Наслов: PPM hokeja izlase

Vakardienas izlasu spele vajaki izskatijamies mes, tiri pec cipariniem, he, he.

Nezinu vai musejie eksperimente, bet pretinieks gan. Paskatieties uz vinu mainam, - viena bez metiena, bet ar baigo uzbrukumu un aizsardzibu ; divas mainas ar tikpat augstu metienu ka pamatprasmes ; un viena maina trenneta pec tada pasa principa ka musejas. Hmm, interesanti.

Eu, zelta "iekarotāj". Kur Tu pats esi II. līgā???
Knapi 16tā vieta. Bet to jau Tu nepamani.

Vai kādam ir labāks kreisais aizsargs par šo:
skili 241/121/128/121 pieredze: 67
???

Normāla taktika=normāla uzvara!

Tad beidzot uzvarējām. Apsveicu ar pirmo uzvaru draudzibas speles

Kādreiz jau bija jābūt arī tādam notikumam, lai gan izņemot taktiku un atsevišķas personālijas Latvijas komandā būtiskas izmaiņas šo divu komandu spēku samēros pēc iepriekšējās spēles, kad tika zaudēts ar 3:4SO, nav, izņemot vārtsargu līniju, un pat neskatoties uz iekrišanu nominālajā prettaktikā šoreiz tika gūta pārliecinoša uzvara.
Ja iepriekšējā spēlē komandas vārtus sargāja jaunais izlases kandidāts Teteris un varētu pat teikt, ka nemaz tik slikti jau viņam neklājās, tad šoreiz atsvaidzināt atmiņā izlases krekla krāsas, tika saukts jau Latvijas izlases vārtsargu pamatduets, un kā redzams, tad Lebedoks joprojām ir No1.
Tā kā jau nekas ievērības cienīgs uz doto mirkli nav noticis, un varu tikai atkārtoties, ka pārbaudes spēļu rezultāti mums papildus punktus gaidāmajā PČ nedos, lai gan nevaru noliegt, ka uzvarēt katrā spēlē ir patīkami, taču vēl patīkamāk ir uzvarēt svarīgākajās sezonas spēlēs.
Paldies līdzjutējiem, kas joprojām seko un jūt līdzi izlasei arī starpsezonā.

Uzvara, protams, ļoti skaista un iepriecinoša, taču lielais pārsvars, kuru guvām, vismaz man bija tik pat neizskaidrojams kā dažu iepriekšējo pārbaudes spēļu zaudējumi.
Cerams, ka zem tā slēpjas kaut kādi izlases vadītāju inovatīvi taktiskie risinājumi, nevis vienkārši vienas komandas vārtsargu "zvaigžņu diena" un otras komandas vārtsarga "melnā diena"...

Arī tur ārā, vārtsargs ir puse no komandas, kāpēc lai tā nebūtu arī PPM ), tāpēc jebkura uzvara savstarpēji līdzīgu komandu spēlē pirmkārt tiek kaldināta tieši uz vārtu līnijas, jo tā ir pēdējā robeža, kas šķir komandu no vārtu zaudējuma, bet taktiskie risinājumi ir ļoti ierobežoti, īpaši izlases pārbaudes spēlēs, jo visa taktika šobrīd aprobežojas ar tās nosaukuma izvēli uz spēli, bet visi pārējie procesi ir pakārtoti vairāk vai mazāk nākotnes notikumiem. Tāpēc katra konkrēta izlases pārbaudes spēle šobrīd tiek uzskatīta no mūsu puses vairāk kā izlases spēlētāju starpsezonas treniņprocesa sastāvdaļa un nevis uzvara par katru cenu kādā no tām.

Tas ir saprotams un arī pilnīgi atbalstāms.
Ar savu iepriekšējo ziņu es vairāk vēlējos uzdot jautājumu, vai izlases vadītājiem ir izdevies atrast, piemēram, kaut kādus ļoti veiksmīgus spēlētāju izkārtojumus pa maiņām, atrast kaut kādas spēlētāju pozīciju sakarības starp izvēlētajām spēles taktikām u.tml.
Vai arī tā bija gluži vienkārša un primitīva "vārtsarga uzvara"?

Uz šo jautājumu par spēlētāju izkārtojumiem varētu atbildēt ar pretjautājumu, proti, vai patiešām spēles kalkulācijas procesā tiek ņemts vērā tas, ka Meinartam labāk padodas piespēlēt Medenam, kamēr ar Otiņu viņš īsti nesaprotas, jo sezonas laikā ar šo nav pat apsveicinājies ), laikam jau ka nē, vnk varu atkārtot tikai jau iepriekš deklarēto, ka PČ spēlēs spēcīgākie uz to brīdi un attiecīgajās pozīcijās - pirmie pie pirmajiem, otrie pie otrajiem utt.
Bet attiecībā par primitīvo vārtsarga uzvaru, mēs gan teiktu, ka tas bija vairāk pretinieku vārtsarga zaudējums, īpaši ja tā Sv% < 80%, cita lieta, ka Latvijas izlases spēlētāji pielika roku šāda cipara veidošanā, bet uzvara paliek uzvara.)

Tātad, ja es pareizi sapratu, jūsu viedoklis ir, ka, piemēram, neeksistē tādas sakarības kā "metošais aizsargs" + "piespēlējošais aizsargs" + "metošais centrs" u.tml.?
Gluži kā neeksistē arī sakarības starp spēles taktikām un maiņām, piemēram, identiskas maiņas ar vienādiem panākumiem spēlēs gan pie "pretuzbrukumu" taktikas, gan pie "uzbrūkošas" taktikas u.tml. Nav nozīme, piemēram, vienā gadījumā censties primāri izmantot centra spēlētājus ar augstāku agresivitāti, kamēr otrā gadījumā agresivitātei praktiski nepievērst uzmanību u.tml.?

Neapgalvošu ka nav, tāpat kā arī pretējo, bet lai sekmīgi realizētu šādu taktiku ir nepieciešami attiecīgi nosauktie spēlētāji - metošais aizsargs, piespēlējošais aizsargs, metošais centrs, pie kam ir nepieciešami izteikti šāda rakstura spēlētāji, pie kam kuriem šie papildskili īpašumā būtu nevis uz pamatskilu minimālo lielumu rēķina trenēti, bet gan kā papildbonuss!
Pie kam uzdrīkstēšos apgalvot, ka šādus taktiskos risinājumus var mēģināt pielietot atsevišķa kluba ietvaros sezonas gaitā un izdarīt attiecīgos secinājumus vismaz kā minimums pēc 100 nospēlētām spēlēm, bet izlasei starpsezonā aizvadot padsmit spēles ar pretiniekiem, kuriem arī ir bijis eksperimentāls sastāvs, šaubos vai spēsim iegūt objektīvus rezultātus, lai tagad pārliecināti apgalvotu iepriekš nosaukto sakarību eksistenci.