PowerPlay-magasinet

Vai arī LHF ikgadējais uzdevums izpildīts, arī tā no Reinas krastiem dažādu iestāžu rezidenti droši nu jau četrpadsmito gadu pēc kārtas savās komandējumu atskaitēs var rakstīt augstāk minētos vārdus. Kā nekā jau no 1997. gada, kad savas debijas reizē augstākajā hokeja sabiedrībā Latvijas izlase ieguva līdz šim augstāko vietu - 7. vietu, šo prieku mēs izbaudījām vēl divas reizes - 2004. un 2009. gados, un vēl tikai 2000. gadā mūsu hokejisti uzspēlēja ceturtdaļfinālā. Vai šo aizvadīto gadu laikā, kopš Latvija spēlē hokeja pasaules valstu labāko grupā, kas ir mainījies, vai arī analogi virsrakstā minētās filmas varonim Latvijas hokeja sabiedrība visus šos gadus dzīvo vienu un to pašu dienu pēc kārtas atkal un atkal?

Lai arī kā mums negribētos, joprojām ir spēkā vienas spēles čempionāta formula, bet arī tas nav viegli, jo Latvija nebūt nav hokeja lielvalsts un ir bijušas reizes, kad arī šī vienīgā spēle nebūt nav līdzinājusies vieglai pastaigai, kādu savulaik baudīja Trešā reiha karavīri Elizejas laukos, jo ir nācies piedzīvot vilšanos arī tajā vienīgajā spēlē - 2001. un 2007. gados, kad tomēr izdevās pierādīt savu varējumu pazemināšanas grupas spēlēs - 13. vieta. Tāpēc īsumā analizējot Latvijas izlases līdzšinējās spēles šogad Vācijā, joprojām gribas pajautāt, vai patiešām neko šo gadu laikā neesam iemācījušies un dažādu labumu gūšanas vietā vienkārši mīņājamies uz vietas.

Spēle Šveice - Latvija (3:1), rezultāts varētu teikt pat ikdienišķs, jo kopš 1996.gada un vēl atmiņā esošās pērnās uzvaras Šveicē, visā pārējā laikā Latvijai šīs komandas spēle acīmredzami ir palikusi neatminama mīkla, bet viss ģeniālais ir vienkāršs - aktīva spēka spēle pretinieka aizsardzības zonā, neļaujot pretinieka aizsardzības līnijas spēlētājiem rast kaut cik sakarīgus turpinājumus savas komandas uzbrukuma ievadam, kā rezultātā, nesakarīgas piespēles un labākajā gadījumā ripas izmešana vidus zonā. Pārfrāzējot veco anekdoti par Ontonu, kurš mīlēja uzdod jautājumus neīstajā vietā un laikā, varētu pajautāt, kur palika - Karsums, Daugaviņš vai Dārziņš? Taču tieši uz šādu hokejistu izslēgšanu no spēles ir tendēts Šveices hokejistu izmantotais spēles zīmējums, bet iespējamais aizbildinājums, ka tā bija pirmā spēle čempionātā un nebija īsti skaidrs kā spēlēs pretinieks neizturēs kritiku, jo neskatoties uz Krīgera ēras beigām pie Šveices izlases stūres, vēl ilgus gadus šī komandas spēle būs tendēta uz rezultātu, kā jau pulksteņmeistariem pieklājas.

Spēle Latvija - Kanāda (1:6), negribējās jau vilkt paralēles ar Rīgas Pasaules čempionāta spēli, kas iegājusi vēsturē, kā spēle ar kedu uz ledus, jo tās spēles rezultāts īsteniem Latvijas komandas līdzjutējiem joprojām ir tabu, taču šoreiz Tavaress, Stamkoss un kompānija apliecināja, ka Latvijas hokejs joprojām dzīvo murkšķa dienā. Tas par šo spēli arī viss, jo Kanādas hokejs ir jāredz un jāaplaudē.

