiem, mazo Pēterīti – briesmīgi pārgudrs un rupjšs, atļaujas izteikties, ka viņam būtu jāmācās trešajā klasē, nevis te jāmokās ar ābečniekiem… Skolotāja neiztur un ved Pēterīti pie direktora.
Tas Pēterītim saka:
- Es Tev uzdošu jautājumus, un, ja Tu uz tiem nevarēsi atbildēt, tad sēdēsi vien pirmajā klasē un uzvedīsies pieklājīgi. Cik ir trīs reiz trīs?
Pēterītis:
- Deviņi.
Direktors:
- Bet sešreiz seši?
Pēterītis:
- Trīsdesmit seši.
Tā Pēterītis atbild uz visiem direktora jautājumiem. Direktors saka skolotājai:
- Varbūt viņš tiešām pārceļams uz trešo klasi?
Skolotājai šāds variants rīvē kantis, viņa saka:
- Direktora kungs, atļaujiet man arī viņam uzdot dažus jautājumus, redzēsit, kāds viņš ir rupeklis!
Direktors atļauj, un skolotāja jautā:
- Kas govij ir četri, bet man tikai divi?
Pēterītis:
- Kājas.
Skolotāja:
- Kas ir Tavās biksēs, bet nav manās?
Pēterītis:
- Kabatas.
Skolotāja:
- Ko vīrietis dara stāvus, sieviete sēdus, bet suns uz trijām kājām?
Pēterītis:
- Sniedz roku.
Skolotāja:
- Nu tad vēl septiņi jautājumi. Tu manī iespraud mietu, un es palieku slapjāka par Tevi.
Pēterītis:
- Telts.
Skolotāja:
- Manī ielien pirksts. Labākais vīrietis to dabū pirmais.
Pēterītis:
- Laulības gredzens.
Skolotāja:
- Mans gals ieurbjas, mans ķermenis trīs.
Pēterītis:
- Bulta.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K un nozīmē daudz karstuma un satraukuma?
Pēterītis:
- Firetruck.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K, un, ja Tu to nedabū, Tev jālieto rokas?
Pēterītis:
- Fork.
Skolotāja:
- Tas ir katram vīrietim, vieniem garāks, citiem īsāks. Vīrietis to dod sievai pēc kāzām.
Pēterītis:
- Uzvārds.
Skolotāja:
- Kuram orgānam nav kaulu, ir muskuļi un daudz asinsvadu, tas pulsē un nodrošina iespēju nodarboties ar mīlestību?
Pēterītis:
- Sirds.
Direktors atviegloti nopūšas un saka skolotājai:
- Manis pēc viņš var iet uzreiz Universitātē – uz pēdējiem septiņiem jautājumiem arī es atbildēju nepareizi!
Ja Jāņu naktī ar pliku pakaļu apskrien apkārt kartupeļu laukam, tad kauns būs līdz Mārtiņiem.
Pingviina pieraxti ir dažas kļūdiņas bet tas tā...
Pirmdiena.
Šodien ir pavisam silts, tikkai mīnus desmit grādi. No rīta krastā izkāpa divas cilvēku grupas. Kauko būvē, izskatās
ziemošanas vietu. Tie kas tā nabadzīgāk apģērbti, bieži atceras kauko par māti un kāš savējiem kaimiņiem cigarettes.
Otrdiena.
Šodien pie mūsu bara atnāca ciemiņi. Nosauca sevi par vāciešiem un pacienāja mūs ar banāniem. Garšīgi.
Trešdiena.
Vakar vakarā mūsu baru apciemoja krievi. Pacienāja ar ugunīgo ūdeni un sauca mūs par čukčām. Pēc trešās glāzītes ar
knābi iekritu kupenā. No rīta secināju, ka katra mana acs skatās uz citu pusi. Varbūt, banānus pārēdos?
Ceturdiena.
Gāju pie krieviem. Cilvēks lāčādās parādija ar roku vāciešu virzienā un teica: “Velc banānus, čukča, tad ieliešu”.
Viņu sauc Kostja. Ļoti sirsnīga personība. Šoreiz es gulēju kupenā kopā ar viņu.
Svētdiena.
