PowerPlay Magazyn

Kvalifikācijas turnīra spēle pret Slovēnijas komandu Latvijai bija ļoti svarīga, jo cīņa par iekļūšanu ceturtdaļfinālā turpinās, un aizsteidzoties notikumiem pa priekšu varam teikt, ka viss izšķirsies tikai pēdējā spēlē pret Ungāriju. Bet par vienīgo mierinājumu, kamēr vēl nav zināms šīs spēles rezultāts, mums var kalpot tikai tas, ka Latvijas izlases - būt vai nebūt, joprojām ir viņas pašas rokās, kājās un laikam jau arī galvās. Bet atgriezīsimies pie Slovēnijas komandas, kura gan ir līdzšinējo visu piecu PPM hokeja Pasaules čempionātu Top Divīzijas dalībniece, taču vienīgais nozīmīgākais šīs izlases panākums ir bijis PPM hokeja 4. Sezonā, kad tika spēlēts čempionāta izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā pret Somiju un zaudēts ar 1:2. Pret to pašu Somiju, kurai nākamās kārtas spēlē Latvija zaudēja, taču spēja iegūt noslēgumā čempionāta bronzas godalgas. Tomēr kopumā, izvērtējot visus par un pret, Slovēnijas izlase ir pieskaitāma tikai pie otrā vai pat trešā ešelona Top Divīzijas komandām, kuras ik pa laikam ir spiestas spēlēt šīs divīzijas pārspēles grupā par tiesībām arī turpmāk atrasties PPM augstākajā sabiedrībā.

***

...Tā lēnā garā esam nonākuši jau līdz 1987. - 88. gada sezonas 42. PSRS Čempionāta hokejā izšķirošajiem notikumiem, proti, sekojot aizokeāna valstības un hokeja etalona labākajiem paraugiem - NHL, čempionāta godalgu sadales notikumus bija ieplānots paveikt ar play-off spēļu palīdzību. Tā kā šajā izslēgšanas spēļu stadijā, tika iekļautas tikai pirmās četras komandas, saskaņā ar čempionāta otrā posma rezultātiem, tad Rīgas Dinamo, kā trešās vietas ieguvēji, sev pretiniekos saņēma savus kluba biedrus no Maskavas, bet otrajā pusfināla pārī spēkiem bija jāmērojas ACSK un Kriļja Sovetov komandām. Jau pirms šo abu pusfināla sēriju sākuma daudzi prognozēja vieglas abu Maskavas gigantu, proti, ACSK un Maskavas Dinamo klubu uzvaras un centās priekšlaicīgi izgaršot šo padomju hokeja skolas milžu superfinālu! Piebildīsim vēl tikai, ka pusfinālā sērija ritēja līdz vienas komandas divām uzvarām, kamēr finālsērijā bija paredzēts spēlēt jau līdz trijām. Pirmā sērijas spēle norisinājās Rīgā, un tā 2. maija pievakarē pārpildītajā Sporta pilī spēli ar ripas iemetienu laukuma centrā sāk mums jau zināmais spēles galvenais tiesnesis biedrs Jakuševs, kurš lai cik tas dīvaini kādam neliktos, pārzina hokeja noteikumu paragrāfus labāk par mūsu Znaroku. Sākums ir varens, jau spēles 3. minūtē rīdzinieku pirmā maiņa gūst vārtus, kad pēc Froļikova piespēles punktu pieliek Semerjaks, un Rīga ir vadībā ar 1:0! Maskavieši cenšas attapties un lauzt spēles gaitu, īpaši otrajā periodā, taču Irbe ir fantastisks. Pēdējās trešdaļas vidū odnoklubņiku vētrainos uzbrukumus nedaudz atvēsina Kerčs un pelnīts - 2:0! Ko lai vēl piebilst nākamās dienas avīzes virsrakstam - Malači dinamieši! Tā turpināt! Otrā sērijas spēle paredzēta 4. maijā jau Maskavā, kā arī nepieciešamības gadījumā turpat notiks trešā - izšķirošā spēle, ko lai dara, tādi ir izslēgšanas spēļu noteikumi. Spēles galvenais tiesnesis šoreiz ir Gubernatorovs, kurš tomēr pamanījās līdz spēles beigām iešķiebt rīdziniekiem trīs reizes vairāk noraidījumu nekā laukuma saimniekiem, taču spēli sākām labi, pirmā perioda 10. minūtē Šašovs atver rēķinu un izvirza mūsējos vadībā, bezmaz jau jāsāk skaitīt laiks līdz spēles beigām, bet pēc brīža maskavieši panāk izlīdzinājumu, taču perioda izskaņā Maticins izspēlē Frolovam spēcīgs metiens un irrr, Rīga vadībā pēc pirmās trešdaļas 2:1. Vēl vairāk, uzreiz pēc pārtraukuma mūsu pirmās maiņas saspēli rezultatīvi pabeidz Skosirevs, jau 3:1! Taču laikam pārāk ātri tomēr noticējām veiksmei, perioda vidū maskavieši spēj samazināt rezultātu starpību līdz minimumam, un pēdējā trešdaļā valsi laukumā dejo jau tādi Maskavas komandas spēlētāji, kā Borščevskis, Semaks, bet punktu pēdējā spēles minūtē pieliek Jašins, zaudējums 3:5 un parīt ir gaidāma trešā spēle. Iespējams, ka šoreiz pietrūka nedaudz veiksmes, taču zinām, ka Rīgas Dinamo visu sakārto pēdējā brīdi, tāpēc tomēr ceram un ticam. 6. maijs - tagad vai nekad, spēles sākums ne īpaši izdevies, vadībā izvirzās mājinieki, otrajā trešdaļā spējam divreiz atspēlēties un pirms pēdējā perioda rezultātu tablo vēsta - 2:2, status qou, tāpat kā visā sērijā. Un šajā izšķirošajā momentā ir redzams, ka esam labāki, ja ne meistarībā, tad pašaizliedzībā un uzvaras gribā gan, perioda vidū Froļikovs izvirza mūsējos vadībā, bet piecas minūtes līdz spēles normālā laika beigām Šašovs panāk jau 4:2, par labu Rīgai! Spēle tuvojas izskaņai, pēdējās sekundes, rīdzinieku spēlētāji jau kāpj pāri laukuma bortiem, lai gavilētu un apsveiktu viens otru ar uzvaru, bet pārmetiens, vēl par agru Katlap (!), jākāpj vien atpakaļ, vēl 4 sekundes, 4, 3, 2, 1 un viss, jāāā tagad drīkst, spēle ir beigusies un mums ir sudraba Rīgas Dinamo!!!...Turpinājums sekos...

