PowerPlay Magazine

Šodien mēs atvadāmies no Kārļa Skrastiņa, kurš Latvijas hokeja vēstures grāmatā un arī mūsu līdzjutēju sirdīs savu vārdu ir ierakstījis ar zelta burtiem.

Kā zināms, tad 7. septembra lidmašīnas „Jak-42" katastrofas rezultātā, ar kuru uz jaunās KHL sezonas pirmo spēli Minskā devās Jaroslavļas „Lokomotiv" hokeja komanda, aizsaulē aizgāja 44 cilvēku dzīvības, tostarp arī mūsu Kārļa. Ticu, ka daudziem hokeja spēles līdzjutējiem, kā arī vienkārši visiem mums, joprojām nav aptverams, ka esam vienlaicīgi zaudējuši tik daudz spilgtu hokeja personību un lielisku cilvēku, kuru veikums uz ledus, līdz šim mums bija sagādājis tik daudz prieka un neatkārtojamu emociju.

Jau no pirmās KHL sezonas Jaroslavļas „Lokomotiv" vienība bija viena no vadošajām šīs līgas komandām, kā nekā šīs komandas sasniegumu aktīvā ir ierakstīta līdzdalība divos KHL finālos. Joprojām atmiņā ir pirmās sezonas finālspēles, kad Loko cīņā ar Kazaņas „Ak Bars" bija ļoti tuvu pirmajam Gagarina kausam, jo tobrīd tas šķita tik simboliski, ka pirmā šīs KHL galvenās balvas ieguvēja būs tieši Jaroslavļas komanda, kā nekā šī kluba adrese ir - Gagarina iela 15. Taču liktenis toreiz izlēma savādāk, tāpat kā nākamā gada finālā un arī pērnās sezonas pusfinālā, un tieši tāpēc šī 2011./12. gada hokeja sezona tika gaidīta ar tādu nepacietību, jo šoreiz šī hokeja bruņinieku gvarde bija gatava savai izšķirošajai kaujai kā vēl nekad. Tieši šo iemeslu dēļ, proti, cīņai par visaugstāko virsotni, šai komandai pievienojās arī mūsu Kārlis, jo ticu, ka kopā ar tādiem spēlētājiem kā Stefans Livs, Aleksandrs Vjuhins, Jozefs Vašičeks, Pavols Demitra, Jans Mareks, Ruslans Salejs, Roberts Ditrihs, Karels Rahuneks, Mihails Balandins, Pavels Trahanovs, Andrejs Kirjuhins, Aleksandrs Kaļaņins, Ivans Tkačenko, Genādijs Čurilovs un arī Aleksandrs Gaļimovs, un komandas treneriem Bredu Makkrimmonu un Igoru Koroļovu, un arī pārējiem bojāgājušajiem, viņi to šoreiz būtu paveikuši.

Savādāk nemaz nevarētu būt, ja komandā ir tāds spēlētājs kā Kārlis, tad cits iznākums nav iespējams. Ne velti atceroties mūsu Kažu, visdažādākie cilvēki dažādos laikos viņu vienbalsīgi atceras un raksturo, kā „Dzelzs vīru". Šo titulu viņš godam nopelnīja, aizvadot 13 NHL sezonās kopumā 832 spēles, t.sk. 495 nepārtrauktu spēļu sēriju. Viņa pēdējās NHL komandas „Dallas Stars" komandas biedrs Adams Burišs par Kārli vēl šī gada sākumā teica - „Scratch kā veterāna klātbūtne ir neatsverams ieguvums. Viņš vienmēr ir mierīgs un nosvērts, vienmēr gatavs bloķēt metienus. Viņš ir kā vēl viens vārtsargs komandai, viņš zina kā ir jāspēlē."

Patiesi, Kaža zināja kā ir jāspēlē hokejs un vienmēr tā arī spēlēja. Arī savā jaunajā komandā Jaroslavļā viņu paspēja iepazīt no vislabākās puses un atceroties Kārli atsauc atmiņā epizodi no pēdējās Loko pirmssezonas pārbaudes spēles pret „Torpedo", kad Jaroslavļai esot vadībā ar rezultātu 5:2 pāris sekundes pirms finālsirēnas Kārlis nešauboties ne mirkli bloķēja pretinieku raidīto ripu, kas trāpīja viņam sejā. Taču tas nebija šķērslis viņam jau pēc mirkļa piedalīties paredzētajā „Lokomotīves" pirmssezonas fotosesijā, lai arī bez pierunāšanas šoreiz neiztika.

Tieši ar šādu spēli Kārlis iemantoja cieņu un apbrīnu savu komandas biedru acīs, jo vienmēr bija gatavs doties laukumā un cīnīties līdz galam, neskatoties uz sāpēm. Un lai arī Skrastiņa Ironman sasniegums - 495 nepārtrauktu spēļu sērija NHL, ir pārspēts, priekš mums viņš vienmēr būs un paliks latviešu Dzelzs vīrs!

Taču atceroties Kārļa pirmsākumus aizokeāna Mekā - NHL, varam pieminēt vēl tikai viņa pirmos soļus tur, kad 1998. gadā devītajā kārtā (Nr. 230) Kārli nodraftēja jaunizveidotā „Nashville Predators" komanda, kurā viņš aizvadīja pilnas četras sezonas. Šajā sakarā šīs komandas žurnālists Pīts Vēbers atceras, kā sākotnēji Kažam bija problemātiski pareizi izrunāt anglisko burtu salikumu „th", kuru viņš aizvietoja ar pierastāko vienkāršo latviešu „s". Tieši šī iemesla dēļ Kārlis saņēma savu pirmo iesauku no komandas biedriem - „Sanks", kas latviski būtu - paldies, jo ne mirkli nepārstāja pateikties treneriem, komandas personālam un biedriem.

Šodien ir pienākusi mūsu kārta pateikt Tev, Kārli - Paldies! Tu vienmēr paliksi mūsu sirdīs, ardievas mūsu izcilajam sportistam, dēlam, brālim, vīram, tēvam, draugam...