Vācieši dod banānus aizvien negribīgāk.
Otrdiena.
Vakar vācieši vispār nedeva banānus. Es no viņiem nospēru kaukādu dzelzs gabalu ar vadiem un atnesu to Kostjam.
Viņš teica, ka čukča malacis, un ielēja man glāzi spirta. Tad turpinājām dzert, par veiksmīgu biznesu. Kupenā gulēt negājām: Kostja iemiga pie galda, bet es tā arī nevarēju tikt līdz durvīm.
Trešdiena.
Šodien vācieši atnāca pie krieviem un pieprasīja atdot antenu. Kostja teica šiem pa krieviski: “Banānu jums, bet ne
antenu!”. Vācieši banānu nepaņēma un aizgāja tukšām rokām.
Pievakarē vācieši atnāca pārmeklēt mūsu baru. Meklēja mani, lai novilktu ādu. Nu tā neko nodokļi biznesmeņiem!
Ceturdiena.
Naktī, kad visi gulēja, pārvēlu uz krievu nometni visas vāciešu mucas ar dīzeļdegvielu. Vāciešiem sacēlās panika.
Tāds liels rižs vācietis šāva no ieroča un bļāva: “Krievu čukča – partizāns!” Muļķis! Nevajadzēja banānus žēlot!
Piektdiena.
Vācieši sēž bez degvielas un rācijas. Šodien mazliet piesala (mīnus četrdesmit), un viņi piekrita sēsties pie pārrunu galda.
Es tagad dzīvoju Kostjas istabā. Viņš saka, ka biznesmenim vajadzīgs jumts.
Sestdiena.
Pārrunas rit otro dienu. Vācieši sauc mani par “Krievu mafiozo”. Izrādās, visas viņu mucas ar dīzeļdegvielu bija
iezīmētas. Kostja parādija vāciešiem dokumentus, pēc kuriem visas viņu mucas bij savāktas kā trofeja jau tālajā 1945 gadā , tanku divīzijas ģenerāļa Mirošničenko iebrukuma laikā, Špandai pilsētā.
Svētdiena.
Krievi pārdeva vāciešiem mucu dīzeļdegvielas par desmit tūkstošiem marku un trīs kastēm banānu. Neko nesaki,
banāni – labs uzkožamais!
Izmantojot sniega vētru, aizgāju pie vāciešiem un pārvēlu mucu atpakaļ. Kapēc – nezinu. Laikam principa pēc.
Pirmdiena.
Krievi atdeva vāciešiem mucu par kaukādu nelaimīgu tūkstoti marku un vīna pudeli. Ak dievs, kādus sūdus dzer tie vācieši!
Trešdiena.
Krievi par dīzeļdegvielu pieprasa rubļus, bet vāciešiem tikkai markas. Kostja noorganizēja valūtas biržu. Markas kurs
sāka ļoti kristies. Šodien par vienu rubli var nopirkt 17 657 markas.
Sestdiena.
Vācieši prasa dīzeli kredītā. Kostja teica ka padomāšot, bet tikmēr piedāvāja viņiem sniegt humanitāro palīdzību –
viena glāze dīzeļa dienā. Man paskaidroja, ka šī humānā akcija paceļot mūsu prestižu. Mda … Nu sarežģīta tā lieta – bizness.
Svētdiena.
Vāciešu sievietes prasās pie mums piestrādāt. Viņas var saprast: pie mums ir silts un ļoti jautri. Bet tagad,
liekas, būs vēl jautrāk.
Pirmdiena.
Kostja paziņoja ka vāciešiem neesot demokrātijas. Un viņam ir pilnīga taisnība! Vācu priekšniekam pretīga fizionomija.
Un vispār viņš ir tāds žmogs: par lieku miljonu marku nožnaugties gatavs.
Otrdiena.
Kostja tā arī neņēmās abskaidrot vāciešiem, kā veido demokrātiju, un viņi kaujas jau otro dienu. Bet mēs skatamies.
Interesanti! Es šodien uzliku uz rižā 300 tūkstošu marku, bet nabadziņu jau pašā kautiņa sākumā iebelza ar ķebli pa galvu. Rižais nokrita ar degunu kupenā. Tālākā demokrātijas veidošanā viņš nepiedalijās.