***

Apzinoties spēles svarīgumu, Latvijas komanda mēģināja maksimāli labi sagatavoties spēlei ar Slovēniju, lai tās noslēgumā uz rezultātu tablo būtu vērojams pozitīvs rezultāts, taču tikai 3:2 SO, kurš tika panākts pēcspēles metienu 7 sērijā. It kā jau viss vēl tikai priekšā, lai gan kāds papildus punkts turnīra tabulā, drošības sajūtai pirms pēdējās spēles kvalifikācijas turnīra noslēgumā, par skādi nebūtu nācis gan. Jo tomēr līdzšinējie Latvijas izlases panākumi šajā čempionātā pirms spēles ar Ungāriju vieš lielas bažas pārliecinošā panākumā, taču ir jātic uzvarai, jo tieši tās dēļ mēs arī spēlējam šo spēli! Bet kas tad īsti notiek ar Latvijas komandu šajā turnīrā, daļēju atbildi varam iegūt, apskatot līdz šim aizvadīto spēļu labāko spēlētāju godu izpelnījušos spēlētājus, un izņēmums nebūs arī šī spēle, jo labākais mūsu komandas sastāvā bija atkal vārtsargs, šoreiz Žanis Lebedoks. Taču laikam jau tomēr tikai ar divu vārtsargu labo spēli ir tā kā nedaudz par maz, lai varētu runāt par mūsu izlases pārliecinošu sniegumu, lai arī summējot šos abus lielumus mēs iegūstam pat ne pusi no komandas, bet vienu veselu!

Savukārt, mūsu konkurenti kvalifikācijas grupā aizvadīja visai atšķirīgas spēles, ja Čehija iepriekšējā kārtā sev jau nodrošinot līdzdalību ceturtdaļfinālā izgāja uz spēli pret Lielbritāniju lēnām pavizināties pa laukumu, kā rezultātā pārliecinoši zaudēja saviem pretiniekiem no Albiona salas ar 1:6, līdz ar to krietni sarežģījot dzīvi arī mūsu komandai, tad Lietuva ar vārtiem bagātā spēlē ar 6:5 guva virsroku pār mūsu šodienas pretiniekiem Ungāriju. Tādējādi, pirms pēdējās spēļu kārtas uz atlikušajām divām vietā ceturtdaļfinālā pretendē četras komandas - Ungārija, Latvija, Lielbritānija un Slovēnija, bet intrigas klātbūtni šeit nodrošina tas apstāklis, ka katras komandas liktenis pirmām kārtām ir atkarīgs tikai no katras pašas šovakar iespētā un parādītā!

Pirmajā kvalifikācijas grupā pēc vakardienas spēlēm ceturtdaļfināla dalībnieku skaitam pievienojās arī Serbijas izlase, kas pārliecinoši sagrāva Vācijas komandu ar 7:3. Bet iepriekš jau visus kvalifikācijas turnīra etapa uzdevumus atrisinājušie kanādieši, turpinot jau ceturto (!) spēli pēc kārtas slidot uz vienas slidas, pārmaiņas pēc šoreiz piekāpās Polijai ar 2:4, pēdējiem tādējādi paverot šķirbiņu pa kuru iespraukties uz lielā astotnieka samitu. Starp citu kurš iespējams var notikt bez pērnā čempionāta Pasaules čempioniem - Slovākijas, kas vakar milžu cīņā bija spiesti atzīt Krievijas pārākumu ar 2:3. Līdz ar to arī pirmajā kvalifikācijas grupā uz pēdējām divām brīvajām vietām ir divtik liels pretendentu pulks - Krievija, Vācija, Slovākija un Polija, un arī šeit - katrs pats savas laimes kalējs!

---

Rakstā izmantoti materiāli no Aiņa Ulmaņa grāmatas "Melnās ripas bruņinieki" un kāda nezināma autora dienasgrāmatas.