PowerPlay Magazin

Mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas: pirmoreiz kā traģēdija, otrreiz - kā farss. Kurš no abiem gadījumiem tiks atrādīts mums šoreiz, to varēsim novērtēt tikai pēc Pasaules kausa finālturnīra grupu spēlēm. Tāpēc spoku medniekiem, kas jau paspējuši nodēvēt gaidāmā Pasaules kausa finālturnīra B grupu par „'94 gada rēgu" atgriešanos, atliek pagaidām tikai kavēties atmiņās par tā gada notikumiem ASV, jo pirms sešpadsmit gadiem trīs (Nigērija, Argentīna un Grieķija) no gaidāmā finālturnīra vienas grupas komandām, jau paspēja savērpt visai sarežģītu intrigu kamolu jau vēsturiskajā D grupā, bet ko iespēs šoreiz - Argentīnas, Nigērijas, Dienvidkorejas, un Grieķijas izlases.

Spēļu laiki (pēc Latvijas laika), norises vietas un secība, kādā šo valstsvienību spēlētāji skaidros savas attiecības un pierādīs, kurš tad ir vairāk pelnījis spēlēt astotdaļfinālā un ne tikai:

Argentīna - viena no titulētākajām Dienvidamerikas kontinenta izlasēm, var lepoties ar 14 Copa America čempiona tituliem un 1978. un 1986. gada Pasaules kausa ieguvēju nosaukumu. Atceroties Mundial Mexico '86 notikumus, nevar nepieminēt tā finālturnīra nenoliedzamo triumfatoru futbola laukumā un šobrīd pie La Albiceleste's vadības stūres jau esošo Diego Maradona. Toreiz pēc ceturtdaļfināla spēles ar Anglijas vienību šis spēlētājs Argentīnā kļuva par Dieva vietnieku zemes virsū, un ne tik būtisks varbūt ir fakts, ka pēc pirmajiem gūtajiem vārtiem tajā spēlē Maradona ieguva sev iesauku līdz mūža galam „la mano de Dios", lai gan toreizējais Anglijas izlases galvenais treneris Bobby Robson viņu labprātāk sauca par „the hand of a rascal" (blēdīgā roka). Jo spēles turpinājumā Maradonas gūtie otrie vārti vēlāk ieguva „Goal of the Century" titula cienīgu nosaukumu. Uz fantastiskas robežas nodemonstrētā futbola mākslas un prasmes kombinācija, kad saņemot bumbu laukuma vidusdaļā Maradonam gaitā izdevās apspēlēt pusi no Anglijas komandas - Peter Beardsley, Steve Hodge, Peter Reid, paslīdot garām Terry Butcher, apskrienot Terry Fenwick un noslēgumā angļu leģendu vārtos Peter Shilton, neapšaubāmi bija viens no spilgtākajiem šī spēlētāja karjeras mirkļiem. Bet ja atceramies sākumā piesauktos 1994. gada notikumus ASV, tad pašam „Dieva rokai", domājams ne īpaši būtu vēlme tos atcerēties, jo pēc divām grupu turnīra spēlēm Maradonam nācās pamest Pasaules kausu, sakarā ar dopinga kontroles rezultātā uzrādītajām apreibinošām vielām viņa organismā. Bet atgriežoties tagadnē un neskatoties uz visām Argentīnas izlases problēmām kvalifikācijas ciklā, kā arī uz Zanetti un Cambiasso neiekļaušanu sastāvā, droši varam pieskaitīt La Albiceleste's pie favorītiem, jo komanda, kurā spēlē Lionel Messi (Barcelona), Javier Mascherano (Liverpool), Carlos Tevez (Manchester City), Juan Veron (Estudiantes), noteikti ir spējīga uzvarēt arī Pasaules kausā.

Tāpēc gaidīsim, vai futbola dievībai - Diego Maradona, izdosies izmantot savas komandas potenciālu un tās pasaules klases spēlētāji spēs mums nodemonstrēt savu talantu, kā to savulaik izdarīja „Dieva roka", līdz ar to ļaujot savam trenerim iespējams triumfēt atkal?

Nigērija - šis būs ceturtais Pasaules kausa finālturnīrs Super Eagles vienībai, 1994. un 1998. gados šai komandai izdevās iekļūt astotdaļfinālos. Attiecībā par esošo komandas sastāvu, tad galvenā problēma būs pussargu līnija, un šīgada janvārī skatītā Nigērijas spēle Āfrikas Nāciju kausā, lai arī noslēgumā komanda pat spēja iegūt 3. vietu, tomēr atstāja daudz jautājumu. Tādēļ acīmredzot par galveno spēli Super Eagles var kļūt tieši pirmā Argentīna - Nigērija, jo sekmīgs starts var atrisināt galveno uzdevumu, iekļūšanu turnīra nākamajā kārtā. Abas šīs komandas jau savulaik ir tikušās finālturnīru grupu spēlēs - 1994. gadā ar 2:1 un 2002. gadā 1:0, abās reizēs uzvarēja dienvidamerikāņi, bez tam šī spēle ir zīmīga ar to, ka Maradonam '94. gadā tieši pret Nigēriju bija arī pēdējā spēle Pasaules kausos izlases sastāvā kā spēlētājam. Savukārt otrajai grupas spēlei Grieķija - Nigērija jau pilnīgi noteikti būtu jāsaliek punkti uz „i", kā savulaik '94, kad Āfrikas kontinenta komandai ar Amokachi, Okocha un citiem ērgļiem izdevās uzvarēt Hellādas dēlus ar 2:0, nodrošinot sev pirmo vietu grupā, lai gan astotdaļfinālā pateicoties savam iedzimtajam āfrikāņu laiskumam un bezrūpībai šai kompānijai izdevās tomēr paspēlēt Roberto Baggio un pārējiem itāļiem, kuriem vēlāk izdevās aizmīcīties pat līdz finālam.

