PowerPlay Žurnāls

Pirmais sniedziņš jau ir uzsnidzis, bet tas ir tikai kā vēstnesis tam, ka lēnām, taču pārliecinoši, tuvojas ziema. Vieniem tie ir prieki, citiem varbūt bēdas, tomēr, lai arī kā cilvēki dažreiz mēdz izrunāties, ikviens no mums atradīs ziemas gadalaikā sev kaut ko patīkamu un priecīgu. Tā kā esam sagaidījuši pirmās adventes laiku, tad tālu jau vairs nav arī Ziemassvētki, pēc tam vēl pāris dienas un arī šis 2013. gads būs jau pagātne. Sāksies jaunais 2014. gads ar jauniem mērķiem un domām, taču tāpēc neaizmirsīsim par aizvadītā gada notikumiem, atceroties gan to visu labo, kas noticis un arī ne tik labo. Līdz ar to šoreiz mēs turpinām iesākto interviju ciklu - Iepazīsim sevi un apkārtējos, kurā uz sarunu esam aicinājuši menedžeri ar visai interesantu nickname, dzīvesstāstu un sportu sirdī - AnatolijKreipan.

Sveiks! Paldies, ka piekriti intervijai. Ko vēlies iemalkot sarunas laikā?

Paldies! Kas var būt labāks, par zaļo tēju, šādā laikā!

Pastāsti, lūdzu, mazliet vairāk par sevi?

Nodarbojos ar vieglatlētiku, amatiera līmenī. Esmu izcīnījis 18 Latvijas čempiona titulus dažādās disciplīnās (tālumā, sprintā un barjerās). Un ir vēl šādi tādi Pasaules un Eiropas sasniegumi starp nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem. Pagaidām pēdējos 14 gadus esmu nodzīvojies pa sarkano (zilo -  mondo) segumu ovāliem.

Ikviena cilvēka dzīve ir visai raiba. Esmu pārliecināts, ka arī Tavā dzīvē ir noticis kāds aizraujošs notikums, kuru varētu pastāstīt mums?

Mana kā sportista karjera sākās teju vai vienā dienā, kad vēl mācījos Rīgas celtniecības koledžā.

"Tajā dienā biju vēl slims. Nevarēju izlemt, vai apmeklēt sporta nodarbību šajā dienā, vai tomēr izlaist, taču beigās nolēmu aiziet. Tieši šajā dienā bija jāskrien 100m sprints. Sāku skriet un jutos lieliski!".

Pēc skrējiena sporta skolotājs bija izbrīnīts, jo izrādījās, ka biju noskrējis skolas rekordu un rezultāts bija 11,5 sekundes. Protams, tādi brīnumi skolotāja ikdienā ir retums, tapēc viņš esot nodomājis, ka hronometrs ir salūzis.

Pēc sporta nodarbības hronometra rādījums ticis pārbaudīts ar citu hronometru, un ar lielu izbrīnu sporta skolotājs paziņoja, ka ir uzstādīts jauns skolas rekords 100m sprintā. Tā kā šis jaunums bija tik pārsteidzošs, nekavējoties tika uzmeklēta sporta skolotāja paziņa - trenerīte Mārīte Lūse. Trenere ieradās skolā, lai parunātos ar mani personīgi. Pirmais, kas interesēja treneri, bija vecums. Atklādams trenerei savu vecumu, saņēmu bēdīgu ziņu - viņš ir pārāk vecs, lai uzsāktu sportista karjeru, tāpēc trenere mani neņemšot.

Tā kā pēc dabas esmu dumpinieks, es piedāvāju trenerītei derības: "Ja es noskriešu 400m distanci ātrāk par 50 sekundēm, jūs mani pieņemsiet savā komandā un palīdzēsiet trenēties!"

Protams, ka derībās vinnēju, jo šo distanci pieveicu 49,18 sekundēs. Tā kā mana neatlaidība ņēma virsroku, trenerīte nolēma mani pieņemt, cerot, ka man apniks smagie treniņi un pats pametīšu nodarbošanos ar sportu. Taču arī šajā ziņā trenere kļūdījās, jo es ar baudu tvēru katru minūti, kuru pavadīju sporta treniņu nodarbībās, pat ja sporta zālē bija jāpavada vairākas stundas.

Tev ir ļoti interesants spēles vārds, pastāsti, kāpēc izvēlējies tieši šādu niku, nevis kādu citu?

Jo labāka sporta komentētāja uz pasaules nav. Sporta spēles vienmēr ir interesanti skatīties, jo pastāsta arī kaut ko interesantu par sportista biogrāfiju utt., un vakars ir izdevies. Pazīstu arī viņa dēlu Reini Kreipānu, kas arī nodarbojas ar vieglatlētiku.

Iepriekšējā intervijā ar Tavu novadnieku Govermenc (intervija lasāma žurnālā) uzzināju, ka arī Tu esi no Babītes, bet kāpēc komandas nosaukums ir Babylon?

Vēsture jāmeklē tālā pagātnē, kad pirmais sporta veids bija hokejs. Komandai vajadzēja skanīgu vārdu kas saistās ar Babīti, sākumā komanda saucās „Babītes Baklažāni", bija doma „Babītes Burkāni", bet komandas vadība atteicās, jo tas atgādinātu CCCP kolhoza laikus, kad visa Babīte bija zem burkānu plantācijām. Tad vadība palika pie „Babītes Baklažāniem", kas skanēja visai eksotiski, taču laika gaitā, citas komandas apsmēja un pazemoja mūsu komandu. Piemēram „Penguins Babite" treneris runāja, ka viņa komandas pingvīniem baklažāni ir kā saldais ēdiens, savukārt, mūsu vadība deva pretī, ka tie baklažāni iesprūdīs pingvīniem kaklā. Diemžēl hokeja klubu nācās slēgt, vadītāju pieļautā slinkuma un neizdarību dēļ. Un tika nolemts pieaicināt jaunu komandas vadību, kura izvēlējās skanīgu un spēcīgu vārdu, kurš saprotams arī pasaulē, kas mazo Babīti darīs tikpat slavenu kā senlaiku Babilonu.

