PowerPlay Magazine

Turnīra sestā un iespējamās neveiksmes gadījumā varbūt arī pēdējā spēle Latvijas komandai šajā PPM 7. hokeja sezonas Pasaules čempionātā bija pret Ungārijas valstsvienību. Komandu, kura pēdējos divos čempionātos ir spējusi aizkļūt līdz lielā astotnieka izslēgšanas spēlēm un kuras ģeometriskās progresijas izaugsmes līkne turpina kāpt aizvien uz augšu. Abos savos iepriekšējos ceturtdaļfināla mēģinājumos ungāri bija spiesti atdurties vispirms pret nākamajiem Pasaules čempioniem - Čehiju, 1:4, bet pērn jau tikai ar 0:1 bija spiesti atzīt Krievijas izlases pārākumu. Tāpēc gaidāmā spēle solījās būt visai grūta, īpaši ja ņemam vērā savu pretinieku iepriekšējās dienas spēli pret Lietuvas valstsvienību, kurā gan viņi rezultatīvā spēlē bija spiesti piekāpties ar 5:6, taču savas iespējas nodemonstrēja pilnībā, lai gan iespējams nevilšus atklāja arī kādas vājās vietas savas komandas spēlē.

***

...Pēc pusfināla sērijas noslēguma, kurā Rīgas Dinamo triumfēja pār saviem Maskavas kluba biedriem, vārdiem aprakstīt, to pacilājošās eiforijas stāvokli kāds pārņēma un vismaz kādu brīdi valdīja ikviena Rīgas hokeja līdzjutēja prātos un sirdīs, nav iespējams. Tāpēc fakts, ka Rīgas Dinamo ir sudraba medaļas, vēl kādu brīdi šķita visai nereāls sapnis, taču pamazām šī notikuma realitāte nonāca līdz mūsu apziņai, un mēs sajutām lepnumu par savu komandu. Taču jau pēc dienas bija jāsākas finālsērijai, kurā pretinieks nebija neviens cits kā ACSK, lai uzskaitītu visus šī kluba un tā spēlētāju titulus nepietiktu ne laika ne vietas šajā īsajā vēstures atskatā uz pagātni, tāpēc nāksies vien Jums noticēt man uz vārda, ka rīdziniekiem pretim stājās patiesi augstas individuālās meistarības hokejisti, kuru pieredze ir mērāma neskaitāmu Pasaules čempionātu, Olimpisko spēļu un citu starptautisku turnīru iegūtajās balvās un godalgās. Tā kā finālsērijā cīņa bija paredzēta līdz vienas komandas trīs uzvarām, tad pirmās divas spēles bija jāaizvada Rīgā. Laikam jau ņemot vērā visus manus sākumā aprakstītos emocionālos saviļņojumus, kam nenoliedzami bija arī pakļauti šī notikuma galvenie varoņi - Rīgas Dinamo hokejisti, kā arī mūsu nopietnā pretinieka neatsveramā pieredze, pirmajā spēlē izdarīja savu melno darbu, jo tikai dienu pēc atgriešanās no Maskavas bija grūti pieprasīt no mūsu komandas maksimālu koncentrēšanos šim nākamajam grūtajam solim. Tāpēc pirmos vārtus rīdzinieki 8. maija spēlē pret ACSK guva tikai spēles vidū, kad rezultāts jau bija 0:4 par labu armijniekiem, galarezultātā tika piedzīvots visai iespaidīgs zaudējums ar 3:7. Taču kā vēsta veca armijas gudrība, tad - šāviņš divreiz viena vietā nekrīt! Un tā 9. maijs, Sporta pils, spēles galvenais tiesnesis mūsu jau iemīļotais biedrs Gubernatorovs, bet spēle šodien ir jau pavisam cita kā dienu iepriekš, Rīgas komanda spēlē pēc principa - viens par visiem, visi par vienu! Teicama spēle aizsardzībā un precīza spēle pretuzbrukumos, sākas jau spēles otrās trešdaļas pēdējā minūte, rezultāts joprojām tāds pats kā spēles sākumā - 0:0, rīdziniekiem vairākums, ripa Znarokam, kurš uzņemas spēli uz sevi, caurgājiens un jāāā ripa ir vārtos - 1:0, par labu Rīgai! Pēdējā spēles trešdaļā aina uz laukuma nemainās, mūsējie joprojām precīzi spēlē aizsardzībā un kārtējā pretuzbrukumā rezultātu dubulto Semerjaks - 2:0! ACSK sāk vareni spiest, bet spēles laiks tuvojas izskaņai, Larionovs gan 58. minūtē samazina rezultāta starpību, taču tie arī paliek tikai maskaviešu goda vārti šajā spēlē, Rīga atkal uzvar - 2:1, bet finālsērijā neizšķirts! Abās Maskavas spēlēs mūsu Dinamo piedzīvoja zaudējumus attiecīgi ar 2:4 un 2:5, jo tomēr izpaudās pretinieku nesalīdzināmi lielākais potenciāls, kā arī Rīga visticamāk savu sapni par godalgām bija jau piepildījusi. Taču šis prieks par iegūtajām sudraba medaļām pirms gandrīz jau ceturtdaļgadsimta, joprojām silda mūsu hokeja fanu sirdis un ļauj cerēt, ka kādreiz šis Latvijas hokeja vēstures izcilākais sasniegums tiks pārspēts. Par labākajiem spēlētājiem sudraba sezonā komandas sastāvā tika atzīti vārtsargs - Irbe, aizsargi - Frolovs un Zinovjevs, uzbrucēji - Froļikovs, Semerjaks un Znaroks, bet kā labākais debitants tika nosaukts - Hehts. Tāda bija šī sudraba sezona pirms gandrīz jau divdesmit pieciem gadiem...

