PowerPlay Žurnāls

Pēc ilgāka laika ir pienākusi kārta nākamajam gājienam, jo pulkstenis neapstājas skaitīt sekundes un ikdienišķais laika trūkums var nemanot pāriet jau izteiktā ceitnotā. Visticamāk gan, ka reālajā dzīvē mēs nepievēršam uzmanību šīm sekundēm, minūtēm vai stundām, ko pavadām šajā spēlē. Tāpēc apskatot sava profila statistiku PPM, kāds vēlāk ar pārsteigumu konstatēs, ka te ir pavadījis gadu no dzīves. Vai šajā laikā būtu bijis iespējams paveikt ko svarīgāku? Kā teiksim - cīnīties par mieru visā pasaulē! Lai gan tomēr zinot, kādas lietas garlaicības mākts cilvēks mēdz dažreiz pastrādāt, tad visticamāk, ka pavadot savu laiku te, mēs tieši arī sekmējam šo globālo procesu.

Bet tagad atgriezīsimies pie Blitzkrieg - desmit jautājumi, ko savulaik jau uzdevis kāds cits. Šodien mans sarunu biedrs ir menedžeris, kas jau reiz pabijis pie PPM žurnāla stūres, lai gan personīgu apstākļu vadīts, vai vienkāršā valodā runājot - laika trūkuma dēļ, šo amatu labprātīgi savulaik atstājis. Taču joprojām ik pa brīdim pamanāms gan izbijušā amata dēļ, gan arī tāpēc, ka joprojām spēlē šo spēli. Ja vieniem viņš ir Latviešu leģiona markas turētājs PPM, tad Ķencim ar Pāvulu noteikti būtu gaidītākais labdaris, proti mērnieka kungs, tā kā ļoti iespējams, ka ierastāk manam sarunu biedram būtu atbildēt uz savulaik piebaldzēna Ķenča uzdotajiem jautājumiem - Vai es vai? Vai tu ar mani runā?, tāpēc paldies Zemekim par atbildēm un veltīto laiku.

Kādu no savas personības rakstura īpašībām Tu nemīli sevī?

Laikam visvairāk sevī es nemīlu brīžam pārlieku neizlēmību, kas dažreiz traucē atrisināt kādu svarīgu jautājumu vai problēmu. Reizi pa reizei atnāk ciemos lielais slinkums un tad cieš pamatdarbs, bet tas ir īslaicīgi, jo tomēr es droši varu teikt, ka esmu tas laimīgais, kam darbs ir arī hobijs!

Kāda īpašība vai rakstura iezīme citos cilvēkos Tev visvairāk nepatīk?

Nepatīk iedomīgi cilvēki, kas dēļ sava materiālā stāvokļa vai vairākām augstākajām izglītībām iedomājas, ka visu zin un prot vislabāk, ka vienīgā īstā taisnība ir viņam un tu "sēdi pie ratiem" ar tām savām idejām! Diemžēl, šādi cilvēki vada mūsu valsti un... nu jā, mēs esam tur, kur esam!

Kuru no šobrīd dzīvojošajiem cilvēkiem Tu visvairāk nicini?

Laikam jau, kā Latvija patriots, nicinu cilvēkus, kas dzīvojot Latvijā nevar iemācīties latviešu valodu (vai negrib), nicinu, tā sauktos, kreisos Latvijas politiķus, kas nemaz nav kreisi, bet vienkārši pilda šeit Maskavas oligarhu vēlmes un prasības, slēpjoties aiz vienkāršās tautas aizstāvju maskām!

Kuru no šobrīd dzīvojošajiem cilvēkiem, personībām Tu visvairāk cieni?

Teikšu tā, visvairāk es cienu savu sieviņu, neiešu iedziļināties peripetijās, kam mēs esam izgājuši cauri, daudz kas ir noticies dzīvē, bet sieva vienmēr ir bijusi tas cilvēks, uz kuru es varu paļauties un, kas vienmēr ir blakus grūtā brīdī un sarežģītās situācijās māk atrast tos īstos vārdus un idejas, kas palīdz izķepuroties no sarežģītām situācijām...

Kāda Tavā skatījumā būtu visaugstāk vērtētā rakstura īpašība vīrietī?

Nebūšu oriģināls, ja teikšu, ka visaugstāk vērtēju drosmi un uzticamību, cienu cilvēkus uz kuru vārdiem es varu paļauties un, ja cilvēks saka, ka viņš izdarīs, tad viņš arī izdara, ja saka, ka būs tur un tur laikā, tad arī ir laikā, it kā sīkumi, bet no sīkumie rodas lielas lietas! :)

Kāda Tavā skatījumā būtu visaugstāk vērtētā rakstura īpašība sievietē?

Hmm, būšu vecmodīgs, visaugstāk sievietē vērtēju mātišķumu, man nekas nav pret sievieti biznesā un politikā, ja tikai viņa atrod pietiekami laika arī saviem bērniem! Un "ar laiku saviem bērniem" es nedomāju tikai ar labu nakti novēlēšanu pirms miega un rīkojumu nodošanu auklītei...

Kad vai kur esi bijis jebkad laimīgs, vai vismaz Tev tā ir šķitis, ka beidzot zini, kas ir laime?

Tā nu ir noticies, ka mēs zaudējām meitiņu, kad viņa bija tikai mēnesi nodzīvojusi šajā pasaulē... to es nosauktu par traģiskāko posmu mūsu ģimenes dzīvē, tāpēc tad, kad uzzinājām, ka mums būs dvīņi... tas ir dzīves laimīgākais brīdis un protams laime man ir mani divi dvīņu puikas! Tāda ir tā dzīve, kaut ko tā paņem, kaut ko iedod un jāprot novērtēt, tas labais, kas mums ir, neieslīgstot depresijā, ja pēkšņi, kaut kas nesanāk tā, kā gribētos!

Kāda Tava rakstura vai personības īpašība Tev šķiet galvenā?

Lai arī brīžam esmu pārlieku neizlēmīgs, tas tomēr netraucē mesties dažādos jaunos pasākumos, kas beigu beigās izrādās noderīgi un ceļ manu pašapziņu, ja vēl vidusskolā un pēc tās, es biju kluss malā sēdētājs, tad tagad satiekoties ar vecajiem klasesbiedriem viņi saka ka esmu mainijies par 120%, ceļoties manai pašapziņai, ceļas arī dzīves kvalitāte, tāpēc viennozīmīgi, runājot par sevi, visaugstāk sevī vērtēju tādu personības īpašību, kā pašapziņa!

Ko vai kas Tev ir vismazāk mīļš, vai ko Tu nemīli īpaši?

Ai, es nemīlu vārītus burkānus un ceptas aknas! Nemīlu cilvēkus, kas piečurā mūsu mājas kāpņu telpu...

Ko Tu teiktu Dievam?

Vispirms laikam jāsāk ar to, ka es neticu Dievam! Ja kādam vajag izdomātas pasakas, lai sevi kaut kā ierobežotu, lai būtu kāds, kas piedod grēkus un pēc tam grēkot tālāk līdz nākamajai piedošanai... ok, man nav iebildumu, bet tas nav man! Esmu daudz lasījis par reliģiskajiem jautājumiem un tam visam apakšā ir cilvēka vēlme pakļaut savā varā pūli, manipulēt ar to pēc savas patikas, tam arī ir radītas dažādās reliģiskās konfesijas, sektas u.t.t, u.t.j.p.!

Sveiciens un laba vēlējumi visiem lasītājiem!