Revista PowerPlay

Pirmā spēle cīņā par iekļūšanu PPM hokeja 7. Sezonas Pasaules čempionātā Latvijai bija jāaizvada ar Čehijas izlasi, komandu, kas līdz šim vienīgā ir spējusi uzkāpt Čempiona tronī divreiz, bez tam spējusi to izdarīt divās sezonās pēc kārtas - attiecīgi 4. un 5. Sezonā. Taču arī Čempioniem gadās neveiksmes, tā iepriekšējā turnīrā šī komanda palika ārpus lielā astotnieka un pirmoreiz bija spiesta noskatīties kā godalgas savā starpā play-off spēlēs sadala pārējie konkurenti. Bet vai šosezon Čehijas izlasei savās mājās izdosies kļūt par pirmo komandu, kura ir spējusi kļūt par trīskārtējiem PPM hokeja Pasaules čempioniem, to mēs uzzināsim jau tikai pēc šī turnīra izslēgšanas spēļu noslēguma.

***

...Kā jau pieminēju pirms tam, tad atsākoties 1987. - 88. gada sezonas PSRS meistarsacīkšu otrā posma spēlēm, iepriekš iegūtos punktus aizmirsa un neņēma vairs vērā, kas nenoliedzami Rīgas komandai bija pats izdevīgākais turnīra situācijas uzlabošanas jautājuma atrisinājums. Un tā, uzsākot ceļu pretīm savām spožākajām virsotnēm, Rīgas Dinamo jau no pirmajām spēlēm demonstrēja saviem pretiniekiem, ka akcenti pēc lielā pārtraukuma jau ir salikti pavisam uz citiem uzsvariem, nekā bija pierasts pirms tam. Tā pirmajā spēlē Maskavā tika apspēlēts pats ACSK ar 4:3, pēc tam pārpildītajā Sporta pilī abās mājas spēlēs tika sagrautas gan Automobilista, gan Voskresenskas Himik vienības, bet sekojošajās viesizrādēs, toreiz vēl Ļeņina vārdā nosauktajā pilsētā, uzvarēts arī ASK ar 3:2. Maskavā saviem odnoklubņikiem gan nācās piekāpties ar minimālo 2:3, taču sekojošā uzvara savā laukumā pār Traktoru un divas Irbes sausās spēles pret Spartaku un Kriļja Sovetov ar identisku rezultātu 2:0, ierindoja Rīgas komandu pēc pirmā riņķa šo meistarsacīkšu otrajā posmā turnīra tabulas pirmajā vietā (!), ko neapdraudēja pat pēdējā piedzīvotā neveiksme pirmā apļa spēlē Kijevā pret Sokol.

Taču kā zināms - caur ērkšķiem uz zvaigznēm! Tāpēc pēc iespaidīgā sākuma pirmajās otrā apļa spēlēs nācās piedzīvot pāris grūtus brīžus, bezierunu zaudējums Rīgā ACSK klubam 1:5, vai, laikam jau jāsaka tikai, iegūtais neizšķirts Voskresenskā - 4:4, kad rīdzinieki pēc pirmā perioda bija vadībā ar 4:0, bet pamanījās līdz spēles beigām izsēt šo pārsvaru un ķīmiķi panāca izlīdzinājumu pēdējā spēles minūtē. Un kā lai neatceras spēli Rīgā pret tiem pašiem saviem kluba biedriem no Maskavas, kurā līdzīgā spēlē tika piedzīvots sāpīgs zaudējums ar 2:3. Sāpīgāks vēl jo vairāk tādēļ, ka tieši šajā spēlē trešie zaudētie vārti, kļūstot rezultātam 44. spēles minūtē 1:3, bija no kuriozu kategorijas, proti, maskaviešiem pārkāpjot spēles noteikumus, spēles galvenais tiesnesis fiksēja aizturēto sodu, kā rezultātā Rīgas komandas vārti palika tukši, bet viens no rīdziniekiem aiz saviem vārtiem tikmēr pacietīgi pieturēja ripu, gaidot, kad pārējais piecinieks beigs mest slaidās virāžas savā laukuma pusē un ieskriesies, lai tad ieietu pretinieku zonā, taču - ja neiet, tad neiet! No aizvārtes izdarītā piespēle trāpīja pa slidu mūsu zonas vidū vēl slidojošajam hokejistam un ielidoja mūsu vārtos! Lieki būtu piebilst, ka par šādu notikumu pavērsienu bija sašutis ikviens Rīgas Dinamo līdzjutējs, par komandas spēlētājiem nemaz nerunājot, tāpēc laikam nevienam patiesam fanam nebūs ilgi jāmin, kurš no rīdziniekiem vēl labu brīdi centās pārliecināt šīs spēles galveno tiesnesi Jakuševu, ka šādi gūti vārti pilnīgi noteikti nav ieskaitāmi un nebūtu atzīstami par pareizi gūtiem, protams, tas bija neviens cits kā Znaroks. Pēc šīs neveiksmes iekļūšana finālčetriniekā, kurš čempionāta noslēgumā play-off spēļu sērijā tad arī sadalītu medaļas, jau vairs nešķita kā noticis fakts, taču uzvara Čeļabinskā un īpaši jau pēc tam sekojošā uzvara Rīgā pret saviem tiešajiem konkurentiem Spartaku, pietuvināja mūsu komandu šim četriniekam līdz rokas stiepiena attālumam. Spēlē pret Spartaku pēc diviem periodiem rīdzinieki atradās vēl zaudētājos ar 0:1, taču pēdējās trešdaļas sākumā, nodemonstrējot patiesi lielisku hokeju, spēja panākt jau 3:1 savā labā. Bet Spartaks arī pirms divdesmit pieciem gadiem bija Spartaks, priekšpēdējā minūtē samazina rezultāta starpību līdz minimumam, vairs tikai 3:2, un pēdējā minūtē uz Irbes vārtiem tiek nozīmēts bullītis! Vai tad patiešām biedrs Gubernatorovs nebija mierā ar rīdzinieku viesmīlību un Sporta pils bufetē nebūtu atradusies kāda lieka Rīgas Melnā balzama pudele. Laikam jau nē, jo - sports pāri visam! Solomatins pret Irbi, unnn Irbe!!! Cerība bij' jūsu, uzvara - mūsu! Starp citu, tieši šajā sezonā Rīgas Sporta pilī parādījās tāda šobrīd ikdienišķa hokeja spēļu sastāvdaļa, kā muzikālais pavadījums. Bet jau pēc nākamajā spēlē iegūtā neizšķirta Maskavā pret kriliškiem bija arī teorētiski noskaidrots, ka Rīgai play-off's būt!... Turpinājums sekos...

