PowerPlay Ajakiri

Pirms pēdējās grupu pamatturnīra spēļu kārtas, kad savā starpā tikās Latvijas un Lietuvas izlašu spēlētāji, abas vienības bija jau sev nodrošinājušas līdzdalību nākamajā turnīra posmā. Tāpēc pabīdot malā nevajadzīgas ambīcijas un lieku izrādīšanos šīs spēlēs galvenais uzdevums bija iegūt papildus līdzņemamos punktus uz kvalifikācijas turnīra grupu. Lai gan zinot Lietuvas izlases ambīcijas un mērķus, proti - PPM Pasaules čempiona tituls, starp citu līdz kuram iepriekšējā čempionātā viņiem pietrūka pavisam nedaudz, jo nācās samierināties finālmačā ar Slovākijas izlases pārākumu - 2:4, tad viegla spēle mūsu komandai nebija gaidāma.

***

...Pēc tik veiksmīgām 1987. - 88. gada hokeja sezonas Augstākās līgas pirmā posma beigām, kad Rīgas Dinamo komandai izdevās iekļūt laimīgajā desmitniekā, kuram tad būs lemts turpināt cīņas par šī turnīra godalgām, PSRS meistarsacīkstēs iestājās gandrīz divus mēnešus ilga pauze, kas bija saistīta ar Olimpiskajām spēlēm Kalgari.

PSRS izlases sastāvā uz Kanādu devās arī Rīgas komandas vārtsargs Samoilovs, diemžēl arī šoreiz viņš nevienā no spēlēm ledus laukumā nedevās, bet tas tomēr nav iemesls uzskatīt atvesto Olimpisko spēļu zelta medaļu uz Rīgu par mazāk spožu kā citas. Pats Olimpisko spēļu turnīrs nekādus īpašus pārsteigumus nesagādāja, jo Kanādas izlases sastāvs patiešām bija Olimpiskās komandas sastāvs un tajā nebija neviena (!) šīs zemes hokejista, kurš pirms pusgada spēlēja šīs komandas kreklā Kanādas kausa 4. izcīņā. Tāpēc noslēgumā iegūtā Kanādas izlases 4. vieta šajās Olimpiskajās spēlēs ir tikai likumsakarība, jo sudraba un bronzas laureātu sastāvos, attiecīgi Somijas un Zviedrijas komandās bija ne viens vien hokejists, kurš piedalījās iepriekšminētajā Kanādas kausa turnīrā, nerunājot nemaz par sarkanās mašīnas gatavību samalt visus savus pretiniekus putekļos. Šis PSRS izlases graujošais pārspēks bija manāms visa turnīra gaitā un priekšlaicīgi jau pirms pēdējās spēles pret Somiju, nodrošinot sev Olimpisko čempionu titulu, ir atļauts nedaudz atslābt pie banketa galda. Laikam jau tāpēc tikai loģisks ir PSRS pēdējā spēlē piedzīvotais pirmais zaudējums šajā turnīrā pret somu hokejistiem ar 1:2, kurš pēdējiem atnesa tādu vērā ņemamu panākumu kā sudraba godalgas. Taču, ja sarkanās mašīnas skrūvītes un zobratiņi varbūt arī atļāvās kādas vaļības, tad šī monstra ilggadīgais vadītājs - Tihonovs, nekādas atlaides nevienam un nekad nav devis, tieši tāpēc arī šajā pēdējā spēlē laukumā bija devušies visi labākie spēki, tas nekas, ka galva sāp un slidot negribās, tāpēc Samoilovam nākas vien samierināties ar pasēdēšanu uz rezervistu soliņa arī šajā spēlē.

Šī Olimpiskā hokeja turnīra Kalgari nelielā ieskata nobeigumā vēl tikai atcerēšos par kādu no sākuma varbūt pat kā ar kuriozu noskaņu pieminētu faktu, taču turpmāko notikumu gaisotnē jau novērtētu pavisam ar citu spriedumu par notikušo, proti, mazo starpgadījumu ar Aleksandra Mogiļnija līdzdalību šī Olimpiskā hokeja turnīra pašā sākumā. Tā ierodoties Kalgari PSRS izlase pilnā sastāvā, kā jau ierasts šādos pasākumos, devās uz Olimpisko akreditācijas centru, kur pēc attiecīgo reģistrācijas procedūru veikšanas, katrs no sportistiem iegūst savā īpašumā akreditācijas karti, kura tad visas Olimpiādes laikā kalpo par personas apliecinošu dokumentu un ir kā caurlaide iekļūšanai Olimpiskajā ciematā vai citās ar Olimpiādi saistītajās sporta bāzēs. Tad lūk, jau pirmajā dienā Mogiļnijs bija pamanījies šo akreditācijas karti kaut kur pasēt vai aizmirst, un lai arī pirms ieejas Olimpiskajā ciematā visa komanda, tās treneri un vadība draudzīgā korī apliecina, ka šis cilvēks patiešām ir Saša Mogiļnijs un ir PSRS izlases hokejists, tomēr - likums pāri visam! Tāpēc Aleksandram nākas vien doties vienam pašam uzmeklēt savu aizmirsto akreditācijas karti, taču tomēr ne gluži vienam pašam. Pavadīt padomju hokejistu mežonīgo rietumu pasaules džungļos tiek uzticēts tulkam, bet varbūt arī ne gluži tulkam, jo kā zināms pirms ceturtdaļgadsimta pasaulē bija tikai divi vērā ņemami spēki - Bonds, Džeimss Bonds un KGB, tāpēc kurš no šiem diviem nosauktajiem bija Moģiļnija noslēpumainais pavadonis varam tikai minēt. Jebkurā gadījumā Aleksandra nozaudētā olimpiskā akreditācijas karte atradās un viņš būdams jaunākais spēlētājs PSRS izlases sastāvā lieliski aizvadīja šo turnīru līdz uzvarošām beigām. Bet jau pēc gada 1989. gada Pasaules čempionāta laikā Stokholmā svinīgās zelta medaļu pasniegšanas ceremonijas laikā Padomju armijas virsnieks Aleksandrs Moģiļnijs pameta PSRS komandu un dezertēja no dienesta, lai turpinātu savu hokejista karjeru jau NHL Buffalo Sabres komandas sastāvā, kura pirms gada (1988) draftā bija izvēlējusies šo spēlētāju ar 89. kārtas numuru...Turpinājums sekos...

