PowerPlay Žurnāls

Šoreiz iepazīstināšu lasītājus ar galvenā redaktora sleju, kur izteikšu savu subjektīvo viedokli, par notikumiem ap sportu, kas norisinājās aizvadītajā nedēļā vai tikai vēl būs gaidāmi tuvākajā nākotnē. Tā kā sporta dzīve pasaulē ir plaša un krāsaina, tad acīmredzami, lai nepārvērstu savus rakstus par bezgalīgu kaleidoskopisku virteni, mēģināšu izvēlēties tikai pāris, manā skatījumā savdabīgākos notikumus, kas būtu saistīti ar vienu vadmotīvu, vai man tas izdosies, par to savus secinājumus izdarīs lasītāji.

Nevar noliegt, ka viens no svarīgākajiem Latvijas sporta dzīves notikumiem, katru pavasari ir Pasaules čempionāts hokejā un neskatoties uz šīgada Olimpiskās sezonas pieskaņu, tāds tas būs arī šogad, arī Pasaules čempionāta 2010 rīkotāju orgkomitejai ir bijusi vēlme to pierādīt, lai gan mēģināt sacensties ar Olimpiskajām spēlēm, jebkura cita pasākuma rīkotājiem, būtu tas pats kā pārliecināt savu sarunu biedru, ka neesi ēzelis, ja tev tomēr šīs ēzeļa ausis spraucas ārā caur matu ērkuli un ir skaidri saskatāmas tavam oponentam, bet tomēr vēsturē ir plānots ierakstīt arī savu lappusi, jo čempionāta atklāšanas spēle, kas risināsies starp Vācijas un ASV izlasēm, notiks Vācijas Bundeslīgas futbola kluba FC "Schalke 04" mājas arēnā, proti VELTINS-Arena Gelzenkirhenē, kā jau apliecinājuši rīkotāji, tad jau šobrīd ir izpārdotas visas pārdošanā nonākušās biļetes uz šo spēli, kas kopskaitā sastāda aptuveni 76,5 tūkstošus, tāpēc priecīgiem jābūt tiem līdzjutējiem, kas savu līdzdalību jau vēsturiskajā čempionāta spēlē, vismaz klātesošo skatītāju skaita ziņā, var apliecināt ar iegādātajām biļetēm.

Attiecībā par citiem zemtekstiem gaidāmā notikuma aspektā, nevar nepieminēt Krievijas izlases treneru kolektīvu, kas neapšaubāmi veselīga miega vietā naktīs, skata ļaunas priekšnojautas vēstošas murgu vīzijas attiecībā uz savām turpmākajām darbavietām, ņemot vērā kādā situācijā nokļuvis viņu vadītais Ufas "Salavat Julajev" KHL izslēgšanas spēļu pusfinālā (sērijas rezultāts pēc trīs aizvadītajām spēlēm jau 0:3, sērijā līdz 4 uzvarām, par labu Kazaņas "Ak Bars"), un ja to visu vēl vainagotu nespēja atkārtot 1945.gada maijā Jegorova un Kantarijas iespēto, lai arī karogs jau cits un šoreiz arī Berlīnes krišana Maskavā netiek pieprasīta, aprobežojoties ar Manheimu, Ķelni un Gelzenkirheni, tomēr ambīcijas divgalvainajam ērglim ir Bizantijas impērijas cienīgas, tad nebūtu daudz tādu treneru, kas vēlētos atrasties Bikova un Zaharkina amatos, kā nekā pēdējo divu Pasaules čempionātu zelta godalgu ieguvējiem neklātos sūkstīties par nelaimīgo apstākļu sakritību līdz nākamajai Ziemas olimpiādei, bet gan mēģināt izvilkt kādu mazu trumpi, lai arī tikai kāda apgriezta devītnieka veidolā, jau šopavasar, mēģinot Kanādas "jauniešu" izlasei ierādīt, ka hokejs ir īstu vīru spēle, lai gan attiecībā uz piesaukto Kanādas izlasi, vārda "jauniešu" piekabināšanu tai ir veikuši jokus mīloši cilvēki, kas šobrīd tā stādās sev priekšā iespējamo šīs kļavas lapas zemes sūtīto komanda uz Eiropu, bet tikmēr labi informēti optimisti ironizē un ir pasteigušies izteikt minējumus, ja Kanādas izlases sastāvā Vācijā spēlēs tādi hokejisti kā Stīvens Stamkoss, tad lielajam austrumu kaimiņam labvēlīgu galarezultātu neredzēt, tāpat kā mums vēl necik nesen Pleskavas guberņas teritorijā esošās šaurās zemes strēles vietā tika piesolītas augstāk jau manis pieminētās zirgu dzimtas dzīvnieka galvas neatņemamās sastāvdaļas.

Galu galā visas iepriekš minētās problēmas ir citu ziņā un mums svarīgāks ir tāds notikums, kā Latvijas hokeja dzīves regulārās sezonas un visu iespējamo izslēgšanas spēļu noslēgums, kas vainagojās ar Rīgas "Dinamo/Juniors" izcīnīto Latvijas čempiona nosaukuma vakar, uzveicot fināla sērijā "Liepājas Metalurgu" ar kopējo sērijas rezultātu 4:1, protams ne bez tādu hokejistu līdzdalības kā  Krišjānis un Jēkabs Rēdlihi, Sotnieks, Cibuļskis, Meija, Bukarts un vēl dažu labu citu, kas ir jau sevi iemēģinājuši Rīgas "Dinamo" sastāvā, jo tagad vismaz 7.datumā ieplānoto Latvijas izlases treniņnometnes sākumu apmeklēs jau lielāks pulks hokejistu, lai gan darbosies viņi pagaidām tikai pēc izlases vadības dueta Znaroks un Vītoliņš atstātajām rakstiskajām instrukcijām, kamēr HK MVD, ar valsts autoinspekcijas drošības kustības dienesta darbinieka cienīgu uzcītību, cenšas pārliecināt apstāties Vorobjova kunga vadīto "Lokomotīvi" pirms tās iebraukšanas Gagarina kausa izcīņas finālā un vismaz šobrīd nav pakļuvuši zem Jaroslavļas dzelzs tvaika katla riteņiem (sērijas rezultāts 2:2, sērijā līdz 4 uzvarām), tāpēc cerams, ka treniņplāns nebūs rakstīts ārsta cienīgā rokrakstā un neviens no hokejistiem neslinkos. Attiecībā par iespējamā Latvijas izlases sastāva saturisko pusi, izdarīt minējumus manā skatījumā vēl ir pāragri, ja nu tikai īsi rezumējot, kurus hokejistus mēs tur neredzēsim, vismaz pēc izskanējušās informācijas un viņu varbūtējās iespējamības parādīties izlases rindās, kā arī mūsu vēlmēm viņus tur redzēt, tad visi šobrīd apzinātie zaudējumi ir aizsardzības līnijā, jo visticamāk, ka izpaliks - Laviņš, Sorokins, Skrastiņš (sakarā ar esošajām fiziska rakstura traumām), Bārtulis, Kulda (sakarā ar sportisko principu faktoru, proti sekmīgu viņu klubu startu), bet jebkurā gadījumā tukšas vietas sastāvā nepaliks, tāpēc cerēsim, ka Vācijas ledus laukumos mūsu hokejistus, lai kas viņi būtu, nepiemeklēs vēsturiskās Ledus kaujas uz Peipusa ezera ledus Livonijas ordeņa bruņinieku liktenis.