Revista PowerPlay

Tiešī šī Fredija Merkūrija balāde ir viena no slavenākajām un visatpazīstamākajām dziesmām rokmūzikas vēsturē, un ne velti tieši "We Are the Champions" ir kļuvusi par himnu sporta uzvarām, jo to pacilātības, sajūsmas un laimes apziņu, kura pārņem ikvienu sportistu vai tā kvēlākos līdzjutējus, kad ir sasniegta augstākā uzvaras virsotne, spēj pilnā mērā raksturot tikai šādi mūzikas šedevri. Tāpēc neapšaubāmi, ka pēc PPM hokeja 8 Sezonas pēdējās spēles, kas bija arī kārtējā Pasaules čempionāta finālcīņa, kurā uzvaru guva Latvijas valstvienība, tieši šis vadmotīvs skanēja daudzu mūsu komandas līdzjutēju sirdīs, tādējādi paužot visu iepriekšminēto emociju klāstu.

Taču ir zināms, ka bieži vien ne mazāk pārdzīvojumu jebkuru sacensību gaitā nākas izbaudīt tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kuri ir tieši atbildīgi par sasniegto rezultātu, un kuru uzdevums ir uzņemties izšķirošajos mirkļos visu atbildības nastu par to vai citu pieņemto lēmumu, t.i. - treneriem, mūsu gadījumā valstvienību vadītājiem. Tāpēc šoreiz veltīsim vairāk uzmanības tieši viņiem, lai mēģinātu pēc iespējas tuvāk izprast visu to pieņemto un realizēto lēmumu smaguma slogu izšķirošajos, vēsturē jau aizgājušā Pasaules čempionāta, mirkļos.

---

Pēc skaistās un pārliecinošās uzvaras ceturtdaļfinālā pār Čehiju, Latvijas komandu gaidīja vēl grūtāka un atbildīgāka pusfināla spēle ar Vācijas izlasi, un mēs to paveicām - uzvara ar 3:2, Latvija tāpat kā pirms četrām sezonām atkal spēlēs finālā!

Pirms spēles Latvijas izlases vadībai vislielākās bažas māca par pretinieku vārtsargu un aizsardzības līnijas spēku, jo tieši šo faktoru veiksmīgā un saliedētā darbība līdz šim šajā čempionātā Vācijas komandu bija sekmīgi aizvadījusi līdz pusfinālam. Kā pierādījās spēles gaitā, tad šīs bažas nebija gluži bez pamata, jo pretinieks pēc neveiksmīgā pirmā spēles perioda, kad nonāca zaudētājos ar rezultātu 0:2, turpinājumā spēja panākt izlīdzinājumu un tikai pašā spēles galotnē Latvija izrāva uzvaru, neatstājot spēcīgākā noskaidrošanu Laimes mātes rokās papildlaikā vai pēcspēles metienu sērijā.

Pēcspēles komentāram pēc šīs uzvaras no Latvijas komandas vadības puses - ZalmansG, laikam lieki būtu ko piebilst - ... liels prieks... tiešām liels prieks par rezultātu, kas mums ļauj rīt spēlēt "zelta" mačā pret Baltkrievijas izlasi..., ja nu vienīgi aizkadrā palikušo komandas vadības kolektīva neaprakstāmo prieku par paveikto un savstarpējos apsveikumus - jēēēēēēēēēēēēēēēēeeee ...tici vai ne... mati sirmi... ... vecīt... par zin ko lielākais prieks... par to, ka... ... ..., domājams ka šoreiz mēs piedosim no pirmā acu skatiena nesakarīgo tekstu, taču zinātāji daudzpunktu vietas droši var mēģināt atšifrēt.

Kamēr ZalmansG kolēģa Latvijas izlases vadībā latisenkova komentārs par šo spēli kādu laiku pēc tam bija jau lietišķāks - Vissmagākā spēle čempionātā. Izpētījām, ka vācieši pret specīgākiem pretiniekiem spēle "no aizsardzības", un nolēmām riskēt ar "normāls". Šoreiz risks attaisnojās un palīdzēja. (Kā vēlāk izrādījās, tad cīņā par bronzas godalgām analoģiski mēģināja rīkoties Slovākija, taču kā izrādās Vācija divreiz pēc kārtas nekļūdās, uzvara 4:0 atnesa tai pirmās godalgas PPM Pasaules čempionātu vēsturē - bronzas).

