PowerPlay Žurnāls

Lai gan, kā jau pie mums pierasts katru vasaru, kad laika apstākļi ar tiem piemītošo nepastāvību dažbrīd pamanās krasi mainīt savu polaritāti no svelmes līdz pat lietavām, gluži kā subtropu klimatiskajā zonā, tomēr es, kā jau nelabojams optimists, arvien loloju cerības, ka īstā vasara mūs tikai vēl gaida. Un pats svarīgākais šajos gaidīšanas svētkos ir - nepalaist garām šo vienīgo Latvijas vasaras dienu!

Tā kā visticamāk, ka šobrīd nav daudz tādu gribētāju, kas vēlētos pavadīt laiku lasot nopietnus literatūras gabalus, kā izņēmums laikam būs tikai skolnieki, kuri gan ir pavisam noteikti aizņemti ar obligātās literatūras sarakstā iekļauto latviešu literātu darbu studēšanu, tāpēc šoreiz likšu Jums galdā jaunu rakstiņu sēriju - "Ar jokiem... par dzīvi...". Kā iespējams jau nopratāt, tad šeit mēģināsim par visiem kopā atcerēties pa kādai vecai, varbūt jau piemirstai, anekdotei dažādās dzīves situācijās. Katrā atsevišķā sērijā pievēršoties kādai vienai konkrētai tēmai ar pāris jautriem pastāstiem par to, un kā pirmais, lai tad iet - hokejs, un notikumi ap to! ;)

---

Velni piedāvā eņģeļiem uzspēlēt hokeju. Tie atbild:
- Mēs esam ar mieru. Visi labākie spēlētāji tāpat ir pie mums.
- Varbūt, toties visi tiesneši ir mūsējie, atņirdz velni!

Hokeja komandas kapteinis pēc spēles pieslido pie tiesneša un jautā:
- Kā klājas Tavam sunim?
- Man nav suņa.
- Kā, akls un bez suņa?

Smejies vai raudi, bet šādu ironijas pārpilnu jautājumu vairums no Latvijas hokeja draugiem ir vēlējušies uzdot spēles tiesnešiem nevienu reizi vien. Kurš gan spēs aizmirst tādas Latvijas hokejam sāpīgas spēles, kā piemēram 2006. gada 11. maija Pasaules čempionāta spēli pret Kanādas valstvienību, kurā Latvijas hokejisti savu līdzjutēju klātbūtnē Arēnā Rīga pamanījās zaudēt ar rezultātu 0:11 (!), un lieki būtu piebilst, ka katrs patiess hokeja fans par šāda spēles rezultāta galveno vaininieku uzskatīja strīpaino amerikāni Riku Lūkeru, kura vārds joprojām fanu aprindās tiek uzskatīts par lamuvārdu... :) Un šādu piemēru hokeja vēsturē ir pieteikami daudz...

...

Ņemot vērā nesen, cerams, ka sekmīgi noslēgto mācību gadu un nokārtotos eksāmenus, varam pieļaut domu, ka arī sportisti, kuri vēl tikko mina skolas sola takas ir sekmīgi tikuši galā ar visiem mācību priekšmetiem savos atestātos. Lai gan nav noslēpums, ka šiem nākotnes Latvijas vārda nesējiem pasaulē arvien ir pieejamas visdažādākās atlaides mācību procesā, kā piemēram vidusskolas beigšana bez eksāmenu kārtošanas, kā rezultātā mums visiem atliek tikai cerēt, ka iegūtās zināšanas būs pietiekamas, lai mūsu jaunais profesionālis mācētu izlasīt un saskaitīt cik tad īsti naudiņas saskaņā ar līgumu viņam pienākas... :)

Skolas mācību gada beigās hokejists jautā savam dēlēnam:
- Nu, kāda tava liecība? Viss kārtībā?
- Jā, pārliecināti atbild gudrinieks, manu kontraktu trešajā klasē pagarināja vēl uz vienu gadu!

...

Vīrietis atnāk pie ārsta un saka:  
- Man pa nakti rādās murgi, ka žurkas hokeju spēlē. Vai Jūs nevarētu man izrakstīt kādas zāles?
- Jā, lūdzu, iedzeriet šīs, un tā katru dienu, atsaka ārsts.
- Dakter, vai es tās nevarētu iedzert rīt, jo šodien ir fināls!

Dzīvokli notiek remonts. Sieva, pakāpusies uz trepēm, krāso sienu. Vīrs ieslēdz televizoru un gatavojas skatīties hokeja spēli. Sieva šim saka:
- Ja es nokrītu no trepēm, pārtraukumā neaizmirsti izsaukt ātros.