***

Kā jau tas bija paredzams, tad izšķirošajai spēlei par iekļūšanu nākamajā turnīra kārtā Latvijas komanda bija noskaņojusies uz savu iespēju maksimālās robežas, uzsākot šo spēli gan trijās maiņās, gan arī ar lielāko pašatdeves līmeni, kā rezultātā uzvara ar 6:5. Spēles rezultāts iespējams neatspoguļo visu pašas spēles gaitu, jo panākot jau visai komfortablu trīs ripu pārsvaru pēc pirmās spēles trešdaļas - 4:1, un atbilstošā līmenī aizvadot arī otro spēles periodu un saglabājot šo pārsvaru - 5:2, trešajā periodā Latvijas komanda pirms laika noticēja vieglai uzvarai un atlaida spēles vadības grožus, kā rezultātā ungāri spēja jau līdz trešās trešdaļas vidum panākt izlīdzinājumu - 5:5! Domājams, ka šajā brīdī nav nepieciešams raksturot tās sajūtas, kas pārpildīja mūsu komandas līdzjutēju sirdis un nav jāatstāsta tie vārdi, kurus savu padoto virzienā emociju uzplūdā raidīja komandas vadība, taču viss labs, kas labi beidzas! Latvija uzvar, un par labāko spēlētāju šajā spēlē tiek nosaukts uzvaras vārtus autors Edvīns Bite!

Pēc spēles Ungārijas komandas vadītājs - DemonX, tomēr nebija pārāk satriekts par šo zaudējumu, jo tomēr pēdējā šīs kvalifikācijas grupas spēle starp Lielbritāniju un Slovēniju noslēdzās ar labvēlīgu rezultātu priekš mūsu pretiniekiem, tāpēc laipni padalījās ar saviem iespaidiem un savas komandas plāniem jau čempionāta gaidāmajās izslēgšanas spēlēs.

DemonX - Spēle bija visai līdzīga un ļoti rezultatīva, taču mēs atkal piedzīvojām zaudējumu. Bet neskatoties uz neveiksmi varu droši nosaukt to par vienu no aizraujošākajām spēlēm mūsu komandai šajā turnīrā. Attiecībā uz mūsu plāniem turnīra turpinājumā, tad mums ir vēlme atrast Ungārijai kādu siltu vietiņu starp četrām labākajām šī čempionāta komandām.

Mūsu kvalifikācijas grupas pārējās pēdējās kārtas spēlēs, kā jau minējām, Slovēnija spēja uzvarēt Lielbritāniju ar 3:0, taču pēc mūsu uzvaras pār Ungāriju, tas viņiem deva tikai gandarījuma sajūtu par labi padarītu darbu, kamēr prieks par līdzdalību ceturtdaļfinālā tika ungāriem. Bet abu grupas līdervienību duelī spēcīgāki izrādījās lietuvieši, kas ar 2:0 pieveica Čehiju un finišēja arī šīs grupas turnīra tabulas galvgalī.

Pirmajā kvalifikācijas grupā paši savu laimi izkala Vācija, kura spēles izskaņā izrāva uzvaru pret Krieviju ar 3:2, līdz ar to atstājot šo PPM hokeja izlašu lielvalsti, pirmo reizi šo piecu aizvadīto Pasaules čempionātu laikā, ārpus pirmā astotnieka! Arī Slovākija savas problēmas atrisināja pati, uzvarot ar rezultātu 4:1 Polijas valstsvienību, taču lielāks pārbaudījums esošajiem Pasaules čempioniem būs tieši šovakar, kad viņiem, tāpat kā iepriekšējā čempionāta finālā, būs jāspēkojas ar Lietuvas izlasi, tikai šoreiz kādai no šīm komandām ceļš pēc medaļām apstāsies jau pēc ceturtdaļfināla spēles. Savukārt Kanādas izlases zaudējums ar 2:3 saviem pretiniekiem no Serbijas, tieši šos kļavas sīrupa zemes dēlus iedalīja pretiniekos mūsu komandai, tāpēc šovakar Latvijai būs jāpierāda, ka esam labāki ja ne hokeja meistarībā uz ledus, tad vismaz improvizētajā PPM hokeja spēles ciparu pasaulē gan!

---

Rakstā izmantoti materiāli no Aiņa Ulmaņa grāmatas "Melnās ripas bruņinieki" un kāda nezināma autora dienasgrāmatas.