Savukārt Vācijas izlases vadītājam - reich, nekas cits neatlika kā ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas un daloties savos iespaidos par aizvadīto pusfināla spēli mēģināt atbildēt uz jautājumiem par izmantoto spēles svarīgumu un iecerētajiem taktiskajiem risinājumiem - Diemžēl būšu spiests atzīt, ka pirmajā spēles periodā komanda aizmirsa visu, ko biju tai teicis ģērbtuvēs pirms spēles un pirmsstarta satraukumā vienkārši pārdega jeb citiem vārdiem sakot nezinu, kāpēc pirmo periodu aizvadījām tikai ar uzstādījumu "augsts", jo biju izvēlējies visām trešdaļām "ļoti augsts", taču acīmredzami neizdarīju visu līdz galam. Attiecībā par izmantoto taktiku, tad apzināti saglabājām "no aizsardzības" variantu, jo vēlējāmies iegūt vairākuma izspēļu priekšrocības (PP), taču mēs nespējām šīs iespējas izmantot, kopumā no 7 (!) (septiņiem) vairākumiem realizējām tikai 1 (!) (vienu). Tā kā zināju, ka Latvijas komanda visticamāk izvēlēsies "normāls" spēles variantu, tad tomēr riskēju, jo "aktīvas atbloķēšanas" gadījumā no mūsu puses vairākuma izspēļu (PP) situācija nebūtu mums vairs tik labvēlīga.

---

Slikts tas kareivis, kurš negrib kļūt par ģenerāli, tāpēc šaubu nav - finālā ir jāuzvar! Tieši šāds noskaņojums ir visatbilstošākais pirms galvenās spēles starp Latvijas un Baltkrievijas komandām, tāpēc uzreiz pēc uzvaras pusfinālā pār Slovākiju (3:1) satiktais pretinieku komandas vadītājs - Cerber88, saņemot apsveikumus par savas vadītās izlases iekļūšanu čempionāta finālā un jautāts par cerībām, kuras viņš saista ar gaidāmās spēles rezultātu un iespējamajiem savas komandas trumpjiem tajā, bija visai piesardzīgs savās prognozēs - Es domāju, ka šobrīd ir pāragri spriest, spēle būs grūta, taču ir vēlēšanās uzvarēt, lai gan spēles iznākumu neprognozēšu, kaut ko vairāk varēšu pateikt tikai pēs spēles. Šobrīd esmu emociju pārņemts un neizsakāmi priecīgs par iekļūšanu finālā.

Lai arī finālspēles rezultāts tika atklāts tikai otrās trešdaļas 4. minūtē un to izdarīja mūsu pretinieki - Baltkrievija, tomēr, atskatoties tagad atpakaļ, teikšu, ka visu spēles gaitu neatstāja sajūta, ka tieši Latvijas komandas rokās atrodas šīs spēles pavediens, kas tika arī pierādīts. Jo vispirms tajā pašā otrajā trešdaļā un pēc tam arī trešajā periodā mūsu komanda guva pēc kārtas četrus vārtus izvirzoties šādai finālspēlei pārliecinošā vadībā - 4:1, un pēdējām desmit spēles minūtēm jau bija tikai formāls raksturs. Pēdējās PPM hokeja 8 Sezonas spēles rezultāts - 4:2, Latvija ir PPM hokeja Pasaules čempioni!

Pēc gavilēm, apsveikumu jūras un milzum daudz prieka tomēr izdevās nedaudz parunāties arī ar abu fināldalībnieku izlašu vadītājiem, kuri mēģināja tad izklāstīt savas pārdomas un iespaidus, kādus atstāja šis turnīrs kopumā un ko sasniegtie rezultāti nozīmē lielā fināla dalībniekiem - Cerber88 kā Baltkrievijas pārstāvim un mūsu pašu duetam ZalmansG ar latisenkovu.

Vispirms vēršoties pie Baltkrievijas komandas vadītāja, un lai arī ir piedzīvots zaudējums izšķirošajā cīņā, tomēr apsveicu ar iegūtajām Pasaules čempionāta sudraba godalgām, jo turnīra gaitā ir uzvarētas nenoliedzami tādas spēcīgas izlases kā Serbija, Lietuva un Čehija. Vai esat apmierināts ar šo panākumu?

