Žurnāls ''Nomet svaru'' šodienas izdevumā jums piedāvā kaut ko neparastu un līdz šim neredzētu jeb ''Es redzu viņus, bet viņi mani nē!''
Stāsts ir par HK OGRISH arēnas auto stāvvietas apsargu Arvīdu Briedi, kuram starp citu šodien ir vārda diena. Viņš redz to, ko paši hokejisti nemaz nepamana, 9 garu gadu laikā viņš patiesībā ir cilvēks, kurš komanda pazīst vislabāk, lai arī ļoti ciešs kontakts ar spēlētājiem viņam nav.
Arvīds ir cilvēks, kas puišus pie arēnas redz pirmais, kad tie dodas uz treniņiem vai spēlēm. Šie hokejisti viņam nozīmē daudz. Par to arī šajā rakstā jeb monologā.
''Ir pirmdienas rīts, plkst. 6 no rīta, modinātājs zvana. Grūtības man tas nesagādā. Pēdējos 9 gadus katra diena man ir sākusies tik agri, šodien ir īpaša diena, tik pat īpaša kā katra diena jeb konkrētāk, pēdējo 9 gadu garumā man katra diena ir bijusi īpaša. Nav svarīgi vai tā ir pirmdiena, ceturtdiena vai svētdiena. Katru rītu uz darbu dodos ar smaidu sejā, domāju pozitīvi un man tas palīdz. Man ir 69 gadi, solīds vecums, es ar to lepojos.
Ir plkst. 7:15, dodos uz savu 1998. gada izlaiduma, ķiršu krāsas Toyota Corolla, nekas lepns, bet šī mašīna man ir tik pat īpaša kā komanda un spēlētāji, jo ''draudziņš'', kā es šo mašīnu saucu, mani ir pavadījusi uz arēnu katru rītu kopš arēnas atklāšanas jeb tās pirmās dienas šajā pilsētā. Es dzīvoju 10 minūšu attālumā no halles, ļoti ērti. 7:30 esmu piebraucis pie arēnas un pārsteigts ieraugu, ka abi poļi- Jerzy Chodyra un jaunais Benedykt Karpowicz jau gaida pie iebrauktuves vārtiem. Vaicāju šiem, kāpēc tik agri, ja treniņš tikai pēc stundas!? Jerzy tikai vēlas izrādīt Benediktam halli, ģērbtuves un citas ērtības. Neviens to nepamana, ka Jerzy savu trīs sezonu laikā šajā komandā savu melno BMW nav novietojis nekur citur kā tikai blakus pašām ieejas durvīm. Varbūt arī tāpēc viņš ir tas spēlētājs, kurš pirms spēlēm un treniņiem vienmēr ierodas pirmais.
Pēc 10 minūtēm pie arēnas piebrauc liels, balts Porsche džips, kurā saskatu visu treneru kolektīvu. Sasveicinos ar puišiem un apjautājos, kādēļ šorīt visi ieradušies ar vienu mašīnu. Kā atbildi saņēmu kaut ko interesantu, ''mēs gulējām kopā''. Vēlāk noskaidroju, ka visi treneri tiešām gulējuši kopā, taču tam bijis labs iemesls. Līdz plkst. 2 naktī galvenais apspriedes iemesls bijis jaunais poļu uzbrucējs, kuram tika meklēta vieta komandas sastāvā un tika zīlēts viņa labākais iespējamais izmantošanas veids. Cerams, ka šī nakts būs nesuši augļus, jo ar komandas ārstu Andreju Krastu vakar noslēdzām derības, kurās es apgalvoju, ka mūsējie šodien uzvarēs.
Turpmāko 30 minūšu laikā uz rīta treniņu ierodas visi pārējie hokejisti izņemot Arpád Komárek, kurš pēdējā treniņā savainoja savu kreisās plaukstas locītavu. Interesanti, ka Zigfrīds Krauja, lai arī vecākais spēlētājs komandā, taču viņš ir vienīgais, kas uz spēlēm un treniņiem ierodas ar velosipēdu. Es ļoti labi to saprastu, ja viņš dzīvotu netālu no halles, bet cik es zinu, viņa ģimenes mājas atrodas nepilnus 9 kilometrus no ''Zirgu staļļa''. It kā nekas sevišķs, taču katru dienu 9 kilometri turp un atpakaļ ir interesants fakts.
Savu darbu pirms treniņa esmu padarījis un tagad dodos vispirms uz kafejnīcu pēc mana ik rīta siltā kakao, lai pēc tam taisnā ceļā dotos uz tribīnēm un novērotu puišus. Es viņus redzu, bet viņi mani nē. Es sēžu pašā pēdējā rindā un malkoju savu kakao, patīkama sajūta. No augšas es spēju ieraudzīt to, ko treneri lejā neredz. 45 minūtes ilgais treniņš beidzies un spēlētāji dodas uz ģērbtuvēm. Uz ledus vēl paliek tikai Benedykt Karpowicz, Vesa Kansanen un Daniels Roze. Pirmais nedaudz atsvaidzina savu slidojumu pirms šodien gaidāmās spēles, bet Vesa ar Danielu atstrādā metienu.
Pēc 15 minūtēm arī viņi ir nozuduši un halle ir tukša, sēžu tikai es un izbaudu lielo plašumu. Pulksten 10 dodos ar ārstu Andreju Krastu uz kafejnīcu, lai paēstu brokastis un apspriestu tikko redzēto, kā arī šodien gaidāmo spēli. Abi esam ļoti patīkami pārsteigti un satraukti, jo jaunais uzbrucējs no Polijas uz pārējo fona izskatījās galvas tiesu pārāks, lai neteiktu vairāk. Katrs uzdevums, vingrinājums tika izpildīts gandrīz perfekti, metieni ir spēcīgi un precīzi par ko pārliecinājās Andrejs, kas pēc treniņa apvaicājās pie komandas vārtsarga Marģera Dziļuma, ko viņš domā par jauno uzbrucēju.. Cepuri nost, negribētu spēlēt pret viņu, dažkārt sāp, kad viņš šķeļ un ripa trāpa pa mani, ļoti spēcīgs metiens, ass un ātrs slidojums, teicama spēles izpratne. Domāju, ka jau šodien čalis atvērs maisam galu vaļā un sāks priecēt mūs un mūsu fanus ar skaistiem vārtu guvumiem.
Pulkstens ir 11:00, man jādodas uz auto stāvvietu, lai izlaistu puišus ārā. Līdz 15:30 viņi var pavadīt laiku kā vien vēlas. Lielākā daļa to protams pavada ar savām ģimenēm. Bet ja ģimeņu vēl nav, tad puiši kopā dodas paēst pusdienas vai uzspēlēt videospēles. Visi, izņemot trenerus, ir devušies prom, es dodos gulēt pusdienlaiku, ko esmu piekopis darīt jau divus gadus no vietas. 15:00 kā štoks esmu augšā un dodos uz savu būdiņu gaidīt varoņus, kas ierodas uz spēli. Protams, Chodyra, kurš gan cits. Plkst. 15:09, bet šis jau stāv pie halles un savā BMW klausās agresīvo mūziku uz pilnu klapi. Kad puiši ierodas pie halles, es varu dzirdēt visu, ko čaļi klausās savās mašīnās, jo mūzika iet uz pilnu klapi. Mazliet smieklīgi sametas vienmēr, kad atbrauc krievs Viktor Ryazanov, kas klausās Valēriju Meladzi. Es domāju, ka tā nav pati piemērotākā mūziku, ko klausīties pirms spēlēm, bet, protams, par gaumi taču nestrīdās. 15:45 puiši pa vienam dodas pie fizioterapeitiem, kas sagatavo puiši muskulatūru gaidāmajai spēlei. Esmu ļoti noraizējies, jo Zigfrīds Krauja vēl nav ieradies. Seko telefona zvans un saņemu nepatīkamas ziņas, pie izbrauktuves no savām mājām kāds nevērīgs auto braucējs uztriecies virsū Zigfrīda vadītajam velosipēdam, Zigfrīda spēkrats nu ir nelietojams, bet paldies Dievam ar pašu viss ir kārtībā, tikai nedaudz sasita kāja. Jautāju vai tas liegs viņam piedalīties šodienas spēlē. Pilnā pārliecībā viņš atbild, ka nē, sasitums ir nenozīmīgs un viņš šovakar spēlēšot par visiem 100%. 16:10 Zigfrīds ar Taxi ierodas pie arēnas, nedaudz pieklibojot viņš dodas uz masāžām, šoreiz fizio čaļiem būs vairāk darbiņa. Es jau dodos ieņemt savu vietu tribīnēs un ar nepacietību gaidu spēles sākumu!''
16:45 - muskuļu sagatavošana ir beigusies un puiši dodas uz garderobi, lai ietērptu sevi kaujas tērpos.
17:00 - komandas treneris novada īsu pirms spēles sapulci.
17:15 - puiši dodas uz ledus, visi... izņemot Benedykt Karpowicz, kuram, visticamāk piemeties neliels stresa sindroms pirms pirmās cīņas jaunās komandas sastāvā, nekas traks, vienkārši vēdersāpes.
17:25 - arī Benedykt dodas uz ledus, lai aizvadītu pirmo kopējo iesildīšanos ar komandu.
17:55 - komandas ir gatavas uzsākt cīņu par pirmo uzvaru sezonā
17:59 - vārtsargi un starta piecienieki dodas laukumā, cīņa var sākties!
Абярыце краіну: |
![]() |
Латвія |
ķipa smieklīgi?
Brīnums, ka neko par pīpešanu nesaki xD
Brīnums, ka neko par pīpešanu nesaki xD
Tev ir japiesakas uz zhurnalista vietu PPM
Butu interesanti lasiit ) Jo tapat neviens neko tur neralsta
Iznemot kopi past no sporta lapaam



