PowerPlay Žurnāls

Pēc 1990. gada Pasaules kausa pusfināla spēles, kurā Anglija pēc 11m sitienu sērijas piekāpās Vācijas izlasei, viens no maniem visu laiku iemīļotākajiem angļu futbolistiem - Garijs Linekers emociju uzplūdā rezumēja tās spēles galarezultātu sekojoši - Futbolu spēlē visi, bet uzvar vienmēr Vācija! Ja apskatāmies Pasaules kausa finālturnīra D grupas sastāvu, tad saukt to par „nāves" grupu būtu pārāk skaļi, un tomēr viennozīmīgi uz to ir attiecināms vārds - „visi", no pieminētā citāta. Jo šajā grupā savā starpā spēlēs trīs dažādu pasaules daļu futbola konfederāciju komandas - Vācijas, Austrālijas, Serbijas un Ganas izlases.

Spēļu laiki (pēc Latvijas laika), norises vietas un secība, kādā šīs valstsvienības noskaidros tās divas komandas, kuras turpinās šo finālturnīru ar spēlēm astotdaļfinālā:

Vācija - titulētākā Eiropas futbola izlase, 1954., 1974. un 1990. gada Pasaules kausa ieguvēja, kā arī trīskārtējie Eiropas čempioni. Bez jau nosauktajiem augstākajiem tituliem, kādi ir šai komandai, jāpiemin arī šī gadsimta skaļākie sasniegumi - 2002. gada 2. vietu, 2006. gada 3. vietu Pasaules kausu finālturnīros un 2008. gada 2. vietu Eiropas čempionātā. Un neviens nenoliegs, ka lielu lomu šajos pēdējos sasniegumos Vācijas izlases sastāvā spēlēja Mihaels Ballaks, kuram traumas dēļ nav lemts ņemt dalību savā trešajā Pasaules kausa finālturnīrā. Jo tieši šis spēlētājs bija spējīgs ieķēdēties smagnējās vācu mašīnas priekšgalā un vilkt to atsperdamies no spēles uz spēli, līdz tā uzņēmusi gaitu jau vairs nebija apstādināma līdz kārtējā turnīra finišam, tā tas bija gan Korejā, gan Vācijā. Un zināmā mērā patiecoties tieši viņam Vācija desmit kvalifikācijas grupas spēlēs tā arī ne reizi nezaudēja un spēja divreiz "pie ratiem" atstāt Gūssa Hidinka vadīto Krieviju.

Un tomēr, lai arī komandas sastāvā ir tik nopietns iztrūkums kā Ballaks, varbūt tomēr Piotr Trochowski (Hamburg), Lukas Podolski (Köln) un Miroslav Klose (Bayern Munich) spēs, ja ne uzvarēt, tad vismaz iestumt vācu mašīnu pusfinālā vai pat finālā, kas ļautu šiem poļu "Trīs tankistiem" atgriezties Berlīnē, sēžot uz sava Panzer? Un vai Vācija attaisnos arī šoreiz Garija Linekera jau par aforismu kļuvušo teicienu?

Austrālija - kopš 2007. gada pievienojusies Āzijas futbola konfederācijai (AFC), jo acīmredzami Socceroos apnika spēlēt derbijus uz vieniem vārtiem ar Jaunzēlandes vienību. Lai gan Okeānijas Nāciju kausa tituls iegūts tikai četras reizes no septiņām šīs balvas izcīņām. Kā arī līdzdalība Pasaules kausu finālturnīros šai komandai būs tikai trešā. Tāpēc nebūtu jābrīnās, ka visskaļāk par sevi Socceroos lika runāt 2006. gadā Vācijā, kad visuresošā Gūssa Hidinka vadībā Futbola ķenguri, atstājot aiz sevis grupā Horvātiju un Japānu, pamanījās iekļūt astotdaļfinālā, kur pret Itāliju (0:1) zaudēja vārtus tikai 95. minūtē pēc Totti izpildītā 11m soda sitiena. Šoreiz visticamāk, ka svarīgākā grupas spēle austrāliešiem būs pret Ganas valstsvienību, jo tikai uzvara šajā spēlē zaļā kontinenta pārstāvjiem dos cerības atkārtot savu labāko sasniegumu. Lai gan ļoti iespējams, ka komandas vārtsargu Mark Schwarzer, kā jau pēc izcelsmes vācieti, pārņems sentimentālas jūtas jau pirmajā spēlē pret Vāciju, savulaik arī uzspēlējis pāris spēles Dynamo Dresden un Kaiserslautern komandās, šobrīd spēlē Fulham F.C. sastāvā. Taču lauvas tiesu uzmanības, kā iepriekšējā finālturnīrā Vācijā, izpelnīsies komandas pussargs Tim Cahill (Everton).