Spēle Itālija - Latvija (2:5), zemapziņā neapšaubāmi jebkuram no mums ir pārākuma sajūta, neskatoties pat uz relatīvajām iepriekšējām neveiksmēm savstarpējās spēlēs, jo Itālijas hokejs pat nav pietuvojies manis raksta virsrakstā piesauktajai dienai, tāpēc nodemonstrējot savu meistarību Latvijas hokejistiem šis pretinieks ir jāuzvar jebkurā nakts stundā. Bet Latvijas hokejs nebūtu tieši šīs valsts hokejs, ja hokejisti paši sev neradītu grūtības, lai tās vēlāk varonīgi pārvarētu. Arī tagad atsevišķi spēlētāji pamanījās nodemonstrēt, kādā veidā līdz šim tik nesekmīgi tika spēlēts pret Itālijas valstsvienību, bet vismaz šoreiz bezkaunībai bija robežas un ar padarīta darba sajūtu ikgadējā LHF valdes sēdē tiks nobalsots par valstsvienībai nospraustā uzdevuma izpildi.

Līdz ar to 2010. gada Pasaules čempionāta hokejā priekšsacīkšu noslēgumā grupas tabula ar Latvijas komandas līdzdalību izskatījās šādi:

Par Latvijas komandas iespējām kvalifikācijas kārtas grupu turnīra spēlēs, tad pirmā spēle Zviedrija - Latvija (4:2), nebūt nebija sliktākā Latvijas hokejistu izpildījumā, lai gan cenšanās pārspēt „Tre Kronor" hokeja tamborēšanā ir visai bezperspektīvs pasākums. Kā nekā efektīgos un efektīvos elektriskos vilcienus šīs komandas izpildījumā var apturēt tikai ar rupju spēku, jo no laika gala zināms, ka zviedru hokejistiem ir netīkama tieši spēka spēle, ko arī nodemonstrēja mūsu hokejistu maiņa Sprukts - Daugaviņš - Karsums, tāpēc acīmredzami var izteikt nožēlu, ka šādas maiņas Latvijas komandā nav vismaz divas.

Līdz ar to pirms pēdējām divām ceturtdaļfināla kvalifikācijas kārtas spēlēm grupas tabula ar Latvijas komandas līdzdalību izskatās sekojoši:

Acīmredzams fakts, ka tieši atlikušajās divās spēlēs Latvija - Norvēģija un Čehija - Latvija izšķirsies pēdējās ceturtdaļfināla vakances liktenis un lieki piebilst, ka mūsu komandai ir nepieciešams maksimālais rezultāts, lai arī tas visticamāk labvēlīgu zvaigžņu stāvokļa gadījumā piešķirs mums nākamajā kārtā pretiniekos Krieviju. Bet vispirms šodien ir jāuzvar Norvēģija, kas iepriekšējā spēlē piedzīvoja smagu pazemojumu no Kanādas hokejistiem zaudējot ar rezultātu 12:1, un jāsaka, ka norvēģu hokejisti šo rezultātu uztvēra daudz smagāk nekā Latvijas hokejisti 2006. gadā, jo ja mūsu puiši aprobežojās tikai ar tās spēles galvenā tiesneša virzienā veltītajiem nelaipnajiem vārdiem, tad norvēģi gāja tālāk un adresēja arī pa kādam trāpīgam sitienam savas spēles arbitram.

Bet tomēr teikšu, ka, lai arī kāda nebūtu Latvijas hokeja izlases vieta noslēgumā Pasaules čempionātos hokejā, domājams, ka arī turpmāk Latvijas līdzjutēji katra gada maijā rīkos savu „Octoberfest" ar alu un desiņām, kā arī iespējams nebaidoties no dažādiem baibakiem Latvijas hokeja saimniecībā cerēs uz kādu pusfinālu nākotnē savas hokeja izlases izpildījumā.