Тэма: II.3

Paliksim pie savām?!

Ļoti jau gribētos,pretinieki pamatīgi iepazīti.Tā kā nāku no vājākās otrās līgas,tad man problēmām nevajadzētu būt ar atgriešanos...

Mani interesē draudzības spēles.
Man praktiski viss brīvs

Sveicināti dārgie draugi.
Ja nenotiks pasaules gals jaunajā gadā, tad nākošsezon būšu atpakaļ šajā līgā.

Jau berzēju rokas cīnīties ar II.līgas top komandām un pierādīt savas komandas spēku.

Iesaku jums gatavoties laicīgi, jo man plānos ir ienākt līgā ar 105 spēka reitingu.

Uz drīzu tikšanos.

Bet tā, veiksmi jums šosezon!

Nu tad beidzot!Labs iemesls man papūlēties un iekļūt II.3

Ar tadu specinu sheit cauri izskriesi un tad pie vechiem uz eliti.

Jā un elitē trīs uzvaras sezonā...

Nē. Man būs Top8 komanda. Šeit ir 6-8 spēcīgākas komandas.

Vai ne? Vienkārši būtu kauns vēl vienu sezonu palikt III.līgā ar tādu komandu. Praktiski konkurentu šeit nav.
Pietiekami esmu safermojis pieredzi nākošajai paaudzei.

Kādi ieguvumi un kāds kopējais rezumē? Bija/nbija jēga šīs sezonas III.līgā pavadīt un kāpēc?

Manā gadījumā bija izdevīgi.

Mana komanda finansiāli stagnēja. Un bija jāizvēlās, vai nu turpināt pamazām augot, vai arī izpārdot sastāvu nedaudz, nokrist uz līgu zemāk un sākt ar jaunākiem spēlētājiem.

Man paveicās, ka man parādījās sakarīgi jaunieši, un pirmo reizi vispār man bija tik daudz U izlašu spēlētāji.

Līgas spēles vairākas sezonas aizvadīju ar jauniešiem un 5/5 audzējot pieredzi.
Nauda sākumā bija maz, jo krītot lejā sponsori cieta, bet arī izdrvumi palika mazāki. Pat ar visiem jauniešiem, mana komanda bija izteikts favorīts 3.ļīgā un varēju mierīgi audzēt jauniešus.

Ar katru sezonu nauda auga diezgan strauji un spēju ieguldīt sadaļās nedaudz, bet galvenokārt Arēnā. Kas lēnām jau drīz būs max.

Lai cik tas slikti neizklausītos, manai komandai bija būt pa spēkam 2.līgā jau 2 sezonas atpakaļ.

Bet es to nedarīju, jo 2.līgā būtu padsmitajās vietās.

Šobrīd pēc entajām sezonām esmu izaudzējis daudz jaunus talantus 2.līgas vērtībā, kas tikai turpinās augt. Daudziem spēlētājiem ir augsta pieredze.

Šobrīd mana komanda ir nekaunīgi spēcīga priekš 3.līgas un jākāpj augšā.

Kāpju tagad, lai pēc sezonas man sponsori turpinātu augt 2.līgā. lai uzvaru būtu vairāk nekā zaudējumu.


Jā, 3.līga ir garlaicīga ar tik attīstītu klubu, bet galvenais pluss bija kvalitatīvie jaunieši. Tikai dēļ to man ir motivācija sēdēt tik zemu.

Ir vēl kādi jautājumi?

Īsti neatceros, bet laiku atpakaļ, kad vēl 2.līgā spēlēji, mūsu komandas bija līdzvērtīgas.
Domāju uzjautāt tev tavu redzējumu par sezonām 3.līgā.
Tad ir ieguvumi kā finansiālais un daži labi spēlētāji izaydzināti.
Bet, man liekas, kad attīstībā dikti iepaliki, vismaz, skatot tagad manu un tavu klubu.
Varbūt, tev vajadzeja ātrāk uz 2.līgu kāpt?
Tagad manliekas, tev nekas cits neatliek, kā 2.līgas spicē nostiprināties, lai klubs attīstībā strauji pieliktu!

Es jau iepaliku noteikti jau tajā laikā.

Man sadaļas vēl joprojām ir tālu.
Un tajā laikā, kad tu domāji, mums komandas bija vienādas, tad es dzīvoju katru sezonu mīnusos vai arī peļņā zem 10m sezonā, nemaz neieguldot kapeiku attīstībā.

Es biju viens no pirmajiem, pat ja ne pirmais ar 15.TL Latvijā, bet tur arī beidzās mana nauda un visas pārējās sadaļas apstājās,

Jo galvenā atšķirība starp mani un Top komandām, es nemēģinu audzēt finanses caur tirgu. Es nepērku, netrenēju un nepārdodu spēlētājus. Es visu daru saviem spēkiem.

Es nekad netirgotu A+ spēlētāju basketbolā. Ko tu gan esi darījis. 15 vai 22 gadu vecumā, nav starpības. Tur arī veidojas manas izaugsmes trūkumi.

Tirgus tirgus un vēlreiz tirgus. Es spēlēju pa savam. Un talādam veidam, man ļoti noderēja krišana uz 3.līgu.

Man nav vēpmes būt topā ar ārzemniekiem vai arī regulāri sēžot tirgū. Es 95% paļaujos uz saviem kadriem.

protams, katram savs spēles stils. Galvenais, kad ir apmierinājums par procesu šajā spēlē.

Jā, un manam stilam ir lieli mīnusi. Es varu būt augstākais 2.līgas karalis, un ekas vairāk. Godīgi arī neraujos uz top vietu valstī, tas nav priekš manis.

Kapostss vietā noteikti man spēle jau sen būtu apnikusi dēl daudzajiem sasniegumiem. Vismaz tā man vienmēr stāv milzu nepārvaramais kalns acu priekšā.