Tomēr izvērtējot visus apstākļus atklāts paliek jautājums, vai tomēr Āfrikas kontinents būs piemērots Futbola ķenguru lēcieniem augstāk par savu smaguma centru kā tas bija pirms četriem gadiem?

Serbija - bijusī Dienvidslāvijas, kā arī Serbijas un Melnkalnes mantiniece. Savā Eiropas zonas kvalifikācijas grupā Baltie ērgļi (Beli orlovi) ieguva pirmo vietu apsteidzot Franciju. Lai arī neviens nesteidzas šo komandu pieskaitīt šīs grupas favorītiem, tomēr ar tādiem spēlētājiem kā Nemanja Vidic (MU), Dejan Stankovic (Inter), Milan Jovanovic (aizvadīja šosezon Standard Liege) un Marko Pantelic (aizvadīja šosezon Ajax) sastāvā, tā var sagādāt grūti pārvaramus šķēršļus visām šīs grupas vienībām. Tā kā Baltie ērgļi ir cerību pilni neatkārtot 2006. gada finālturnīrā piedzīvotās neveiksmes - trīs zaudējumi grupu turnīrā, ar kulmināciju spēlē pret Argentīnu, kad tika piedzīvota sagrāve 0:6. Kā nekā kvalifikācijas cikla priekšpēdējā spēlē savā laukumā iespētais 5:0 pret Rumāniju ir ievērības cienīgs apliecinājums komandas uzbrukuma potenciālam.

Tāpēc ļoti iespējams, ka šie Goiko Mitiča tautieši spēs sagādāt tādus pašus pārsteigumus, kā savulaik Čingačguks mežonīgo Rietumu kolonizatoriem, un šoreiz varbūt arī ne tikai bālģīmjiem?

Gana - četrkārtējie Āfrikas Nāciju kausa ieguvēji, piedalās Pasaules kausa finālturnīrā otro reizi. Debija notika 2006. gadā, kad The Black Stars, apspēlēja savā grupā Čehiju un ASV, bet astotdaļfinālā pārliecinoši zaudēja Brazīlijai 0:3. Lieli nopelni Melno zvaigžņu panākumos ir iespaidīgajam pussargu trio Michael Essien (Chelsea), Sulley Muntari (Inter) un Stephen Appiah (Bologna). Taču šoreiz traumas dēļ izpaliks Essien, lai arī šīgada janvārī Āfrikas Nāciju kausā šī spēlētāja trūkums netraucēja Ganai aizspēlēties līdz finālam. Tomēr pirms nedēļas aizvadītā pārbaudes spēle ar Latvijas valstsvienību, kurā Ganai, spēlējot ar pirmo numuru, tikai pašās spēles beigās izdevās izmocīt minimālu uzvaru 1:0, nepārliecina par Melno zvaigžņu varējumu. Īpaši ja atceras vēl vienu divu nedēļu vecu pārbaudes spēles rezultātu, kurā tika piedzīvota sagrāve pret Nīderlandi 1:4. Tādējādi iepriekš nosauktajai kompānijai, kopā ar uzbrukuma līderi Matthew Amoah (NAC Breda), nāksies liet sviedrus Dienvidāfrikas ziemā ne pa jokam, jo pretiniekos šoreiz ir daudz organizētākas komandas nekā pirms pāris mēnešiem Angolā, kad pretiniekos bija, lai arī kontinenta labākās, tomēr tikai Āfrikas valstvienības.

Tāpēc jautājums, vai Melnās zvaigznes spēs iemirdzēties pietiekami spoži, lai tās būtu iespējams saskatīt arī uz melnā kontinenta fona, iespējams tomēr ir pat ļoti aktuāls?