Pāris gadus atpakaļ visi Latvijas hokeja fani sapņus par žurkām, kuras spēlē hokeja mačus, skatīja tikai reizi gadā, trako hokeja pavasaru laikā, kad ikviens līdzjutējs aizmirsa ne tikai par sievām un draudzenēm, bet arī par ieslēgto gludekli, kurš atstāts uz izejamā uzvalka biksēm. Taču šajos laikos mums visiem ir tāda grandioza iespēja, kā izbaudīt, just līdzi un priecāties par savas komandas uzvarām jau visas hokeja sezonas garumā. Tāpēc ticu, ka vairums no mūsu līdzcilvēkiem jau ir spējuši aprast un sadzīvot ar domu, ka mums līdzjutējiem dzīvē bez savas sirdspuķītes ir arī otra mīlestība, ko sauc par hokeju... :)

...

Bet kā lai neatceras veco joku ar bārdu, komandas treneru jubilejas reizēs, kas dažbrīd izrādās tik trāpīgs kā ar āmuru naglai uz galvas. Lūk, viens no svaigākajiem Rīgas Dinamo sakarā:

Dinamo hokejisti pērnā gada 27. oktobrī pirms spēles ar Čehovas Vitjaz nāk sveikt Šupleru 60 dzimšanas dienā. Jūlis, plati smaidot, pateicas spēlētājiem par apsveikumiem un saka:
- Labākā dāvana man būs Jūsu uzvara šodienas spēlē!
- Par vēlu, atbild Ozo. Mēs jau ar puišiem sametāmies un nopirkām Jums kaklasaiti.

Ko lai vēl piebilst - 0:2, taču šobrīd Šuplers sava baltā zirga mugurā, gluži kā Napoleons, ir devies austrumu virzienā un nākamsezon jau komandēs parādi CSKA kluba galvgalī, kamēr mums par vienas jubilejas sekām sezonas laikā būs jāsatraucas mazāk, jo jaunajam Rīgas komandas galvenajam trenerim somam Pekam Rautakalio šūpuļsvētki iekrīt kā reiz starpsezonā - 25. jūlijā, kad krāsaini vasarīga kaklasaite ir pati labākā dāvana...

...

Ja būtu apkopota informācija aptaujas pētījumam mūsu hokeja līdzjutēju pulkā pirms 2006. gada Pasaules čempionāta hokejā par to, kurš tad patiešām ticēja un kurš ne visai bija pārliecināts, ka šie hokeja svētki notiks tieši Rīgā, pieļauju domu, ka tie pēdējie būtu bijuši pāliecinošā vairākumā. Taču notika acīmredzamais neticamais, un neiedziļinoties sīkāk visās Lipmaņa kunga rebēs un šeptēs, tomēr hokeja halle tika uzcelta un čempionāts Rīgā notika...

Žurnālists prasa uz ielas garāmgājējam:
- Ko jūs domājat par ieilgušo hokeja halles būvniecību ?
- Vai lamu vārdus izlaist ?
- Jā, protams.
- Tādā gadījuma man nav ko teikt.

Kāds vīrs aiziet pie psihiatra un sūdzas:
- Dakter, pasakiet kas ar mani notiek ! Es katru nakti sapņoju ka Rīgā ceļ daudzfunkcionālu hokeja halli.
- Ņemiet šo mikstūru un jau šovakar iedzeriet ! Tad vairs nebūs murgu.
- Vai nevarētu rīt ? Lipmans solīja šonakt pabeigt būvniecību.

2010.gads. Pircējs grāmatnīcā vaicā: 
- Es velētos iegādāties grāmatu "Ka Rīgā cēla hokeja halli". Vai pie jums var nopirkt ?
- Fantastikas literatūra ir blakus nodaļā.

Varbūt tomēr Savicka kungam palūgt kādu padomu Lipmanam saistībā ar tādiem hokeja arēnas celtniecības zemūdens akmeņiem kā - kam un cik, un tad iespējams Rīgas Dinamo komanda beidzot arī tiks pati pie savas hokeja halles, lai gan kā redzams, tad šī kluba valdē ir pieteikami kompetentas personas iepriekšminēto jautājumu risināšanā...

...

Komentētājs pēc Latvijas un Zviedrijas hokeja izlases draudzības spēles skaļi secina:
- Latvijas hokeja izlase vienmēr iepriecina līdzjutējus. Šoreiz tā iepriecināja Zviedrijas fanus.