Cerber88 - Nenoliegšu, ka pēc šī zaudējuma finālā pirmajā acumirklī nebija tās labākās sajūtas, kā jau pēc jebkura zaudējuma, jo bija vēlme uzvarēt. Taču arī saprotam, ka mūsu pretinieks izrādījās spēcīgāks par mums. Arī enerģijas līmenis Jūsu komandai bija augstāks. Bet jebkurā gadījumā, ja neņemam vērā emocijas, tad otrā vieta Pasaules čempionātā ir lielisks rezultāts. Mums nav īpaši liels komandu skaits valstī, līdz ar to spēlētāju izvēle ir ierobežota, taču arī starp šo nelielo skaitu ir iespējams atrast arī labus un spējīgus, ko mēs arī pierādījām.

Ņemot vērā šī čempionāta panākumu un atceroties iepriekšējās ne visai veiksmīgās sezonas, vai Baltkrievijas izlasē šosezon notika kādās radikālas pārmaiņas, kuras atnesa ilgi gaidīto rezultātu. Izmaiņas izlases spēlētāju atlasē, citi taktiskie risinājumi vai varbūt tam bija nepieciešams tikai laiks, pacietība un pieredze?

Cerber88 - Kāpēc mēs nokļuvām tik tālu? Neatklāšu neko jaunu, ja teikšu, ka daudzi konkurenti mūs neuzskatīja par nopietniem pretiniekiem, labākajā gadījumā atvēlot mums iekļūšanu turnīra kvalifikācijas raundā, taču patiesībā izrādījās savādāk. Mēs izlasē strādājam jau 4 (četras) sezonas, pa šo laiku esam izveidojuši labu komandu, lai gan jāatzīst, ka ir bijuši gan zaudējumi, gan arī tika pieļautas kļūdas. Taču uzskatu, ka uz savu kļūdu rēķina šis apmācības process norit daudz efektīvāk. Tāpēc domāju, ka šīssezonas sasniegums - tas ir šīs ilgstošās darbības galarezultāts.

Visi pretinieki tika analizēti un katra spēle apskatīta atsevišķi. Mēs ar manu asistentu (Omen) dažbrīd veltījām tam laiku līdz pat vēlai naktij, un tagad ir patīkami apzināties, ka tas ir devis rezultātu. Skatījāmies, pētījām, meklējām gan pretinieku stiprās, gan vājās puses. Uz šo iegūto atziņu bāzes tad arī atlasījām sastāvu un izvēlējāmies taktiku. Te var vēl daudz un gari aprakstīt visu šo procesu, ņemot palīgā dažādus pārgudrus terminus, lai gan vairumam no malas vērotāju tāpat šķitīs, ka tik augstu mums nokļūt palīdzēja randoma pirksts. Kaut arī iespējams nedaudz tas mums palīdzēja, tomēr lielākā daļa darba ir mūsu.

Līdzīgs jautājums arī Latvijas pusei, jo šosezon ar neapbruņotu aci visas sezonas garumā bija saskatāms mūsu valstsvienības pārliecinošs un iespaidīgs sniegums, vai ir zināms kāpēc? Jo, nu jau aizvadītajā sezonā, tā uz konkurentu fona izskatījās daudz stabilāka nekā citus gadus, varbūt atradāt kādu noslēpumu?

ZalmansG - Noslēpumu, kā jau nojaut nav... :) Varbūt tieši tas, ka komanda saglabājās praktiski tāda pati kā pirms tam - 1:1, t.i. no CaMaRo un Tevis, arī deva to pārākumu, jo bija saspēle, bija arī pieredze spēlētājiem, kaut gan pieredzes devums varbūt nav tik liels kā gribētos, bet tomēr, nebija jāiespēlē visa izlase, daudziem, t.sk. arī nomināli trešajam vārtsargam saspēle bija tuvu  +/- 100. Tāpat arī daudziem pārējiem spēlētājiem. Tas man ļāva sezonas laikā darīt to ko es vēlējos, un līdz ar to arī izdevās paveikt un realizēt iecerēto, jo draudzības spēlēs vairs netika likts uzsvars tikai uz neiespēlēto spēlētāju, t.i. tuvākās rezerves, iespēlēšanu. Tāpēc ik pēc pāris spēlēm laukumā laidām to sastāvu kam saspēle jau bija, līdz ar to visiem uz čempionātu izsauktajiem šis parametrs bija tuvu maksimumam - 100.