Tad tas jau būtu pienākums kaut ko rakstīt, bet tagad es varu rakstīt tad, kad es gribu.. Tapēc labāk lai paliek kā ir

Šausmas... Ja abi vārtsargi stāv stabili zem 80%, tad laikam uzvarēt nav iespējams
Rezultātā 3:5 zaudējums Zodiakam un apsveicu ar pirmo uzvaru sezonā

Rezultātā 3:5 zaudējums Zodiakam un apsveicu ar pirmo uzvaru sezonā

tak tā ir ņirgāšanās par manīm... atkal tas pats aizsargs savainojas, kas nesen jau savainojās... un pie tam automātiskais sastāvs spēlēja... un vienalga 1p dabūju, būtu stabila uzvara... ienīstu šito spēli...
Negribas neko baigi mainīt, bet ar vārtsargiem kaut kas tomēr šosezon nav.. draudzības spēlēs stāv teicami, bet kad pienāk līgas spēle, tad ir čau rasma! Būs jāmeklē kāds variants.. Tikai nezinu kāds

es šo spēli biju norakstījis ka zaudētu, bet kaut kā stulbi sanāca uzvarēt

mans vārtusargs arī šodien plosījās, par spīti automātiskajam sastāvam, vismz 1p izvilka

Manējie atkal neplosās. Chillo kūrortā Islandes krāteros un taupa spēkus, lai ielauztos atpakaļ 8niekā

Вашы абраныя тэмы
Апошнія паведамленні