PowerPlay žurnalas

Tuvojas nu jau kārtējās PPM hokeja sezonas noslēgums ar savām ikdienišķajām komandu menedžeru starpsezonas rūpēm. Viens no šīs divu nedēļu sagatavošanas darbu stūrakmeņiem jaunajai sezonai neapšaubāmi ir jau komandas rīcībā esošo spēlētāju kvalifikācijas paaugstināšana, t.i. nosūtīšana uz Kandavas pirti - treniņnometni. Šajā sakarā vēlos izklāstīt savas pārdomas par šo tēmu, kā arī iespējams atvērt kādam acis, apgāžot izveidojušos mītu par to, ka treniņnometne būtu pats karstākais laiks, lai tiktu izmantotas savu laimes lutekļu augstās prasmju kvalitātes (turpmāk - Q).

Tā kā bieži vien menedžerus apžilbina, kāda no, īpašumā esošā, spēlētāja prasmes "Q" vērtība ar ciparu 99, tad laikam nebūtu jābrīnās, ka tiek aizmirsts tāds acīmredzams fakts kā, ka šim spēlētājam ir nepieciešama ne tikai šī viena augstās "Q" prasme, bet gan arī vēl pāris prasmes, kuru treniņš arī ir tikpat vitāli svarīgs. Vēl jo aktuālāķs šis jautājums ir kļuvis pēc jaunās opcijas ieviešanas spēlē - "Automātiskais treniņš". Jāteic gan, ka šoreiz par pamatu izmantošu PPM hokeja spēles raksturlielumus un piemērus, bet veicot nelielas korekcijas viss turpmāk minētais ir attiecināms arī uz PPM futbola spēli. Par svarīgu priekšnoteikumu ir jāmin tāds noteikums, kā tādas treniņmetodikas izmantošana savas komandas treniņprocesā, kuras laikā ciparu vīriņi tiek trenēti pēc vienotas sistēmas, tādējādi ieturot nemainīgu kursu, t.i. trenējamo prasmju attiecību, pretējā gadījumā šeit apskatītās situācijas var neatainot reālo situāciju. Pieņemsim, ka ja ne visiem, tad vismaz daudziem ir jau zināma PPM hokeja spēlētāju pieņemtā trenējamo prasmju sadalījuma proporcija - 2:1:1. Tā kā esmu viens no tiem, kurš uzskata, kā arī īsteno praksē tādu iespēju, kā metiena treniņš uzbrucējiem un tehnikas uzlabošanu aizsargiem, galarezultātā mēs iegūstam sekojošu modificētu prasmju attiecību - 2:1:1:1. Ar vārtsargu pozīciju ir vienkāršāk, jo uz doto brīdi tai nav atrasti ticami pierādījumi kādas ceturtās prasmes trenēšanas nepieciešamībai, tāpēc vārtsargu prasmju attiecību saglabāsim sākotnējo -2:1:1. Turpinājumā, lai vieglāk būtu saprotams, ko vēlos pavēstīt, mēģināšu savu taisnību pierādīt ar piemēriem, kuri ir modulēti uz reālām spēles situācijām.

Daudziem, kas būs lasījuši šīs spēles ceļvedi, vai arī ir bijuši pieteikami aktīvi, lai pārlasītu spēles forumu, ir skaidrs, ka treniņa progress dienas ietvaros ir atkarīgs no sekojošiem faktoriem - spēlētāja karjeras ilgtspējas, treneru bonusa, sadaļu līmeņiem, prasmju "Q" vērtībām un iespējams vēl citām niansēm. Tas viss ir būtiski, bet tajā pašā laikā visi šie lielumi tiek summēti, jeb iekļauti galarezultāta aprēķina formulā, lai noteiktu un precīzi tiktu izrēķināts dažādu komandu spēlētāju treniņš. Savukārt, aplūkojot viena spēlētāja treniņa piemēru, mēs visas šīs lietas varam pieņemt par konstantēm, tādējādi rodot atbildi uz jautājumu - vai tiešām treniņnometne ir laiks, kad visas olas ir liekamas prasmes "Q" vērtības 99 groziņā? Iepriekš nosauktos subjektīvos faktorus pieņemt par konstantēm mums ir pieļaujams tādēļ, ka visu šo blakuslietu ietekme uz vienu konkrētu spēlētāju būs vienāda, kamēr galvenā mīklas atslēga būs attiecīgās prasmes "Q" vērtībā.