Vienkāršākiem vārdiem sakot nemēģinājām pārtaisīt esošo izlasi, jo viņā tomēr jau bija visi labākie... Būtībā tika caurskatītas visas pasaules I un II Līgu komandas, kā arī lielo PPM valstu kā Slovākijas, Čehijas un mūsu pašu Latvijas arī III Līgas, meklējot un pētot spēlētājus, kā rezultātā tikai kādi seši pieņemami kandidāti tika atrasti, kas nebija pamanīti līdz šim, taču tie ir arī tikai ar domām par nākamajām sezonām.

Nedaudz varbūt arī par pašu finālspēli, kas no iecerētā izdevās, kas varbūt ne īpaši?

Cerber88 - Fināls, spēle bija grūta, pretinieks spēcīgs, taču noskaņojāmies tikai uz uzvaru. Galvenais mērķis bija uzminēt pretinieka taktiku, jo tikai šādā gadījumā mums bija izredzes uz uzvaru. Neizdevās - neuzvarējām. Kaut arī pats spēles rezultāts nebūt nav slikts, pret Latviju, kura bija spēcīgāka par mums, nospēlējām 2:4, visumā cienījami.

Tāds pats jautājums abiem mūsu izlases vadītājiem par galveno čempionāta spēli, acīmredzot ja uzvarējām, tad izdevās viss ko gribējāt un plānojāt, tāpēc varbūt nosauciet trīs lietas, kuras lielā mērā noteica Latvijas izlases uzvaru visā turnīra gaitā, vai tie bija taktiskie gājieni, spēlētāju kondīcija, pretinieku pārzināšana vai vēl kaut kas cits?

ZalmansG - Pirmkārt jau pie šī jautājuma gribētu atzīt savu iespējamo kļūdu, mēs iespēlējām un šobrīd uz 100% ir tikai viena vairākuma (PP) un mazākuma (PK) izspēļu taktika. Tas tika darīts ar domu, ka šis varētu būt mūsu trumpis čempionātā, bet kā parādīja noraidījumu skaits, kā arī neizteiksmīgā spēle vairākumā, tad laikam jau šī taktika neatmaksājās. Jo redz, visu trīs PP un PK taktiku mēģinājums iespēlēt uz čempionātu būtu vainagojies katrai no tām tikai ar kādiem 29-32% saspēlētību, kas īstenībā ir ne šis, ne tas. Cerējām, ka ar 100% būs labs bonuss... nekā, tā kā mana iedomātā lieta No.1 - izgāzās. Par to, ko varētu nosaukt pie trīs aspektiem, kas ir izdevušies, tad atkārtošos, bet noteikti  tā ir saspēle, tā nosaka ļoti daudz, arī enerģija, lai kā arī mans kolēģis man nepiekrita un laikam jau arī joprojām nepiekrīt, uzskatu, ka bija labā līmenī, jo zinu kāda tā bija pēdējos divos čempionātos, un arī veiksme... jāatzīst, ka arī veiksme bija, tā tad arī būs tā trešā lieta...

latisenkovs - Ja jārunā par pašu finālspēli Latvija - Baltkrievija, tad jāatzīst, ka te reāli nezinājām kā spēlēt, jo pēc loģikas Baltkrievijai nebija jābūt finālā, arī taktikas brīnumus viņi īpaši nerādīja. Tāpēc nolēmām, ka pretinieks ir jāpārsteidz, un izvēlējāmies PSI. Lai gan bija vēlme un gribēšana mesties uzbrukumā, taču redzot, kā iepriekš ir jau aplauzušies citi Top Divīzijas varenie pret viņu „normāls", nolēmām - nē, lai ir neitrāla taktika, lai tur vai kā, bet muskuļu mums ir vairāk. Nostrādāja. :)

Attiecībā uz taktiku izvēli kopumā, tad tā kā ar enerģijām mums bija visai pašvaki, taktikas izvēle bija balstīta pēc principa - neiekrist pašiem uz prettaktiku. Kad saņēmām izlasi, centāmies spēlētāju treniņu virzīt tādās proporcijās, ka gadījumā, ja iekristu uz prettaktiku, mēs spētu maksimāli samazināt šo prettaktikas iespaidu. Bet bija vajadzīga arī enerģija, un tā kā ar to bija tā kā bija, tad nu čempionātā bijām spiesti pielāgoties pretiniekam, nevis virzīties uz priekšu pēc ceļaruļļa principa. Bet viss beidzās laimīgi, nervi gan ir galīgi beigti. Par pašiem pretiniekiem, tad prieks par Baltkrieviju. Kā viņi nokļuva tur kur nokļuva, godīgi, nezinu gan. Visgrūtākais uzdevums tomēr bija enerģija, viņas bija maz un ar katru spēli palika aizvien mazāk.