***   

Pret Čehiju mūsu komanda izgāja darba režīmā un ar domu par punktiem, jo ceturtdaļfinālā vieta vēl ir jānopelna. It kā jau skrējām, spēlējām un metām, taču nekas īpašs neiekrita, tāpēc galarezultātā jau kaut kur redzēts reālā pasaulē visai populārs rezultāts šo abu izlašu savstarpējās spēlēs - zaudējums ar 1:3. Ko lai vēl īsti piebilst par šo visai neizteiksmīgo neveiksmi, ja nu vienīgi pamēģināt atrast kādu spēlētāju mūsu komandas sastāvā, ko nosaukt par labāko, un tas šoreiz pārmaiņu labad būs vienīgo vārtu autors šajā spēlē Edvīns Bite, kurš tomēr bija viens no aktīvākajiem komandas spēlētājiem.

Pēcspēles intervijā visai runātīgs un priecīgs, laikam jau tomēr pamatoti, bija tieši Čehijas izlases vadītājs - opox, bet no Latvijas puses uz šo oficiālo daļu atnākušajam mūsu izlases asistentam - Templier, atlika tikai konstatēt zaudējuma faktu un apsveikt savu pretinieku.

opox - Es esmu ļoti priecīgs un laimīgs, jo mēs esam jau iekļuvuši ceturtdaļfinālā pēc četrām aizvadītajām spēlēm, tas patiešām ir lielisks panākums. Mēs bijām mazliet pārsteigti par Latvijas izvēlēto aizsardzības taktiku uz šo spēli, bet tomēr mūsu komandas uzbrukums bija savu uzdevumu augstumos, kā arī mūsu vārtsarga parādīta spēle šovakar patiešām ir uzteicama un ir pelnījusi uzslavu. Abi mūsu komandas vārtsargi gan Lukáš Řezáč, gan Jakub Moravec ar savu spēli mūs tikai priecē un dod pamatu cerībām, ka mums viss tikpat labi izdosies arī play-off spēlēs.

Šī Pasaules čempionāta noslēgumā mēs vēlamies iegūt godalgu - zelta, sudraba vai bronzas, nav būtiski, taču, ja komanda paliks bez medaļām, tad būsim visi vīlušies. Tāpēc goda pjedestāls turnīra izskaņā ir mūsu vienīgais mērķis, īpaši ja spēlējam savās mājās - Čehijā, mums nav tiesību likt vilties mūsu faniem.

Templier - Par spēli nekas īpaši nebūtu sakāms, ja nu vienīgi to, ka rezultāts ir slikts, kā jau laikam jebkurš zaudējums. Latvijas komanda nav vēl atradusi savu īsto spēli šajā Čempionātā, mūsu spēlētājiem joprojām ir lielas problēmas ar vārtu gūšanu un momentu realizāciju. Šodienas pretiniekiem atliek tikai novēlēt veiksmi nākotnē.

Pārējās divās mūsu otrās kvalifikācijas grupas spēlēs, Ungārija galarezultātā tomēr nomocīja angļu lauvas un uzvarēja Lielbritāniju ar 4:3, bet Lietuva spēja pārvarēt Slovēnijas sīvo pretestību pēcspēles metienos ar 3:2 SO. Pēc šiem rezultātiem vietu ceturtdaļfinālā sev jau ir nodrošinājušas Čehijas un Lietuvas komandas, bet par atlikušajām divām vakancēm būs vēl jāpacīnās, t.sk. arī Latvijai.

Savukārt pirmajā kvalifikācijas grupā par pārsteigumu parūpējās Kanāda, kas uz vienas slidas spēja apslidot un atstāja sūkājam ķepu ziemas miegā joprojām snaudošo Krievijas lāci, ar rezultātu - 3:0. Slovākijai tomēr izdevās pārņemt iniciatīvu spēlē un salauzt nobeigumā Serbijas komandu ar 5:2, bet trešajā šīs grupas spēlē Vācija uzvarēja Polijas izlasi ar 3:2. Tādējādi vieta ceturtdaļfinālā šeit ir garantēta Kanādas valstsvienībai, bet par pārējām trijām vietām cīnīsies šīs četras komandas - Vācija, Serbija, Slovākija un Krievija, taču vienai no tām šis turnīrs beigsies jau pēc kvalifikācijas cikla noslēguma.

---

Rakstā izmantoti materiāli no Aiņa Ulmaņa grāmatas "Melnās ripas bruņinieki" un kāda nezināma autora dienasgrāmatas.