Trešdiena.
Lai top bizness! Rubļa kurss vēlaizvien ceļas. Man iedalija atsevišķu kabinetu ar apsardzi. Ko padarīs, vācieši
diezgan mežonīga tauta: bradā te pie mūsu teritorijas ar cirvjiem. Kātad, gaidi, kamēr iziešu bez apsardzes!
Piektdiena.
Kostja man parādija rižā parakstu uz lapiņas. Tagad mana drauga īpašumā ir barona Šnapsa ģimenes pils un teritorijas.
Pats rižais iebilda prêt tādu privatizāciju, bet viņa biedri viņam parādija ķebli – un rižais ātri piekrita.
Trešdiena.
Ziemošanai pienāk beigas. A žēļ! Pilnīgi iespējams, ka vāciešiem vēl palika pārīts – citu ģimenes firmu un bankas.
Kostja pierunā mani braukt viņam līdz uz Krieviju. Saka, ka tieši tagad viņa valstij vajadzīgi tādi godīgi biznesmeņi,
kā es.
Bez Datuma.
Ardievu, Antarktīda! Runā, ka Krievijā daudz darba. Kostja teica, ka blakus Krievijai dzīvo ne tikkai vācieši, bet
arī citas dažādas tautas. Tas Labi. Tapēc ka vācieši mani pārāk labi zin. Bet ar pārējiem mums atliek tikkai iepazīties.
Pirmdiena.
Šodien ir pavisam silts, tikkai mīnus desmit grādi. No rīta krastā izkāpa divas cilvēku grupas. Kauko būvē, izskatās
ziemošanas vietu. Tie kas tā nabadzīgāk apģērbti, bieži atceras kauko par māti un kāš savējiem kaimiņiem cigarettes.
Otrdiena.
Šodien pie mūsu bara atnāca ciemiņi. Nosauca sevi par vāciešiem un pacienāja mūs ar banāniem. Garšīgi.
Trešdiena.
Vakar vakarā mūsu baru apciemoja krievi. Pacienāja ar ugunīgo ūdeni un sauca mūs par čukčām. Pēc trešās glāzītes ar
knābi iekritu kupenā. No rīta secināju, ka katra mana acs skatās uz citu pusi. Varbūt, banānus pārēdos?
Ceturdiena.
Gāju pie krieviem. Cilvēks lāčādās parādija ar roku vāciešu virzienā un teica: “Velc banānus, čukča, tad ieliešu”.
Viņu sauc Kostja. Ļoti sirsnīga personība. Šoreiz es gulēju kupenā kopā ar viņu.
Svētdiena.
Vācieši dod banānus aizvien negribīgāk.
Otrdiena.
Vakar vācieši vispār nedeva banānus. Es no viņiem nospēru kaukādu dzelzs gabalu ar vadiem un atnesu to Kostjam.
Viņš teica, ka čukča malacis, un ielēja man glāzi spirta. Tad turpinājām dzert, par veiksmīgu biznesu. Kupenā gulēt negājām: Kostja iemiga pie galda, bet es tā arī nevarēju tikt līdz durvīm.
Trešdiena.
Šodien vācieši atnāca pie krieviem un pieprasīja atdot antenu. Kostja teica šiem pa krieviski: “Banānu jums, bet ne
antenu!”. Vācieši banānu nepaņēma un aizgāja tukšām rokām.
Pievakarē vācieši atnāca pārmeklēt mūsu baru. Meklēja mani, lai novilktu ādu. Nu tā neko nodokļi biznesmeņiem!
Ceturdiena.
Naktī, kad visi gulēja, pārvēlu uz krievu nometni visas vāciešu mucas ar dīzeļdegvielu. Vāciešiem sacēlās panika.
Tāds liels rižs vācietis šāva no ieroča un bļāva: “Krievu čukča – partizāns!” Muļķis! Nevajadzēja banānus žēlot!
Piektdiena.
Vācieši sēž bez degvielas un rācijas. Šodien mazliet piesala (mīnus četrdesmit), un viņi piekrita sēsties pie pārrunu galda.