Tāpēc izvērtējot visus apstākļus, šobrīd varam tikai minēt, vai tomēr godkārīgajiem ērgļu puikām ar Obafemi Martins (Vfl Wolfsburg), Yakubu Aiyegbeni (Everton) priekšgalā nenāksies jau pēc grupu turnīra lidot uz māju pusi?

Korejas Republika - baltā zvirbuļa lomā šajā grupā, ja par galveno vadmotīvu uzskata pārējo trīs valstsvienību atkalredzēšanos. Āzijas tīģeru lielākais sasniegums ir 2002. gadā izcīnītā ceturtā vieta Pasaules kausā, kas tika aizvadīts savos laukumos uz pusēm ar Japānu. Nav arī aizmirsti dažādi, ne visai taisnīgi vai situācijām atbilstoši tiesnešu lēmumi, ar kuru palīdzību mājinieku komandas tika ievilktas aiz ausīm turnīra nākamajās kārtās. Ja par tā finālturnīra grupu spēlēm ir skaidrs, ka godam iegūta pirmā vieta, tad sekojošajā astotdaļfināla spēlē pret Itāliju galveno lomu jau nospēlēja, acīmredzami tajā dienā ar kreiso kāju no gultas izkāpušais, itāļu aizsardzības centrā spēlējošais Christian Panucci. Kurš todien, lai arī spēlēja Itālijas izlases zilajā kreklā, tomēr savas komandas soda laukumā pamanījās izpildīt īpaši precīzas piespēles pretiniekiem, kas galarezultātā bija liktenīgi pragmatiskajiem itāļiem. Ceturtdaļfināla spēle pret Spānijas komandu izraisīja visvairāk jautājumu un runu par tiesnešu kvalifikāciju un spēju kaut cik objektīvi izvērtēt situācijas uz laukuma. Kā nekā spēles normālajā, kā arī jau papildlaikā pāris gūtie vārti spāņu izpildījumā, kuri, patiecoties vīriem melnā, tomēr netika ieskaitīti, lika pirms 11m sitienu sērijas fiksēt bezvārtu neizšķirtu 0:0, un pusfināla dalībnieki tika noskaidroti jau ar futbola loterijas palīdzību, kurā biļeti ar kāroto laimestu izvilka Koreja. Taču šoreiz Dienvidkorejas laukumu vietā būs jāspēlē Dienvidāfrikā un visticamāk, ka tiesneši vairs nemeklēs iemeslus, kāpēc neieskaitīt gūtos vārtus pretinieku komandām, un gan Park Chu-Young (AS Monaco FC), gan Park Ji-Sung (Manchester United F.C.) pirmkārt jau pašiem būs jāpacenšas gūt vairāk vārtus nekā to spēs pretinieki.

Tāpēc jautājums vai Āzijas tīģeri spēs iekost kādam arī Āfrikas savannās, varbūt ir vairāk retorisks nekā praktisks?

Grieķija - 2004. gada Eiropas čempioni atgriežas uz lielā futbola skatuves. Šis Pirātu kuģim (Το Πειρατικό) būs tikai otrais Pasaules kausu finālturnīrs, kā zināms '94. gadā aizvadot trīs grupu turnīra spēles, tika piedzīvoti trīs pārliecinoši zaudējumi - 0:4 pret Argentīnu, 0:4 pret Bulgāriju un 0:2 pret Nigēriju, tāpēc šoreiz grieķiem tāpat kā pirms sešiem gadiem Portugālē ar Otto Rehhagel priekšgalā ir visas iespējas pārsteigt futbola pasauli. Ierindā joprojām ir Giorgos Karagounis, kurš pēc triumfa Portugālē aizvadīja divas sezonas Benfica sastāvā, taču nu jau trešo sezonu spēlē Panathinaikos. Kā arī svarīga loma Pirātu kuģa apkalpē ir Theofanis Gekas, kurš atrodas Eintracht Frankfurt īpašumā, taču paspēja uzspēlēt Portsmouth pērn, gan aizvadītajā sezonā Hertha sastāvā uz īres tiesībām.

Tāpēc vai Hellāda sagaidīs Otto Rehhagel stūrēto kuģi atgriežamies no šī ceļojuma, ja ne ar zelta aunādu, kā savulaik Argonautus, tad varbūt vismaz ar pirmo Pirātu kuģa uzvaru Pasaules kausu finālturnīru vēsturē, vai vismaz gūtajiem vārtiem?