***

Spēli ar Lietuvas izlasi kopumā mūsu komanda aizvadīja kā pa viļņiem, un iespējams vairākumam tā arī īsti netapa skaidrs, vai sasniegtais šīs spēles galarezultāts ir vērtējams ar pozitīvu vai tomēr negatīvu atzīmi. Jo tomēr Latvija zaudēja ar 2:3 SO, gan tikai pēcspēles metienu sērijā, taču zaudējums ir zaudējums, bet no otras puses 1 punkts klāt bagāžai uz kvalifikācijas turnīru ir vairāk nekā neviens. Taču lai kā arī tiktu novērtēts šīs spēles rezultāts un kas būtu mainījies, ja mūsu komanda darbotos spēles gaitā savādāk, to šobrīd pārliecinoši apgalvot nav iespējams, tāpēc zinām tikai to, ka Latvija nākamajā turnīra stadijā ir iekļuvusi ar 3 punktiem pūrā, kur tad nākamajās trijās spēlēs pret Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas izlasēm šī pustukšā pūralāde būs jāmēģina papildināt, lai mēs nodrošinātu savas komandas līdzdalību jau play-off spēļu ceturtdaļfinālā. Bet atgriežoties pie spēles ar Lietuvu, nosauksim vēl tikai šīs spēles labāko spēlētāju mūsu vienības sastāvā - Knuts Raitāns, kurš gan šajā spēlē aizvadīja tikai pēdējo spēles trešdaļu un papildlaiku, bet tomēr ar savu parādīto sniegumu godam ir nopelnījis šo uzslavu no izlases vadības puses.

Pēc spēles abu komandu vadītāji bija izteikti skopi savos komentāros, taču gan Lietuvas izlases galva - ACHUJIENAS, gan mūsu pašu - CaMaRo, bija vienprātīgi savos spriedumos par aizvadīto spēli.

ACHUJIENAS - Ko lai saka, šī spēle mums bija ļoti grūta un smaga... Bet mūsu mērķis šajā Pasaules čempionātā ir tikai viens - pirmā vieta.

CaMaRo - Arī trīs punkti, kas nāks mūsu komandai līdzi uz kvalifikācijas grupu ir punkti, tāpēc spēlētājiem mums nav ko pārmest.

Mūsu grupas otrajā spēlē starp Lielbritānijas un Šveices vienībām norisinājās ne mazāk grūta un smaga spēle, kas noslēdzās ar angļu lauvu uzvaru pēcspēles metienu 13 (!) sērijā ar kopējo spēles rezultātu 5:4 SO, līdz ar to nosūtot šveiciešus uz pārspēlēm par palikšanu arī nākamajā sezonā Top Divīzijā. Kopumā pēdējās grupu turnīra spēļu kārtas rezultāti nekādas sensācijas lietu kārtībā neatnesa, jo pārspēlēs par izdzīvošanu Šveices komandai pievienojās vēl Rumānija, Baltkrievija un Zviedrija, taču pārējo komandu izkārtojumu kvalifikācijas turnīra grupās pamainīja gan, īpaši jau pirmajā. Tā Krievijas komanda piekāpjoties pēdējā spēlē Serbijai ar 2:3 iekļuva nākamajā kārtā tikai ar 3 punktiem, bet Slovākija ar tādu pašu rezultātu - 2:3, zaudējot Vācijai, tur nonāca vispār bez punktiem, tā kā visas gaidāmās spēles Pasaules čempionāta turpinājumā solās būt visai interesantas un spraigas.

---

Rakstā izmantoti materiāli no Aiņa Ulmaņa grāmatas "Melnās ripas bruņinieki" un kāda nezināma autora dienasgrāmatas.