Pēc dramatiskas spēles un skaļas kliegšanas viens hokeja fans saka otram:
- Šķiet esmu zaudējis balsi.
- Pameklē to manā ausi - es slikti dzirdu.

Tā ir... troksnis ir pamatīgs un decibelu mērītāja šautriņa tā vien lūko izlekt ārpus mēraparāta skalas robežām. Bet vai tās nav pupu mizas salīdzinājumā ar to, kas notika Vankūverā pēc šīssezonas NHL finālsērijas pēdējās spēles... kā nekā, tur tika meklēta ne tikai kāda pazaudēta balss cita līdzjutēja ausī, bet dažam labam arī nācās nākamajā rītā meklēt savu automašīnu vietējā izgāztuvē... un tad jau par hokeja spēles radīto prieku kāds vairs nemaz tik ļoti vairs nepriecājās...

...

Taču atceroties dažu labu gadījumu no vieglatlētikas sacensībām, kad sportista mestais šķēps vai veseris ir pamanījies izlidot ārpus sektora un ieplanēt kāda aizmāršīgāka sacensību tiesneša vai dalībnieka apaļumos, tad varam tikai priecāties, ka hokeja spēles laikā dažbrīd ar 160 km/h ātrumu lidojošā ripa sver tikai aptuveni ne vairāk par 170g. Lai gan nedomāju, ka arī atrasties šādas lodes ceļā būtu īpaši daudz gribētāju, neskatoties pat uz potenciālā suvenīra ieguvēja godu...

Pārdomas slimnīcā: "Padomājiet, 44 spēlētāji, seši treneri, trīs tiesneši, seši televīzijas operatori, desmit tehniskie darbinieki, divdesmit karsējmeitenes, piecdesmit žurnālisti, 18 000 skatītāju, bet ripa trāpa pa galvu tieši man!"

...

Savukārt, atceroties pēdējo laiku sporta līdzjutējus pārņēmušo māniju, kad visu lielāko un svarīgāko sporta notikumu spēļu galarezultātu prognozēšana tika uzticēta mūsu mazāko brāļu pasaules pārstāvjiem, proti, ko vien ir vērts, pēc pēdējā Pasaules kausa, pasaules slavu ieguvušais astoņkājis Pauls, kurš gan šobrīd jau kā labu brīdi ir devies uz labākiem medību laukiem. Taču tukša vieta nemēdz būt, tāpēc gribētāju pārņemt šo prognožu stafeti netrūkst, kaut vai šķielējošais oposums Heidija, kura gan vairāk pievērsās kinoindustrijas nozarei, mēģinot prognozēt "Oskara" nomināciju laureātus. Kāpēc, tad lai arī mēs nevarētu pirms svarīgām spēlēm par to galaiznākumu painteresēties uzdodot sakramentālo jautājumu - kas uzvarēs?, saviem kanārijputniņiem, papagailīšiem un citiem kāmjiem... :)

Kādā Vecrīgas kafejnīcā ienāk vīrs ar suni. Oficiants pienāk un brīdina: 
- Piedod, vecīt, ar dzīvniekiem ieeja aizliegta.
- Šis nav parasts suns, saka vīrs. Pārslēdziet uz Latvijas hokeja izlases Pasaules čempionāta spēli TV3 un redzēsiet - pēc katriem gūtajiem vārtiem viņš sāks lēkāt un riet.
Oficiantam kļūst interesanti, un viņš tā arī izdara. Viss notiek, kā vīrs solījis - latviešu hokejisti iemet vārtus, suns lēkā pa gaisu un skaļi rej. 
- Oooo, novelk oficiants. Bet ko viņš dara, kad mūsējie izcīna medaļas?
- Nezinu. Lai arī man tas suns ir jau piecpadsmit gadus, skumji novelk vīriņš.

---

Esmu pārliecināts, ka lielāko daļu šo joku Jūs jau būsiet dzirdējuši, bez tam ne vienu reizi vien, taču pasmieties pašiem par sevi un notikumiem sev apkārt lieku reizi nemaz nekaitē. Tāpēc, ja arī Jums šķiet tāpat, tad - smejieties uz veselību! Bet ja prātā ir aizķēries kāds amizants atgadījums vai joks par līdzīgām tēmām, tad aicinu neturēt sveci zem pūra un pavēstīt to arī mums, veicot ierakstu komentāros... ;)

Raksta izkrāsošanai izmantotas Gata Šļūkas karikatūras.