Lai galarezultātā mēs nonāktu pie mērķa, izvēlēsimies laika periodu, kurā arī veiksim salīdzinājumu kā tad īsti mainās vai nemainās galaprodukta rezultāts, izvēloties kādā no spēles brīžiem mainīt spēlētāja vienas prasmes treniņu uz citu. Par pamatu ņemsim vienu PPM hokeja sezonu, kas ilgst 112 dienas, un pavisam nejauši izvēlētu spēlētāju, teiksim - aizsargu, kas nebūtu tik būtiski, jo arī uzbrucējiem pēc mūsu treniņprogrammas būs jātrenē vismaz četras prasmes.

Tātad par mūsu eksperimenta trusīti kalpos spēlētājs -Jānis Sargs, kura aizsardzības skils eksperimenta sākumā ir 80 (87), piespēle 40 (92), tehnika 40 (64) un agresivitāte 40 (71).

Šoreiz šī eksperimenta ietvaros mēs nemēģināsim atrast precīzu formulu, kāda tiek izmantota treniņprogresa aprēkināšanai, bet domājams, ka skaidrs ir tas, ka svarīgākā šajā formulā ir prasmes "Q" vērtība, kura darbojas kā koeficients. Šis koeficients attiecīgi tiek reizināts ar citiem lielumiem un tie būtu jau iepriekš minētie blakusfaktori - sadaļu līmenis, treneru prasmju lielumi, spēlētāja karjeras ilgtspējas lielums, dienas un sezonas spēlētāja enerģija u.c. Bet lai mēs saprastu, kas ir kas, tad pavisam droši varam visus šos lielumus nolikt pie malas. Vienīgais, ko mums būtu jāņem vērā ir treniņu uzlabojums, kuru dod sporta akadēmija treniņnometnes laikā, jo tieši šis arī būtu mūsu pētījuma mērķis - noteikt to vai citu darbību lietderību treniņnometnes laikā. Tāpēc iesim vienkāršāko ceļu un pieņemsim, ka šis sporta akadēmijas bonuss ir 50%. Patiesības labad atzīmēsim, ka šis bonuss ir atkarīgs no vairākiem blakusfaktoriem, taču tajā pašā laikā tas viss neietekmē mūsu eksperimenta galarezultātu. Laiks ķerties pie aprēķiniem, tātad ja zinām, ka spēlētāja "Q" ir koeficients dienas treniņa progresa aprēķina formulā, pie jau vairākkārt nosauktajiem blakusfaktoriem (sadaļu līmeņa un citiem), šis koeficients, jeb "Q"  var sakrist ar dienas treniņa progresu 1:1. Tāpēc, lai vienkāršotu aprēķinu izmantosim to kā dienas treniņu.

Ar minēto aprēķinu palīdzību noteiksim cik liels būs sezonas kopējais skilu pieaugums mūsu spēlētājam, ja visas sezonas garumā mēs konsekventi trenētu tikai un vienīgi pamatprasmi, tātad - Jānis Sargs uzsāk treniņa procesu un trenē tikai aizsardzības prasmi visas 112 dienas. Sezonas beigās iegūstam sekojošu rezultātu - 80 [aizsardzības prasmes skils sezonas sākumā] + (0.87 [aizsardzības prasmes vērtība izteikta decimāldaļā] * 112 [dienu skaits]) = 80+~97 [sezonas kopējais treniņa pieaugums]= 177 [aizsardzības skila vērtība sezonas beigās]. Rezultātā esam ieguvuši piemēru, kā turpmākajos aprēķinos tiks izmantota "Q" vērtība. Tālāk jau mēģināsim simulēt precīzāku situāciju, kā rezultātā iegūsim mūs interesējošos aprēķinus.

Aprēķināsim cik spēlētājs iegūst sezonas laikā treniņa pieaugumu bez treniņnometnes, trenējot proporcionāli visas prasmes.

Šeit aplūkojama pilna aprēķinu tabula.