Es tagad dzīvoju Kostjas istabā. Viņš saka, ka biznesmenim vajadzīgs jumts.
Sestdiena.
Pārrunas rit otro dienu. Vācieši sauc mani par “Krievu mafiozo”. Izrādās, visas viņu mucas ar dīzeļdegvielu bija
iezīmētas. Kostja parādija vāciešiem dokumentus, pēc kuriem visas viņu mucas bij savāktas kā trofeja jau tālajā 1945 gadā , tanku divīzijas ģenerāļa Mirošničenko iebrukuma laikā, Špandai pilsētā.
Svētdiena.
Krievi pārdeva vāciešiem mucu dīzeļdegvielas par desmit tūkstošiem marku un trīs kastēm banānu. Neko nesaki,
banāni – labs uzkožamais!
Izmantojot sniega vētru, aizgāju pie vāciešiem un pārvēlu mucu atpakaļ. Kapēc – nezinu. Laikam principa pēc.
Pirmdiena.
Krievi atdeva vāciešiem mucu par kaukādu nelaimīgu tūkstoti marku un vīna pudeli. Ak dievs, kādus sūdus dzer tie vācieši!
Trešdiena.
Krievi par dīzeļdegvielu pieprasa rubļus, bet vāciešiem tikkai markas. Kostja noorganizēja valūtas biržu. Markas kurs
sāka ļoti kristies. Šodien par vienu rubli var nopirkt 17 657 markas.
Sestdiena.
Vācieši prasa dīzeli kredītā. Kostja teica ka padomāšot, bet tikmēr piedāvāja viņiem sniegt humanitāro palīdzību –
viena glāze dīzeļa dienā. Man paskaidroja, ka šī humānā akcija paceļot mūsu prestižu. Mda … Nu sarežģīta tā lieta – bizness.
Svētdiena.
Vāciešu sievietes prasās pie mums piestrādāt. Viņas var saprast: pie mums ir silts un ļoti jautri. Bet tagad,
liekas, būs vēl jautrāk.
Pirmdiena.
Kostja paziņoja ka vāciešiem neesot demokrātijas. Un viņam ir pilnīga taisnība! Vācu priekšniekam pretīga fizionomija.
Un vispār viņš ir tāds žmogs: par lieku miljonu marku nožnaugties gatavs.
Otrdiena.
Kostja tā arī neņēmās abskaidrot vāciešiem, kā veido demokrātiju, un viņi kaujas jau otro dienu. Bet mēs skatamies.
Interesanti! Es šodien uzliku uz rižā 300 tūkstošu marku, bet nabadziņu jau pašā kautiņa sākumā iebelza ar ķebli pa galvu. Rižais nokrita ar degunu kupenā. Tālākā demokrātijas veidošanā viņš nepiedalijās.
Trešdiena.
Lai top bizness! Rubļa kurss vēlaizvien ceļas. Man iedalija atsevišķu kabinetu ar apsardzi. Ko padarīs, vācieši
diezgan mežonīga tauta: bradā te pie mūsu teritorijas ar cirvjiem. Kātad, gaidi, kamēr iziešu bez apsardzes!
Piektdiena.
Kostja man parādija rižā parakstu uz lapiņas. Tagad mana drauga īpašumā ir barona Šnapsa ģimenes pils un teritorijas.
Pats rižais iebilda prêt tādu privatizāciju, bet viņa biedri viņam parādija ķebli – un rižais ātri piekrita.
Trešdiena.
Ziemošanai pienāk beigas. A žēļ! Pilnīgi iespējams, ka vāciešiem vēl palika pārīts – citu ģimenes firmu un bankas.
Kostja pierunā mani braukt viņam līdz uz Krieviju. Saka, ka tieši tagad viņa valstij vajadzīgi tādi godīgi biznesmeņi,
kā es.
Bez Datuma.
Ardievu, Antarktīda! Runā, ka Krievijā daudz darba. Kostja teica, ka blakus Krievijai dzīvo ne tikkai vācieši, bet
arī citas dažādas tautas. Tas Labi. Tapēc ka vācieši mani pārāk labi zin. Bet ar pārējiem mums atliek tikkai iepazīties.
你喜歡的遊戲主題
最新主題