Kāds ir spilgtākais šīs aizvadītās sezonas vai čempionāta mirklis, kurš paliks atmiņā vēl kādu brīdi?

Cerber88 - Labākās atmiņas būs par pusfināla spēli, uzvara pret Slovākiju. Emociju jūra un mēs esam finālā! Lieliski!

ZalmansG - Atskatoties uz sezonu kopumā, tad jau pirms Pasaules čempionāta sasniedzu ilgi loloto sapni ar savu komandu - II Līgu, tas bija mans ambiciozais šīssezonas mērķis. Kaut gan - zelta medaļas čempionātā un iegūts arī klubam čempiona tituls savā līgā, patiesībā ir grūti salīdzināt, dažādas sajūtas, dažādas prieka pakāpes... :)

Bez tam domājams, ka arī vadīt valsts izlasi būtībā ir pietiekami ambiciozs mērķa uzstādījums katram pašam priekš sevis, domāju kā jau jebkuram no mums.

Kas šajā čempionātā Jūs pārsteidza visvairāk? Gan pozitīvā nozīmē, gan arī ar mīnus zīmi.

Cerber88 - Patiešām pārsteidza Beļģija, ar savu pieeju, kas arī attaisnojās, tāpēc arī mani apsveikumi viņiem. Pārsteidza arī Lietuva, komanda, kas bija viena no labākajām čempionātā neiekļuva izslēgšanas spēlēs, lai gan arī mēs tur savu roku pielikām. Un protams pārsteidza kvalifikācijas raunda grupu spēles, jo mēs iekļuvām tajā ar jau 6 punktiem bagāžā, un ticējām, ka iekļūsim play-off stadijā. Kā nekā visās iepriekšējās sezonās, lai kvalificētos nākamajai kārtai pietika ar 7 punktiem, tāpēc šķita, ka pietiek mums izcīnīt vēl vienu punktiņu un esam astotniekā. Bet... pirmoreiz čempionātu vēsturē ar 7 iegūtajiem punktiem kvalifikācijas grupu spēlēs nepietika, bez tam abās grupās.

Paldies vēlreiz par finālu un apsveicu Jūs ar uzvaru. Šis čempionāts būs neaizmirstams.

ZalmansG - Domāju, ka mans viedoklis šeit īpaši neatšķirsies no vairākuma. Par lielo neveiksmi noteikti varētu nosaukt leišus... viennozīmīgi, kaut gan ja paskatās tālāk, tad tikpat labi daži uzskatītu, ka tie būtu čehi, kā nekā trīskārtējie čempiņi... tāpat arī serbi..., bet ja jāizvēlas vislielāko neveiksminieku - neapšaubāmi tie būs leiši. Par lielo panākumu - arī laikam šaubu nav, pat droši vien mazāk šaubu par to kas ir neveiksme, tātad mūsu fināla pretinieki... viennozīmīgi, Baltkrievija ir paveikusi milzīgu darbu, īpaši ja ņem vērā viņu vēsturisko sniegumu līdz šim PPM hokeja pasaules Top Divīzijā.

---

Balle beigusies, sveces nodzisušas, šodien ir sākusies jauna, pēc kārtas jau PPM hokeja 9 Sezona, kuras noslēgumā būs kārtējais Pasaules čempionāts, kurā Latvijas valstsvienībai būs jāaizstāv savs aizvadītās sezonas zelta apmirdzētais Čempiona tituls, tāpēc nākamajiem Latvijas izlases vadītājiem noteikti noderēs latisenkova novēlējums, kuram pievienojas arī ZalmansG - Vēlreiz paldies visiem tiem, kas mums palīdzēja un juta līdzi mūsu komandai! Un novēlam veiksmi jaunajiem izlases vadītājiem!