Tātad, šajā tabulā mēs redzam, kā sezonas laikā spēlētājs - Jānis Sargs, bez treniņnometnes palīdzības ieguva kopējo prasmju vērtību pieaugumu 87, attiecīgi aizsardzības prasmei + 36 punktus, kas kopā dod aizsardzības vērtību 116, piespēles, tehnikas un agresivitātes prasme, katra atsevišķi + 17 punktus, attiecīgi iegūstot 57 punktu lielas vērtības katrā no šīm prasmēm.

Tagad mēģināsim simulēt sezonu atkārtoti, bet šoreiz jau iekļausim tajā divas treniņnometnes, kas kopā sastāda 14 dienas un pieskaitīsim treniņprocesam klāt arī sporta akadēmijas bonusu, bet pieturēsimies vēl joprojām pie jau iepriekš izvēlētās attiecības - 2:1:1:1, un trenēsim mūsu spēlētāju arī ar šādu pašu attiecību treniņnometnes laikā. Treniņnometnes laiks sezonas laikā ir izvēlēts nejauši, jo šim laika faktoram viena spēlētāja piemērā nav būtiskas nozīmes. Atgādināšu tikai, ka sākotnēji pieņēmām, ka sporta akadēmijas treniņnometnes bonuss treniņaprogresam ir 50%.

Šeit aplūkojama pilna aprēķinu tabula.

Kā varam redzēt otrajā simulācijā, ar treniņnometnes palīdzību esam ieguvuši par 5 prasmes punktiem vairāk nekā bez treniņnometnes. Bet treniņnometnes lietderību līdz šim gan neviens vēl nebija apšaubījis, tāpēc mums atliek tikai pievienoties aksiomai, ka treniņnometne ir noderīga un tā ir jāizmanto, lai uzlabotu savu spēlētāju prasmes.

Bet tagad esam nonākuši pie galvenā iemesla kāpēc vispār ir aizsācies viss šis stāsts, proti, nevienam nav noslēpums, ka starp mums ir menedžeri, kuri treniņnometni izmanto, lai trenētu spēlētāju prasmes ar visaugstāko "Q" vērtību, tādējādi šķietami panākot savu spēlētāju straujāku progresu. Tātad, Jāņa Sarga gadījumā tā būtu piespēles trenēšana... Kāpēc gan nē? Jo kurš gan negribētu laimēt loterijā, īpaši ja nav nemaz jātērējas loterijas biļetes pirkšanai. Pamēģināsim un simulēsim atkal vienas sezonas treniņprogresu, bet šinī gadījumā abas treniņnometnes, kuras kopumā ir 14 dienas garas, izmantosim tikai mūsu Jāņa piespēles prasmes treniņam, bet pēc tam atgriezīsimies  jau pie ierastās prasmju attiecības - 2:1:1:1. Tāpat kā iepriekš arī šoreiz treniņnometņu laiks ir izvēlēts nejauši.

Šeit aplūkojama pilna aprēķinu tabula.

Un, ko tad mēs šeit iegūstam... Kopējais treniņa punktu pieaugums sezonā ir precīzi tāds pats kā pirms tam - 5 punkti, un sakrīt ar tādu pašu punktu skaitu, kā iepriekšējā simulācijā, kad treniņnometnes laikā piekopām noteikto proporcionālo prasmju treniņa sadali ar attiecību - 2:1:1:1. Taisnības labad jāatzīmē gan, ka ir nedaudz pamainījies spēlētāja prasmju punktu sadalījums, un ja iepriekš sezonu noslēdzām ar +38 aizsardzības prasmei un +18 pārējām trīs prasmēm, tad šosezon viens punkts no aizsardzības prasmes ir pārlecis uz piespēles prasmi... Daudziem noteikti gribēsies iekliegties un teikt - re ka ir gan pūcei aste uzziedējusi... tomēr kaut kas mainās! Taču piedodiet, nāksies Jūs apbēdināt - nekas nemainās, jo tā ir tikai mirāža un šķietamība, kura radusies pateicoties tikai dienu skaita īpatnības dēļ.

Bet, lai pilnībā kliedētu satraukumu, es abu variantu sezonām pieskaitīšu klāt, teiksim, 10 dienas, un intereses pēc turpinām jau veiktās simulācijas, pieturoties pie tendences - 2:1:1:1.

