PowerPlay Revija

Cik nesen kā sākusies jau PPM hokeja 13. Sezona, bet pērn tika aizvadīts jubilejas - 10. PPM hokeja Pasaules Čempionāts, līdz ar to mums atliek tik vien kā savā nodabā pasūkstīties - laiks... kā skrien laiks..., taču šis laiks skrien ne tikai mums, bet arī mūsu PPM jaunības dienu varoņiem, kuriem droši varam pieskaitīt arī Latvijas hokeja izlases vārtu vīru - Žani Lebedoku, kurš savas pirmās spēles mūsu valstvienības sastāvā pirmoreiz aizvadīja, šobrīd jau tik tālajā, PPM hokeja 3. Sezonā.

Tāpēc šoreiz pasaulslavenais iknedēļas izdevuma ''Ledus brīnumi'' žurnālists Kalnis Stāvs uz sarunu ir aicinājis tieši šo Latvijas hokeja leģendu, izlases ilggadējo vārtsargu, Žani Lebedoku, kuram drīzumā paliks jau 28 gadi.

Lai sagādātu prieku mūsu lasītāju acīm un ausīm mūsu Kalnim Stāvam bija jādodas uz Teplicu, Čehijā, jo tieši šī pilsēta ir kļuvusi par Žaņa un viņa sievas Aļezkas ilggadējām mājām.

Saruna noris glaunākajā pilsētas restorānā ''Aladdin''.

Abi pasūtījuši nelielas uzkodas un makten lielus kausus, kuri piepildīti ar garšīgo čehu alu.

Plkst. 20.34 Sirsnīgā saruna varēja sākties...

K.S ''Sveiks Žani! Hokeja līdzjutējiem Latvijā nav daudz ziņu par tavām gaitām Čehijā, kur aizvadi jau savu 13. sezonu. Man ir liels prieks, ka piekriti nedaudz pastāstīt par savām hokeja gaitām Čehijā, komandu un jau izveidojušos ģimenes dzīvi.''

Ž.L ''Sveiciens visiem, kas šo lasa!''

K.S ''Jāsāk laikam no pašiem pirmsākumiem. Tu savu hokejista karjeru iesāki salīdzinoši vēlu, taču jau tās sākumā tu sevi pieteici kā vienu no vadošajiem vārtsargiem pasaulē. Kā tad īsti sākās tavas hokejista gaitas?''

Ž.L ''Mans tēvs Jevgēņijs savā laikā bija lielisks basketbolists, paspēja pat nospēlēt pāris sezonas NBA. Kad man bija 8 gadi, tēvs aizveda mani uz pirmo basketbola treniņu. Pats sporta veids man iepatikās, nospēlēju līdz pat 15 gadu vecumam, taču mūždien man sanāca diezgan lielas problēmas ar pagalma puišiem, kuri mani apņirdza un apsaukāja par mīksto un memmes dēliņu, jo es spēlējot kaut kādu nūģu spēli. Laikam tieši tajā laikā pār mani nāca apgaismība. Lai man piedod visi basketbolisti un šī sporta veida līdzjutēji, bet ilgi pie sevis domājot, izsecināju, ka es esmu radīts kam citam. Jau 13 gadu vecumā man bija lieliski auguma parametri, biju spēcīgas miesas būves puisis, taču pēc rakstura maigs. Tā kādu dienu nolēmu, ka savas basketbolista gaitas man ir jāmet pie malas, jo bažas par to, ka es varu arī dienās neizaugt par īstu vīru, mani mocīja ar katru dienu arvien vairāk un vairāk. Tēvam, to uzzinot, mati sacēlās vairāk nekā stāvus, taču viņš bija saprotošs un atbalstīja manu lēmumu. Jau nākošajā nedēļā es aizgāju uz tuvējo ledus halli, lai pieteiktos vietējās hokeja komandas treniņos. Tā sanāca, ka treniņš jau bija tās pašas dienas vakarā. Slidot mācēju samērā labi, jo ar draugiem dažkārt uz dīķa arī pirms tam biju mēdzis uzspēlēt kādu hokeja maču.

Kad treneris pirms treniņa man jautāja kādā pozīcijā es vēlos spēlēt, tad atbildēt tā īsti nevarēju, jo nekāda lielā sajēga man no tā visa nebija, kaut gan slidoju gan kā Zibenszellis. Man piedāvāja vietu vārtos, jo komandai trūka vārtsargu. Tā nu man iedalīja formu, kurā es burtiski pazudu, jo tā bija pāris izmērus pa lielu. Taču man tas laikam netraucēja parādīt apbrīnojamu sniegumu, jo pēc treniņa pie manis pienāca treneris un teica, ka no manis izaudzināšot pasaules klases vārtsargu. To izdzirdot, tik tikko spēju novaldīties nesākot skaļi smieties, taču tā nu es varen priecīgs katru dienu sāku cītīgi apmeklēt treniņus...''