Cik esmu pētījis Tavu sporta klubu, jo pirms katras intervijas jāveic priekšdarbi, Tu esi vairāk tendēts uz futbola kluba attīstību. Kāpēc tā? Futbols tuvāks sirdij?

Hokejs bija pirmais sporta veids, bet sāku vēlu spēlēt, tikai 3. sezonā. Sākumā spēlējot vadība pieļāva vairākas kļūdas, un saprata, ka komandas attīstība ir nepareiza. Nāca futbols un jau no pirmās sezonas attīstība virzās pareizajās sliedēs. Futbols tomēr ir arī tuvāks sirdij, tur ir vairāk iespēju. Handbols jau arī sāk iepatikties, šomēnes visas uzvaras un tikai viens zaudējums.

Šodien uzsniga pirmais sniedziņš, vai uz īstā zālāja nebija bīstami spēlēt. Kā īsti Tev ir ar spēlētāju traumām, ietekmē spēli vai nē?

Pašmāju spēlētāji no sporta akadēmijas ir jau pieraduši, bišku grūtāk spēlēt ir leģionāriem, bet visi ir no Eiropas, tāpēc grūtības tas nesagādā. Sētnieks Žeņa mums te piehaltūrē ar stadiona uzturēšanu, ceru ka ziemā ar sniega tīrīšanu problēmas nebūs. Padies dievam pamatspēlētājus traumas nevajā jau labu laiciņu, pateicoties fizioterapeitiem un komandas ārstiem.

Kurš ir Tavas komandas mīlulis? Vai viņš skrien mazāk apļus treniņos?

Jā, veterāns Kristaps Nilsons, izgājis līdzi komandai cauri visiem turnīriem un līgām, komandas un līdzjutēju zvaigzne. Komandas vadība ir barga, neapmierina viņa sagatavotības līmenis, jau krietni sāk atpalikt no jaunajiem, vienīgi viņš jaunos pieveic vēl uz pieredzes bāzes. Komandā klīst baumas, ka nepagarinās ar viņu līgumu, visticamāk viņš nokļūs spēlētāju tirgū.

Skatos, ka tev 9. sezonā izdevās ieķļūt I. Līgā, tomēr uzreiz izkriti, tad nākamajā sezonā atkal iekļuvi un izdevās noturēties. Šosezon jau nāksies aizstāvēties, kādi mērķi?

Jā, pirmajā reizē - 9. sezonā, apostīju I. Līgas pulveri, iztaustījām kādas kaujas tur I. Līgas katlā vārās, uzreiz sapratām komandas vājo posmu. Izkritām pelnīti, bet zinājām, ka tiksim atpakaļ vēl spēcīgāki. Runājot pa šo sezonu, galvenais ir nekrist zemāk par 14. vietu. Tad mērķis būs izpildīts.

Kā veido futbola taktikas, specifiski ap kādu spēlētāju vai arī katrai spēlei atsevišķi?

Manas komandas treneru taktika balstās uz to ar ko būs jāspēlē, un kādu taktiku pretinieku komanda spēlē. Un izmantojam prettaktiku. Tas nostrādā. Gadās tomēr arī pamainīt spēlētājus, ja nākamajās spēlēs pretiniekam ir spēcīga aizsardzība vai viduszona.

Nacionālajā kausā tev labākais rezultāts ir 9. vieta, vai šogad tiksi tālāk?

Teorētiski var tikt pat līdz pusfinālam, tomēr tā būs veiksmes loterija, ja ielozēsies top3 no pirmās līgas, tad izredzes nav nekādas. Šosezon mērķis tikt līdz astotdaļfinālam.

Runājot par realitāti, kurš ir Tavs mīļākais futbola spēlētājs? Varbūt pat kāda komanda?

Klātienē esmu skatījies futbola grandu spēli Barselonā, redzējis kā Lionels Mesi gūst 2 vārtus, bet kaut kā nav pie sirds spāņu futbola spēles stils, bumbas kontrole. Ļoti fanoju par Nīderlandes futbola izlasi, tāda maza valsts gāž nost no kājām lielvalstis futbolā. Tāds izteikts mīļākais futbolists man ir malējais pussargs Arjens Robens.

Ko Tu vēlētos novēlēt saviem konkurentiem?

Visu to labāko, baudām sportu un gūstam dzīvesprieku.

Protams, konkurenti varbūt draugi, ko Tu novēli saviem draugiem?

Nepadoties, katrā neveiksmē ir kāds tukšums, kuru atklājot, nonāksi uz veiksmes takas.

Ar kuru nākamo vēlētos dzirdēt (lasīt) interviju?

Ar savu powerplaymanager spēļu draugu Raits67 arī no Babītes, mēs par virtuāliem draugiem kļuvām, kad samērā bieži PPM spēlēs saskrienamies, pēdējo reizi I. Līgas izslēgšanas spēlēs, kur neļāvu viņam tikt uz I. Līgu, no tā laika viņš man neko nav rakstījis - laikam apvainojās. Turies Raiti - pienāks arī Tavs laiks tikt I. Līgā.

Paldies par interviju, lai izdodas sasniegt visus savu mērķus.

Liels paldies par interviju. Cepums tev par jauko dienu.