Te nu ir aplūkojami abu piemēru rezultāti, pieplusojot sezonai desmit dienas:

un

Skaidri redzams, ka Jānis Sargs ir cik garš tik plats abos simulācijas variantos, sasniedzot pilnīgi vienādu prasmju vērtību daudzumu, kaut gan treniņa metodes tika simulētas dažādas. Visticamāk, ka joprojām ir vēl kāds neticīgais, kurš turpina saukt - muļķības, sakritība, tā nenotiek!

Labi, izdabāsim arī tiem, kas nav raduši ticēt acīmredzamajam neticamajam un simulēsim Jānim sezonu, kurā viņam treniņnometnes laikā trenēsim tikai vienu prasmi, bet šoriez izvēlēsimies to, kurai ir viszemākā "Q" vērtība - tehniku. Tāpat kā iepriekš, treniņnometnes laiks ir nejaušs un ārpus tās izmantojam trenējamo prasmju attiecību - 2:1:1:1, kā arī eksperimenta tīrības labad pieskaitīsim sezonai klāt papildus desmit dienas, kā abos iepriekš aplūkotajos piemēros.

Šeit aplūkojama pilna aprēķinu tabula.

Kā jau visiem redzams, tad arī šoreiz esam ieguvuši identisku rezultātu jau iepriekš aplūkotajiem rezultātiem un spēlētāja prasmju pieaugums ir precīzi 5 prasmju punktus liels, ja salīdzina ar sezonu bez treniņnometnes, un tāds pats kā abos pirms tam veiktajos simulācijas mēģinājumos, kur tika iekļauta treniņnometne. Mums par prieku šīs simulācijas galarezultāts šoreiz pat neatšķiras no veiktā aprēķina, kurā arī treniņnometnes laikā tika saglabāta izvēlētā treniņmetodika -2:1:1:1.

Bet, lai lieku reizi pārliecinātos, izveidoju arī pēdējam variantam sezona pluss 10 dienas treniņa simulāciju, kurā redzams, ka Jānis arī ar šādu paņēmienu, kad tiek trenēta treniņnometnes laikā prasme ar sliktāko "Q", pēc kopējām 122 intensīva treniņa dienām sasniegs tieši to pašu rezultātu, ko visos iepriekšējos variantos.

Domājams, cītīgākie lasītāji jau būs sapratuši, ka galarezultāts visos trīs prasmju treniņa variantos ir vienāds. Tādējādi, pamatojoties uz visu iepriekšizklāstīto varam apgalvot, ka aprēķina formulā, kura nosaka treniņa pieaugumu mainīgs ir tikai viens lielums un tas ir spēlētāja kvalitāte - "Q", bet visi pārējie lielumi katru spēlētāja prasmi ietekmēs vienādi! Tieši tāpēc, lai pierādītu "Q" ietekmi un tās lietderības apjomu treniņnometnes laikā, šajā pētījumā tika nobīdītas maliņā visas šīs blakusparādību konstantes jeb vienādas ietekmes lielumi.

Nenoliegšu, ka ir svarīgi izvēlēties pareizu un atbilstošu treniņnometnes realizācijas laiku, jo to ietekmē gan izmantoto treneru prasmju lielums, gan sporta akadēmijas līmenis, kā arī spēlētāju enerģija un daudzas citas lietas, bet, kā teiktu kāds no PPM menedžeriem - nemaldini tautu! Un tā arī ir, tikai kurš tad īsti nodarbojas ar maldināšanu, abstraktiem plāniem, lieliem noslēpumiem un gaisa piļu būvniecību...  Tāpēc pirms izteikt nepārbaudītus pieņēmumus, kuri balstīti tikai uz iedomām, tomēr ir noderīgi tos pārbaudīt praktiski paspaidot kalkulatora taustiņus, tā rodot gaismu pašu galvās, gan arī visu mūsu prātos.

Lai Jums veicas un turat buras! ;)

P.S.

Šis pētījums un sniegtā informācija šajā rakstā nav jāuztver kā pēdējās instances spriedums, kuras lēmums nav pārsūdzams, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi katram indivīdam ir savas tiesības, kuras viņš var īstenot bez jebkādas diskriminācijas, t.sk. brīvi paust savas domas un turpināt izmantot savas izstrādātās treniņmetodikas koncepcijas.