Man šajā sakarā ir ļoti liela pieredze iekš PPM

Kamēr sākumā bija tikai hoķis centos spēlēt maksimāli godīgi, it sevišķi sezonas beigās. Nekad negāju nometnēs sezonas beigās, ja kādai komandai izšķīrās 1-2 vietas liktenis, vai kādai komandai tas izšķīra play-off likteni-būt vai nebūt, kaut teorētiski man neko nevajadzēja un varēju droši doties nometnē

Šoku paķēru, kad vienā no pirmajām sezonām futenē, kad biju jau aizmirsis par III. līgu un mēģināju iekļūt I. līgā, 4 spēles pirms regulārās sezonas beigām biju vairāku punktu attālumā līderos līgā

Tad sākās- ne vien pamatniekiem vairākas traumas uz padsmit dienām, bet arī ar milzīgu pārsvaru- neizšķirti un zaudējumi. Savukārt maniem konkurentiem tika sniegtas milzu dāvanas- 1 pretinieks aiziet nometnē, nākošais spēlē ar otro sastāvu jo jātaupa enerģija līgas kausam, pēc tam viens spēlē uz ļoti zems, jo gatavojoties līgas kausam,nākošajam tad vēl pēkšņi ļoti zems, kaut varēja kādu vietu augstāk dabūt

karoče līdz pārspēlēm tiku, bet uz augšu netiku

Pacēlu diskusiju par Fair-play, bet lielākā daļa apmēram tā- sezonas laikā ir jāiegūst tāds pārsvars, lai nebūtu atkarīgs no citu rezultātiem

Runa iet par ētiku un cieņu pret citiem kolēģiem līgā! Uz spēļu sarunāšanas rēķina, lai ieekonomētu enerģiju, tikt uz augšu ir stipri vien zem maniem principiem

Cik cilvēku, tik viedokļu, bet nu tāds mans uzskats ir- jāuzvar godīgi!