K.S ''Bet jau pēc pāris mēnešiem tavu treniņu apmeklēja kādas komandas skauts no Čehijas un burtiski uzreiz pēc treniņa tu devies uz Teplicu.''

Ž.L ''Jā, tie bija diezgan traki laiki, man bija 15 gadi, taču pat īpaši neprasot manu vecāku viedokli es tiku nodots Rangers 75 komandai. Vienīgā lieta, ko es minēju lietas sakarā bija tāda, ka bez sava trenera Jāņa Labā es uz Čehiju nedošos. Manī laikam saskatīja tiešām lielu talantu, jo šī mana vēlme tika uzklausīta. Tikai jau būdams Čehijā es uzzināju, ka par manu pāreju čehi samaksājuši brangu naudu maniem vecākiem un bijušajam klubam. Kopā esot bijuši gandrīz 2 miljoni.''

K.S ''Komanda tev uzticējās jau pirmajā gadā, kad kļuvi par komandas pirmo vārtsargu.''

Ž.L ''Jā, tas man pašam bija kaut kas vārdiem neaprakstāms. Neko tādu nebiju gaidījis.''

K.S ''Tagad jau ir aizvadītas 12 pilnas sezonas un joprojām esi viens no galvenajiem komandas vilcējspēkiem.''

Ž.L ''Laikam jau jāsaka, ka šī ir mana īstā komanda, jo pat neskatoties uz to, ka dažreiz gribās uz mājām Latvijā, es sevi nespēju vairs iedomāties kādas citas komandas sastāvā''

K.S ''Tava komanda šobrīd aizvada jau 8. sezonu Čehijas stiprākajā līgā, vienmēr ir spējusi tikt play-off spēlēs, taču tikai vienreiz, tālajā 6. sezonā, Jums izdevās izcīnīt 1. vietu.''

Ž.L ''Mūsu komanda Čehijā nav tā pati bagātākā, tiek taupīti līdzekļi. Domāju ar to arī ir izskaidrojams tas, ka mēs nespējam izcīnīt pašas augstākās vietas, jo citās komandas vienkārši spēlē nedaudz labākas raudzes spēlētāji.''

K.S ''Runājot par tavu karjeru kopumā. Kurš līdz šim būtu tās augstākais punkts, ko esi sasniedzis kā vārtsargs?''

Ž.L ''Tas laikam būs mans pirmais iesaukums valsts izlasē, 3. sezonā, kad aizvadīju 5 spēles Pasaules čempionātā, kur tika piedzīvoti paši emocionālākie mirkļi. Taču par augstāko punktu es uzskatu 5. sezonas Pasaules čempionātu, uz kuru es devos jau kā valstvienības pirmais numurs. Arī personīgā statistika bija cienījama, kā arī bronzas medaļa tika izcīnīta ar ļoti smagu darbu.''

K.S ''Runājot par tavu privāto dzīvi, pirms 5 gadiem apprecējies ar čehieti Aļezku. Vai vari īsāk pastāstīt kā tas notika?''

Ž.L ''Kā jau minēji, apprecējos pirms 5 gadiem, bet ar Aļezku kopā esam jau ilgāku laiku. Tas notika kādā pasākumā par godu sezonas noslēgumam, uz kuru tika ielūgti visi kluba darbinieki un spēlētāji. Iznāca gan baigi jancīgi, Aļezka bija kaislīga komandas fane un, padzirdējusi par šo pasākumu, vēlējās to arī izbaudīt. Meitene mēģināja tikt garām apsargam, jo viesu sarakstā viņas nebija. Skats bija ''pa rubli'' - nabaga apsargs pēc Aļezkas kreisā apkrita uz muguras un tā nu viņa spēja ielavīties iekšā. Pie sevis nodomāju, ka šī ir tiešām īstā sieviete. Tā nu viņu uzrunāju, iepazināmies tuvāk un tā viss notikās līdz galu galā apprecējāmies.''

K.S ''Vai tu un tava ģimene ir jau konkrēti domājusi par to, cik ilga būs tava karjera, kur spēlēsi pēc pāris gadiem un citām lietām?!''

Ž.L ''Kamēr būšu pirmais vārtsargs šajā komandā, tikmēr spēlēšu šeit. Bet, noteikti, savu pēdējo vai pēdējās sezonas, kaut vai kā rezerves vārtsargs, es noteikti vēlos pavadīt dzimtenē, Latvijā. Tāpēc ļoti ceru, ka kāda komanda būs ieinteresēta manos pakalpojumos.''

K.S ''Veiksmi tev un tavai komandai, kā arī, iespējams, uz tikšanos kādā no nākošajām sezonām jau kādas Latvijas komandas sastāvā...''

Ž.L ''Paldies, veiksmīgu visiem Jauno gadu!''